
Foto — Shutterstock
Ziemā sportojot nevajag mēģināt darīt kaut ko pāri saviem spēkiem. Ievērot dažus noteikumus ir ļoti svarīgi
Skriet var jebkuros laikapstākļos. Ja cilvēks to dara vasarā, rudenī, lietū un vējā, tad viņš to var turpināt arī ziemā, taču aiz auss jāliek pāris gudrības, saka trenere un skrējēja Laura Lapiņa.
Ziemā jāsāk ar mazumiņu. Tāpat kā sauļošanos vasaras sākumā, kad pirmajās siltajās dienās saules vannas jābauda īsus sprīžus. Sākot skriet salā, pirmo reizi tas jādara apmēram 15 minūtes, nākamajā reizē treniņa laiku audzējot līdz, piemēram, 25 minūtēm. Spelgonī zem -20 grādiem trenere iesaka neskriet vispār, šādos laikapstākļos labāk slēpot.
Parasti skrējēji iesildās skrienot, taču ziemā muskuļus vajag vairāk pastiept, izmantojot apļveida kustības un paberzējot rokas, kājas. Aukstā laikā muskuļi uzvedas citādi. «Mēs to neredzam, nejūtam, bet [muskuļi] kļūst īsāki, ir vieglāk iedzīvoties traumās,» saka trenere. Skrienot ar lielāku jaudu, muskuļi slodzei var nebūt gatavi, jo nebūs pietiekami iestiepušies. Tāpēc ātruma treniņus labāk izpildīt sporta zālē vai manēžā. Ja nav iespējams skrējienu pārcelt uz telpām, tad ātruma treniņus labāk izpildīt laikā, kad termometra stabiņš turas ap -10 grādiem.