Nebūt šeit • IR.lv

Nebūt šeit

7
Liama lomā Niklāvs Kurpnieks, Džena — Dārta Daneviča.

Brutāls un dēls Dailes teātrī – varmācībai un vājumam var būt viena seja

Ceļošanai laikā (un tātad arī telpā) ir svarīga nozīme režisora Dmitrija Petrenko jauniestudē-jumā Brutāls un dēls. Velsiešu dramaturga Gerija Ouvena luga ar šo dīvaino nosaukumu iestudēta Dailes teātra Kamerzālē, un nelielā telpa pati par sevi rada zināmu klaustrofobiskas neērtības sajūtu. To vēl vairāk pastiprina Sintijas Jēkabsones scenogrāfija: darbības vieta ir miteklis kā tāda caurstaigājamā sēta – šaurs, noplucis, nejēdzīgs, vaļā visiem vējiem. Pagaidu dzīve, kurā greznība ir ieturēties no papīra šķīvjiem, nevis pa taisno no ātrās ēstuves turzām. 

Galvenais varonis, sešpadsmitgadīgais Liams, ko spēlē pavisam jauns aktieris, gandrīz vai tēla vienaudzis Niklāvs Kurpnieks (vai Mārtiņš Počs), spēj uzturēties šajā alā brīžos, kad neviena cita tur nav, bet pārējā laikā ap viņu ir gandrīz vai taustāma nepiedalīšanās distance – «manis te nav».

Atslēga doktora rokā

Dmitrijs Petrenko ir viens no savas paaudzes delikātākajiem režisoriem, skatoties viņa iestudējumus, palaikam liekas, ka viņš virza aktierus, tik tikko pieskardamies, taču skaidri zinādams, kurp viņiem doties, un ļauj arī skatītājiem noprast, ar kādu atslēgu tikt klāt tēliem un materiālam. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu