FM rosinās samazināt NĪN likmi noteiktai platībai par katru mājoklī deklarēto personu

Finanšu ministrija (FM) rosinās ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) neaplikt vai aplikt ar samazinātu likmi noteiktu platību uz katru mājoklī deklarēto personu, aģentūrai LETA sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Pēc ministres teiktā, FM ir sagatavojusi priekšlikumus NĪN reformai un tuvākajā laikā tie tiks prezentēti valdībā. “Ziņojums ir gatavas, tomēr patlaban tiek izstrādāts detalizētāks piedāvājums, lai ministri gūtu labāku priekšstatu par FM piedāvājumu,” sacīja Reizniece–Ozola un piebilda, ka darbs pie NĪN reformas bijis sarežģīts, ņemot vērā, ka Latvijā ir atšķirīgas kadastrālās vērtības, turklāt šur tur atšķirība ir pat 5000 reižu, ziņo aģentūra LETA.

“Ņemot to vērā, tika izskatīti vairāki varianti, taču ir grūti atrast universālu risinājumu. FM valdībai piedāvās ar NĪN neaplikt vai aplikt ar samazinātu likmi noteiktu platību uz katru mājoklī deklarēto personu,” informēja Reizniece–Ozola.

Aģentūra LETA jau rakstīja, ka 2016. gada oktobrī FM informēja valdību, ka tā izskata divus risinājumus samērīga NĪN sloga nodrošināšanai.

Pirmais modelis paredzēja ar nodokli neapliekamu vai ar samazinātu nodokļa likmi apliekamu minimuma (platības) noteikšanu attiecībā uz dzīvojamiem īpašumiem (dzīvokļiem, ēkām), par katru īpašumā deklarēto personu, atlikušajai ar nodokli apliekamajai daļai piemērojot vienu nodokļa likmi, vienlaikus saglabājot pašvaldībām tiesības ar saistošajiem noteikumiem paredzēt šai daļai no likuma atšķirīgu nodokļa likmi.

FM kā pirmā modeļa plusus minēja to, ka tiek aizsargātas arī īrnieku intereses un tiek saglabātas pašvaldību tiesības un iespējas, labāk pārzinot savu iedzīvotāju vajadzības un pašvaldību iespējas, īstenot atbilstošu nodokļa politiku. Savukārt pirmā modeļa negatīvie aspekti ir tādi, ka pastāv “shēmošanas” risks ar dzīvesvietas deklarēšanu dārgākajā īpašumā, piedāvājums nerisina nodokļa sloga pieaugumu zemei, kā arī ir sarežģīta administrēšana, kurai papildus nepieciešami finanšu resursi.

Otrais modelis paredzēja esošo kadastrālo vērtību sliekšņu pārskatīšanu, no kuriem tiek piemērota progresīvā nodokļa likme, proti, 0,4% un 0,6% likmi piemēro tikai sliekšņa pārsniegumam — līdz 150 000 (vai 100 000) eiro 0,2%, no 150 000 (vai 100 000) eiro līdz 300 000 (vai 200 000) eiro — 0,4%, bet virs 300 000 (vai 200 000) eiro — 0,6%.

FM norādīja, ka papildus iespējams paredzēt, ka līdz dzīvojamo īpašumu 50 000 eiro slieksnim piemēro likmi 0,1%. Šī piedāvājuma plusi FM ieskatā bija tādi, ka tiek novērsts nesamērīgs nodokļa sloga pieaugums mājokļiem un līdz ar to arī kopumā, tiek vienkāršota nodokļa administrēšana, nav nepieciešami papildus izdevumi nodokļa administrēšanai un nodokļa aprēķins ir vienkāršs un saprotams nodokļa maksātājiem. Savukārt negatīvs faktors ir tas, ka šis piedāvājums nerisina nodokļa sloga pieaugumu zemei.

Ja slieksnis ir 150 000 eiro, ar 0,2% likmi tiktu aplikti 98,7% no visām savrupmājām Latvijā, bet — 91,2% Pierīgā. Ja alternatīvais slieksnis ir 100 000 eiro, tie būtu attiecīgi 97,1% un 80,9%. Savukārt 0,6% likme kadastrālās vērtības pārsniegumam virs 300 000 eiro tiktu piemērota vienīgi 0,25% no visām savrupmājām Latvijā, bet 1,98% — Pierīgā. FM norāda, ka abu modeļu galvenais trūkums ir tas, ka tie būtībā nerisinās jautājumu par NĪN zemei, kas ir pamata iemesls iedzīvotāju maksājumu pieaugumam.