Pateicībā par kladi ar 1972./73. gada spēļu hroniku komanda advokātam Filipam Kļaviņam uzdāvināja tā gredzena dublikātu, ko katrs spēlētājs saņēma par uzvaru tajā NBA sezonā. Un cepuri, kādu komanda jaunizvēlētajiem spēlētājiem uzliek īpašā ceremonijā. Arī biļetes uz šīs sezonas pirmo spēli Ņujorkā, preses ložā. «Coca-Cola, kafija, tēja un popkorns par brīvu, es pārēdos,» viņš smejas.
Kad 11 gadus vecais Filips Kļaviņš 1972. gada septembrī līdz ar jauno NBA sezonu sāka apkopot publikācijas par basketbola klubu New York Knicks, pilnā vārdā - Knickerbockers, tā tagadējais spēlētājs Kristaps Porziņģis vēl nebija dzimis. «Tā bija laba komanda, es dzīvoju Ņujorkā, un groza bumba gan toreiz, gan tagad ir mans mīļākais sporta veids, skatos un arī spēlēju pats,» skaidro advokātu biroja Kļaviņš Ellex partneris.
Dzeltenīgā skolas burtnīcā viņš ar caurspīdīgu līmlenti stiprināja avīžrakstus un spēļu rezultātus - galvenokārt savas priekšpilsētas laikraksta The Reporter Dispatch izgriezumus. Ar parasto zīmuli rakstīja piezīmes. «Nikus», kā Filips latvisko Knicks, «dzīvajā» vēl nebija redzējis. Vecākiem - tēlniecei un medicīnas profesoram, kas apguvis arī solodziedāšanu - bija citas intereses, viņi uzskatīja, ka tā būtu lieka izšķērdība. Taču drīz vien tēvam pielipa Filipa un viņa brāļa Jāņa sajūsma, un tētis sāka apmesties dēliem blakus pie televizora. Sezonas beigās puikas arī piedzīvoja pirmo klātienes maču.
