fbpx

Aicinu dāmas nesatikties ar vīriešiem, kuri nav Zemessardzē! 59

Zemessardzes mācības Jēkabpilī 2015. gada aprīlī. Foto: Valda Kalnina, EPA/ LELA
Print Friendly, PDF & Email

Zemessargs, uzņēmējs un augstskolas pasniedējs Juris Ulmanis viedokļa rakstā par to, kāpēc vīriešiem vajadzētu iestāties Zemessardzē.

Mūsu skaits ir 1 969 000. Zemessargu skaits ir apmēram 9 000 brīvprātīgo zemessargu un Zemessardzes veterānu, 15% no tiem ir sievietes. Vecumā no 20 – 54 gadiem ir 462 342 vīrieši, Zemessardzē uzņem no 18-55 gadu vecuma. Ja ir 9000 zemessargu un 85% no tiem ir vīrieši, tad Zemessardzē mums ir tikai 7650 veči! Tikai 1.65%! 

Vīri, es zinu, ka sievietes spēj un bieži vien var mūs noskriet, ir atbildīgākas un centīgākas, bet tomēr pasaules sakārtotības labad, uzņemsimies atbildību sargāt viņas, mūsu bērnus un mūsu valsti! Ja mūsu nebūtu tik maz, es gribētu lamāties par to. Taču tagad es vēl un vēlreiz aicināšu, turoties bijušā Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa vārdos : “Godātie tautieši, būsim godīgi paši pret sevi. Krīzes nomocīti, neaizmirsīsim tās pamatvērtības, uz kurām balstās strādājoša un veiksmīga demokrātija. Pilsoņi asi un sāpīgi sajūt šo vērtību pārkāpšanu, un tā tam ir jābūt. Turēsim cieņā empātiju, pieklājību, citu viedokļu cienīšanu arī tad, ja mēs paši šiem viedokļiem nepiekrītam. Mums ir nepieciešams katrs cilvēks, kurš dzīvo Igaunijā. Neviens no mums nav lieks, un neviens nedrīkst justies lieks. Mūsu ir pārāk maz, lai mēs būtu vienaldzīgi pret saviem līdzpilsoņiem. Mūsu ir pārāk maz, lai mēs būtu ļauni.” 

Mums ir nepieciešams katrs cilvēks, kurš dzīvo Latvijā! Ir jāstājas Zemessardzē. Tagad un tūlīt! Kad “Roma deg”, tad svecīšu dedzināšana un hokeja skatīšanās to neglābs! Mēs varam kļūt par visdrošāko valsti pasaulē ar visvairāk iniciētiem vīriešiem un pašapziņu par savas zemes godu! Neviens nav lieks, visi ir vajadzīgi! Mēs taču lepojamies ar to, ka esam zaļa un skaista zeme, ka esam gudra nācija ar savu valsti! Ierosinu kļūt par zemi, kuras sasniegumus tad citas valstis varētu aprakstīt! 

Ja atzīstam Latviju par savām mājām, tad ikviens latvietis, krievs, ebrejs, polis, turks, arābs, vācietis, anglis, amerikānis u.c. ir aicināts tās sargāt.

 Izvēloties mīlēt bieži ir mazliet jānomirst pašam priekš sevis. Jo daļu no sevis tad atdodam un tas nevienos laikos nav bijis viegli. Tomēr goda lieta ir šo izaicinājumu pieņemt. Vai ne, kungi?

Mums jāmeklē spēku attieksmē pret aizsardzību. Viens no aizsardzības veidiem šodien ir mūsu sapratne par to, ka varētu iestāties arī tāda situācija, kad valsti vajadzēs aizsargāt. Tāpēc mēs veidojam un attīstām Zemessardzi kā pamatu tam, lai iesaistītu sabiedrību. Liekas netaisnīgi un neloģiski, ka 1000 kanādieši, simtiem amerikāņu ir gatavi dot savas dzīvības par mūsu zemi un brauc sargāt mūs. Ja katrs Latvijas vīrietis būtu pagodināts un izjustu godu būt Zemessardzē, tad mēs būtu drošībā. Un nebūtu jāuztraucas.

Mums arī ir daudz to, kurus saindē ar informāciju no Austrumiem. Arī viņus ir jāpasargā. Ir skaidri jāapzinās, ka neraugoties uz Krievijas labi attīstīto un sarežģīto informācijas sistēmu pret mums, mūsu iespēja ir neticēt mītam par mistisko stipro plecu, neticēt tam, ka Krievija ir vienīgā īsto un patieso vērtību glabātāja, un tāpēc visi viņu vajā, kas taču viņai nabadzītei liek aizsargāties. Atteikties no domāšanas, ka mēs jau neko nevaram izmainīt utt., jo tieši to jau grib panākt – neticību pašiem sev. Tāpēc mums vajadzīgi domājoši vīrieši, kas spētu iestāties par mums, iestāties paši par sevi un savu zemi, pie viena spējot atpazīt to, kas ir pret mums.

Jānis Garisons nule notikušajā Rīgas Konferencē teica: “mums vienmēr ir diskusijas par to, ko man darīt, ja sākas karš. Ikviens zemessargs tādā situācijā zina, kas viņam ir jādara.” Obligāto karadienestu nevajag, ja katram apziņā ir tas, ka sargāt ir gods. Neatkarīgi no iespējamā scenārija, mums ir jāsagatavo cilvēkus gatavībai aizsargāt savu valsti un pašiem sevi. Mums jābūt gataviem psiholoģiski. Mums gan ir 1940. gada pieredze ar padošanos. Tomēr atzīstot un pieņemot, ka tā bija kļūda, šodien problēmas varam risināt citā veidā. 

Šodien mums justies droši traucē arī tas, ka iepriekšējo 25 gadu laikā aizsardzību neattīstījām pietiekoši. Ja militārie spēki šodien būti gatavi situācijai ar Krieviju, tad mēs noteikti justos drošāk. Runājot par obligāto karadienestu, analītika pārliecina, ka šobrīd tas nebūtu labākais risinājums. Tam vienkārši nav laika, tas pat mazinātu esošo gatavību un aizsardzības spējas. Tagad sistēmu mainīt nav gudri. Zemessardze bāzēta teritoriāli. Zemessargi var būt gatavi reaģēt dažu stundu laikā, kas ir daudz ātrāk nekā armija. Turklāt šodienas apstākļos efektīga ir labprātīga sargāšana nevis ar piespiešanu un obligātu pienākumu saistīta. Mums nav jājūtas vainīgiem par to, kas mēs esam.

Zemessargam.lv kampaņa tika uzsākta ar mērķi palīdzēt Latvijas Zemessardzei. Radījām iespēju ziedojot naudu pašiem piedalīties un izjust vienotības jēgu. Saziedotie 63597,57 eiro apliecināja mūsu spējas pašiem ietekmēt procesus. Lai gan Zemessardze ir Nacionālo Bruņoto spēku vienība, tā sastāv no brīvprātīgiem vīriem un sievām, kas ziedo savu laiku, resursus un materiālos līdzekļus, lai aizstāvētu Latviju un nodrošinātos pret iespējamiem draudiem. 

Zemessardze ne vien piedalās militārās mācībās, lai apgūtu kaujas prasmes, bet nereti palīdz arī civilajās operācijās, piemēram, pazudušu cilvēku meklēšanā arī diennakts tumšajā laikā un dabas katastrofu seku novēršanā. Tātad mums ir ap 9000 cilvēku, kuri spēj sevi veltīt lielākam labumam, par ko ikvienam no viņiem sirdspaldies! Vai apzināmies, ka tieši zemessargi, gadījumā ja sākas nepatīkamākais scenārijs, ir tie, kas zina ko jādara? Vai apzināmies, ka 9000 uz mums visiem ir par maz? Vajag vēl zinošus un rīkoties spējīgus vīriešus!

Izsenis viens no garīgās attīstības tradicionāliem ceļiem ir bijis militārais dienests. 

Aristokrātijas vēsture Eiropā apliecina, ka kalpot savai valstij un aizsardzībai vienmēr ir bijis gods un pat privilēģija. Kā šī attieksme tik ļoti ir mainījusies, var tikai minēt.

Vīrieša garīgais ceļojums ilgst visu viņa mūžu. Vīriešiem ir jābūt kopā un jābūt organizētiem. Nav jābūt psiholoģiski perfektam, nav jābūt apveltītam ar kaut ko īpašu, vienkārši jānāk un jādara, un, soli pa solim ejot, iemācīties no citiem foršiem večiem var pilnīgi visu. Piemēram, manas studentu korporācijas “Selonija” biedriem ir saistošs lēmums par to, ka visiem aktīviem konventa locekļiem ir obligāti jāiziet militāro apmācību, t.i., jāiestājas Zemessardzē. Būdams pasniedzējs vairākās universitātēs, mēdzu stāstīt jauniešiem par Zemessardzi, un viņus tas uzrunā, viņi nolemj iestāties.

Eiropā arī mūsdienās joprojām pastāv romiešu tiesībās nodibināti principi un tiesību institūti. 

Senajā Romā dienēt drīkstēja tikai tie, kas maksāja nodokļus, jo viņiem piederēja zeme – viņu pašu zeme.

 Dienēt drīkstēja vecumā no 17 – 46. Atlasē pirmos izvēlējās visbagātākos Romas pilsoņus, jo viņi bija spējīgi iegādāties nepieciešamo apbruņojumu. Pēdējos pieņēma visnabadzīgākos un vismazāk priviliģētos. Rīgā sastopami visbagātākā slāņa pārstāvji, kuri atzīst, ka šādas vērtības viņiem ir pilnīgi svešas. Ja kaut kas sāksies, viņi muks prom. Ne Latvija, ne vectēva izsūtījums, nekas neliek justies atbildīgam par šo zemi. Izvēles brīvība tagad un izvēles neesamība kara laikā rada vienu un to pašu reakciju. Paradoksāli.

Armija romiešu acīs nebija apgrūtinājums, bet iespēja pierādīt sevi citu pilsoņu acīs. Jo tie, kas sabiedrībā bija sagrēkojušies, dienēt nedrīkstēja. Pilsoņa pārtapšana par karavīru bija iniciācija plašā nozīmē. Rīgas pilsoņi bieži saka, ka man nav laika, es taču strādāju, un vispār – esmu pacifists. Tāpēc priecājos par jaunajiem vīriešiem, kuri izlemj pilnveidot sevi, apgūstot militārās pamatiemaņas un uzlabojot fizisko formu. Tā ir laba iespēja aktīvi un saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī iegūt jaunus draugus. 

Daļai Zemessardze ļauj izvērtēt savus spēkus un saprast, vai turpināt šo ceļu ar iestāšanos profesionālajā dienestā. Gūtā pieredze un zināšanas, protams, var noderēt arī tiem, kas neplāno kļūt par profesionāliem karavīriem. Taču lielākais ieguvums ikvienam – iespēja kalpot dzimtenei, tā apliecinot savu patriotismu ne tikai vārdos, bet arī darbos. Un tas jau ir iniciācijas ceļš. Savukārt dienests bruņotajos spēkos piedāvā stabilitāti, labu atalgojumu, personīgās izaugsmes un karjeras attīstību – iespēju ir vēl vairāk. 

Manuprāt, būtisks ieguvums ir arī iespēja valkāt militāro uniformu, jo tajā vīrieši izskatās ļoti labi. Sievietes saka, viņām esot patikšana uz šādiem vīriešiem! 

Garīgums un militārais aspekts bija cieši saistīti. Ričards Rors – franciskāņu mūks, kurš šobrīd pasaulē un arī Latvijā ir atzīta garīgā autoritāte, raksta, ka nereti lielu savaldību un briedumu viņš sastapis tieši militārpersonās. Ja kareivja arhetipa daļu vīrietī pareizi izglīto, viņš kļūst par bruņinieku. Pretējā gadījumā šis spēks veicina varmākas rašanos. Vīri, vai tad jūs to negribat? Dāmas, vai tad jūs par tādiem nesapņojat?

Nav nekā briesmīgāka par spēcīgu, bet nesavaldīgu vīrieti. Senajās tradīcijās vīrietis ieroci saņēma tikai tad, kad bija iemācījies valdīt pār savu spēku. Katram vīrietim nepieciešams mācīties fokusēšanos, nosvērtību, noteiktību un pacietību. Tas palīdz saprast militārā dienesta lomu, kas tiek uzsvērta daudzu tradīciju vīrieša identitātes veidošanā. Kaujas mākslu apgūšanas jēga nebija tikai iemācīties kauties vai atrast gudru ievirzi vīrietī mītošajam spēkam, bet mācīties sevi veltīt vispārējam augstākam labumam.

Ja vīrietis nav gatavs sevi veltīt lielākam labumam, viņš visu mūžu paliks ar sevi pārņemts egoists. Ja šobrīd sevī nejūtat nekādu iekšēju impulsu iestāties Zemessardzē, tad pamēģiniet to darīt ārējo apstākļu dēļ. Un pārbaudiet sevi tajā – vai iekšā kāds nesaka, ka šis ir ejamais ceļš? Nav svarīgi vai Tu pareizi turi elkoņus pie galda, man “uzspļaut”, cik Tu esi vai neesi vīrišķīgs, vismazāk mani interesē, par ko Tu balso vēlēšanās, nav svarīgi kādu reliģiju Tu pārstāvi, tāpat nav svarīgi kādā valodā Tu runā mājās- galvenais, lai saproti, ka dzīvē pastāv svētas lietas. Nāc! 

Dāmas, es Jūs aicinu un silti iesaku izvēlēties iniciētus vīriešus! 

Juris Ulmanis ir Dr. sc. admin., zemessargs, uzņēmējs, augstskolas pasniedzējs, LATO valdes loceklis

 

Komentāri (59)

Absints 07.11.2016. 12.13

Ir divas atšķirīgas kategorijas- armija un zemessardze. Valstu armijās notiek aktīva tehniskā revolūcija, kareivis vairāk ir džoistika operators, kas spaida pogas un skatās monitoros, ekipējums kļūst “kosmisks” utt. Tur nav vietas tādiem, kas parādās uz īsu brīdi, tā kā sistēmu apgūšana prasa intelektu un laiku. Tur vieta ir tikai profesionāļiem. Vairs nav nozīmes lielgabaļgaļas daudzumam, nozīme ir prātiem, kas komandē advancētus ieročus.

Cita lieta ir zemessardze. Tā ir Latvijas ausis un acis, tā ir kārtības nodrošināšanas garants uz vietām. Un te nu Latvijas patriots var atrast pielietojumu. Reālu pielietojumu. Nevis tikai vicināt karogus, spraust svecītes sienā, un strīdēties trolejbusā vai ķengāties ir forumā, bet iet un darīt. Tāpēc pilnībā pievienojos šim rakstam. Protams, aicinājums dāmām nesatikties ar vīriešiem, kas nav zemessardzē, ir hipertrofēts, bet bieži vien ideja izteikta galējībās transformējas par kaut ko reālu. Un reāls šeit ir aicinājums būt patriotiskām arī meitenēm.

Domāju, ka tieši Latvijas zemessardze var Latvijai ļaut izvairīties no šķietami pareizās, bet novecojošā obligātā karadienesta institūcijas atjaunošanas, ko senilie militārie ģenerāļi mēģina iedzīvināt kaimiņvalstīs.

+9
-4
Atbildēt

5

    Miervaldis > 07.11.2016. 15.15

    Ja pretinieka pusē ir tas pats obligātais dienests, tad jautājums, kurš kuru apšaus, paliek atklāts. Lietojot pēdējā pasaules kara terminus, starp ekspertu un folksšturmistu ir jābūt vēl citiem variantiem.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Anonīms > 07.11.2016. 12.28

    jā!

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    andrejs > 07.11.2016. 15.05

    Tehniskā revolūcija ir permanenta, bet kājnieku neviens vēl nav atcēlis un paredzamā nākotnē neatcels. Mainās situācija. Līdz šim varējām iztikt ar ”astotdaļkaram”’domātu armiju, kas paredzēta misijām un kurai nav pat ”woodland” formas

    —————

    tāpat viss izšķiras kaujas laukā uz zemes (skatīt notikumus ap Mosulu un Sīrijas pilsētām) un pat nekādi supersagatavotie krievu zaļie cilvēciņi vieni paši neatrisinātu viņu (krievu okupantu) problēmu”.

    Reti kurš šaubās par to, ka mūsdienās krievi neriskētu līst Somijā, jo krievu zaudējumi būtu baisi.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Miervaldis > 07.11.2016. 14.23

    Tehniskā revolūcija ir permanenta, bet kājnieku neviens vēl nav atcēlis un paredzamā nākotnē neatcels. Mainās situācija. Līdz šim varējām iztikt ar ”astotdaļkaram”’domātu armiju, kas paredzēta misijām un kurai nav pat ”woodland” formas. Nākotne izskatās pēc ”divi veseli un viena astotdaļa” – atturēt potenciālo agresoru, gādāt par drošību valstī un arī misijas neviens nav atcēlis. Tā ka armiju nāksies palielināt, jautājums, par cik un kas būs šis jaunais papildinājums. Laikam tomēr tas pats vecais labais kājnieks, jo profesionāļu vienmēr trūkst, bet apbruņota tauta, lai ko tā no sevis neiedomātos, karus neuzvar.

    Aktīvista viedokli nekomentēšu, jo aktīvists acīmredzami nepārzina tēmu (simtprocentīgi militarizētas nācijas dabā neeksistē, tāpat kā armijas bez aizmugures).

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

    Absints > 07.11.2016. 14.50

    Prevenciju nodrošina nevis kājnieku skaits, bet sagatavotība, bruņojums, tehniskais aprīkojums, kooperāciju, mobilitāte, reaģēšanas spēja utt. Tāpēc Latvijas armijai būtu jākoncentrējas uz šiem aspektiem, nevis uz to, kā uz lauka izlikt vēl vienu bataljonu apšaušanai… Iespējams, ka lai to nodrošinātu, ir vajadzīgs vairāk profesionāļu. Iespējams. Profesionāļu, ne lielgabalgaļas…

    +3
    0
    Atbildēt

    0

Aldis Eglājs 08.11.2016. 10.49

Tas ir atbalstāmākais aicinājums, kurus pēdējos gados esmu dzirdējis. Mūsu zeme likta uz divu atšķirīgu kultūru robežlīnijas un mums nav vajadzīga jauna ģļēvlatviešu paaudze.

+2
-1
Atbildēt

2

    bender45 > Aldis Eglājs 09.11.2016. 12.47

    Par vēlu-tāda jau ir izaugusi…un ne tikai gļēva,bet arī trula un sazombēta ar patērētāju ideoloģiju un pedarastiskām “”vērtībām””…

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Miervaldis > Aldis Eglājs 10.11.2016. 12.39

    Alans Turings, kurs uzlauza vācu šifrēšanas mašīnu ”Enigma”, arī bija ”ar vērtībām”. Cik vienīgā pareizā dzīves veida praktizētāji redzēja kara beigas, pateicoties viņa iegūtajai informācijai?

    0
    0
    Atbildēt

    0

rinķī apkārt 08.11.2016. 09.44

… Obligātā dienesta atbalstīšana nozīmē atbalstu idejai, ka cilvēks un viņa dzīvība ir pilnīgs valsts īpašums…. Aktīvista viedokli nekomentēšu, jo aktīvists acīmredzami nepārzina tēmu (simtprocentīgi militarizētas nācijas dabā neeksistē, tāpat kā armijas bez aizmugures)….+++

Un tādā garā spriežam un “filozofējam” 🙂 Taču patiesība ir viena – vīrietis, kurš kara gadījumā nav spējīgs iekļauties valsts aizsardzībā nevis tāpēc, ka viņš ir slims, bet tādēļ, ka nav izgājis militāro apmācību, nelaimes brīdī slēpsies aiz to pilsoņu mugurām, kuri sevi šādām situācijām ir sagatavojuši. Nožēlojama pozīcija ir šī muldēšana.

Lai nedabūtu “bumerangu” atpakaļ par savu ērto dzīvi Vācijā, piebildīšu, ka es savu laiku zemessardzē nodienēju, kopš pirmās dienas, kad šī struktūra tika dibināta un šobrīd man jau ir 63.

+2
-1
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort