Ilustratīvs foto: Edijs Pālens, LETA
Pētījumā atklāj bīstamus robus psihiski slimu noziedznieku uzraudzībā
Katru gadu tiesas lemj par psihiski slimu noziedznieku piespiedu ārstēšanu, nosūtot viņus nevis uz cietumu, bet gan slimnīcu vai uzdodot regulāri apmeklēt psihiatru. Taču sistēmā ir pamatīgs robs - valstī nav vienota reģistra par bīstamiem varmākām, un to, vai visi tiešām ārstējas, neviens ikdienā nekontrolē, vēstīts žurnālā Ir publicētajā rakstā ''Slims. Bīstams. Brīvībā''.
Izkļuvuši brīvībā, šie cilvēki atkal var pastrādāt noziegumus, arī nogalināt. Sergejs (vārds mainīts), kas slimo ar šizofrēniju, 1997. gadā nežēlīgi nodūra sievu. Mediķi atzina viņu par nepieskaitāmu, un tiesa atbrīvoja no kriminālatbildības, nosūtot ārstēties psihiatriskajā slimnīcā ar apsardzi. Pēc 15 gadiem ārsti secināja, ka vīrieša veselības stāvoklis ir uzlabojies - dzerot zāles, viņš var dzīvot sabiedrībā. Taču pāris mēnešus pēc atbrīvošanas, 2012.gada augustā, viņš Rīgas dzīvoklī ar āmuru nosita māti. Šis piemērs spilgti ilustrē, cik nepilnīga ir psihiski slimo noziedznieku uzraudzība Latvijā.
