Igauņu kolektīvā atmiņa • IR.lv

Igauņu kolektīvā atmiņa

3
Muzeja arhitektūra ir daļa no kopējā vēstījuma un demonstrē mūsdienu arhitektu redzējumu, kas cieši saistīts ar ēkas celtniecībai izraudzītās vietas vēsturi.

Igaunijas Nacionālais muzejs ir ambiciozs projekts, kas var patikt un arī kaitināt

Iecere izveidot muzeju, kurā apkopots viss par Igauniju un igauņiem, 20. gadsimta sākumā radās dedzīgajam folkloras un valodu pētniekam, teologam Jakobam Hurtam un viņa sekotājiem. Tagad, pēc «nieka» 107 gadiem, tā ir īstenojusies, un Hurta bronzas biste ir pirmā, kas sagaida apmeklētājus jaunajā Igaunijas Nacionālajā muzejā Tartu – pilsētā, kurā pagājušā gadsimta sākumā tika izveidotas pirmās muzeja kolekciju krātuves un kura ne velti tiek dēvēta par Igaunijas kultūras galvaspilsētu.

Ievērojamais laika nogrieznis ieviesis krietnas korekcijas muzeja arhitektūrā. Tā ir pilnīgs pretstats pompozajām neoklasicisma ēkām, kādas pierasts saistīt ar nacionālajiem muzejiem. Tomēr būvforma tāpēc ir ne mazāk iespaidīga, un būtu maldīgi uzskatīt, ka robustā celtne ar stikla fasādi muzeja funkcijai «nepiestāv». Tā ir daļa no kopējā vēstījuma un demonstrē mūsdienu arhitektu redzējumu, kas ir cieši saistīts ar ēkas celtniecībai izraudzītās vietas vēsturi. Muzejs atrodas Rādi muižas parkā, kas padomju okupācijas gados tika iekārtots militārā lidlauka vajadzībām, pēc tam pamests, bet nu kļuvis par piemēru pilsētas nomales reģenerācijai.

Dažādi uzslāņojumi šajā Tartu pievārtē ir tik klātesoši, ka muzeja arhitekti – Dens Dorels (Dan Dorell), Līna Gotmē (Lina Ghotmeh) un Cujoši Teins (Tsuyoshi Tane) -, kuri 2006. gadā uzvarēja starptautiskā konkursā, trāpīgi izraudzījušies apzīmējumu «atmiņu lauks». Nepatīkamajām vēstures ainām igauņi nevis pagriezuši muguru, bet no vairāk nekā simt arhitektu piedāvājumiem izvēlējušies to, kas aicina skatīties tām tieši virsū. Visgardāk smejas tas, kurš smejas pēdējais – jaunais muzejs turpina agrākā lidlauka betonēto zemes strēli un tad paceļas tai pāri, bet ēkas jumta slīpe iezīmē virzību augšup. Uz Tartu skrejceļa profesionālo paātrinājumu piedzīvojuši arī arhitekti – pēc uzvaras Tartu muzeja arhitektūras konkursā 2006. gadā Parīzē tika dibināts birojs DGT, bet šopavasar šis Igaunijas muzeja projekts saņēmis arī franču arhitektūras balvu AFEX Grand Prix 2016.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu