fbpx

Kāpēc vajadzētu parakstīt brīvās tirdzniecības līgumu starp Kanādu un ES? 6

Foto: pixabay.com
Zanda Kalniņa-Lukaševica
Print Friendly, PDF & Email

Oktobrī plānots noslēgt ES un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) jeb brīvās tirdzniecības līgumu. Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica skaidro, kāpēc šis līgums ir būtisks Latvijai.

ES un Kanādas tirdzniecības nolīgums atvērs jaunas iespējas Latvijas ekportētājiem
Oktobrī ir plānots noslēgt ES un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA), tādēļ arvien vairāk izskan jautājumi par tā saturu un sniegtajām iespējām Latvijas uzņēmējiem.

CETA ir modernākais tirdzniecības nolīgums, par kuru ES ir līdz šim vienojusies: nodrošināta tirgus pieeja gandrīz 99% tarifu līniju, pieeja publiskiem iepirkumiem provinču līmenī, īpaši noteikumi maziem un vidējiem komersantiem, pastiprinātas intelektuālā īpašuma tiesības, ģeogrāfisko norāžu aizsardzība, savstarpēja atbilstības novērtēšanas sertifikātu atzīšana un reformēti investīciju aizsardzības noteikumi.

Latvijas interesēs ir šī nolīguma noslēgšana, pagaidu piemērošana un ātra ratifikācija. Pagaidu kārtībā tiks piemērotas tikai nolīguma sadaļas, kas attiecas uz ES kompetences jautājumiem. Līdz ar CETA pagaidu piemērošanu, tiks atceltas muitas nodevas Latvijas eksporta precēm uz Kanādu. Piemēram, dekoratīvai kosmētikai no ES Kanādā tiek piemērota ievedmuita 6.5% apmērā, un tā tiks atcelta līdz ar nolīguma pagaidu piemērošanu. Savukārt kartupeļu cietei tiek piemērota 10,5% muitas nodeva, kas tiks pakāpeniski atcelta, skaitot no nolīguma pagaidu piemērošanas brīža.

Savukārt investīciju aizsardzības noteikumi tiks piemēroti pēc nolīguma spēkā stāšanās, t.i. pēc tā ratificēšanas visās dalībvalstīs.

CETA ir nodrošināta ES, tostarp Latvijas sensitīvo lauksaimniecības produktu aizsardzība: ES neatvērs tirgu vistas un tītara gaļai, olām un olu produktiem, kvotas ievešanai tiks piešķirtas liellopu gaļai (45,8 tūkst. t.), cūkgaļai (75 tūkst. t), kviešiem tiks noteikta 7 gadu pārejas kvota 100 tūkst. t apmērā.

ES prasību nesamazināšana
CETA nemazinās ES tiesību aktu spēku un negrozīs tos, kā arī negrozīs, nesamazinās un neatcels ES standartus jebkurā regulētā jomā.

Standarti un noteikumi saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, produktu drošību, patērētāju aizsardzību, veselības, vides, sociālajiem vai darba standartiem netiks skarti. Visam importam no Kanādas būs bez jebkādiem izņēmumiem jāatbilst visiem noteikumiem un regulējumam, ko piemēro ES ražojumiem. Nolīgumam pievienota ES un Kanādas skaidrojoša deklarācija. Tās mērķis ir nodrošināt nolīguma nosacījumu vienotu interpretāciju. Deklarācija izskaidro nolīgumā ietverto, ka CETA nekādā veidā nemazinās valstu valdību tiesības regulēt par labu sabiedrības interesēm, izskaidro investīciju aizsardzības un strīdu izšķiršanas mehānismu, kā arī pievēršas jautājumiem par ilgtspējīgu attīstību, darba tiesībām un vides jautājumiem.

CETA sarunas tika pabeigtas 2013. gada 13. oktobrī, un nolīguma teksts ir bijis publiski pieejams jau divus gadus. Pēc 2014.gada tika veikta teksta juridiskās atbilstības pārbaude, veicot precizējumus attiecībā uz investīciju aizsardzību un investīciju strīdu izšķiršanu. Plānots, ka ES un Kanāda Nolīgumu parakstīs ES-Kanādas samitā š.g. 27. oktobrī Briselē, kam sekos nolīguma ratifikācija nacionālajos parlamentos.

Zanda Kalniņa-Lukaševica ir Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre

Komentāri (6)

bender45 14.10.2016. 16.06

Tas,ko dzied tā valdošo noziedznieku algotā lakstīgala diez vai normāliem cilvēkiem būtu vērā ņemams

+3
-1
Atbildēt

0

jupissb 12.10.2016. 21.39

Protams, jāparaksta. Kanāda ir vērtību ziņā tuva Eiropai (ja šobrīd vairs var runāt par “Eiropas” vērtībām), un ieguvumu būs vairāk, nekā hipotētisko zaudējumu. Ja ne savādāk, būs neliela ES uzvara pēc vairāku sakāvju virknes.

TTIP ir pretrunīgāks, tam gan jāvelta laiks un uzmanība.

+4
-2
Atbildēt

1

    Normunds > 13.10.2016. 11.39

    Par TTIP nav ko dzesēt muti. Francija nekad nepiekritīs globālo korporāciju diktātam, citādi tās būs franči sociālistu partijas beigas. Transnacionālās korporācijas caur TTIP grib atvieglot sev ceļu uz pasaules iekarošanu. Neviens nacionāla mēroga uzņēmums nav spējīgs konkurēt ar globālajiem milžiem. Kāds brīvais tirgus? Tas nav iespējams!

    Tikai nacionālās valdības ar likumdošanu var savas valstis, savus iedzīvotājus un uzņēmumus pasargāt no globālajām haizivīm.

    Turklāt šīm globālajām korporācijām ir pieejami neierobežoti līdzekļi caur federālajām rezervēm un wallstrītu, kuri piedrukās zaļos, cik vajag un pārpirks jebkur pasaulē jebkuru uzņēmumu.

    Vienīgais šķērslis pret šo moderno kolonizāciju ir nacionālā likumdošana un regulējums.

    +4
    -3
    Atbildēt

    0

… [Trackback]

[…] Find More Info here to that Topic: ir.lv/2016/10/12/kapec-vajadzetu-parakstit-brivas-tirdzniecibas-ligumu-starp-kanadu-un-es/ […]

0
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu