Jaucot tautību un pilsonību, degradējam nācijas piederību
Vienkāršs jautājums, kas prasa vienkāršu atbildi. Tomēr Saeima, un ne tikai Saeima, daudzus gadus mokās ar šo definīciju.
Likumprojektā ”Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” bija paredzēts, ka jebkurš varētu mainīt savu tautību uz latvietis, ievērojot tikai minimālos priekšnoteikumus – ir Latvijas pilsonis, vismaz pēdējos 15 gadus pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija un augstākajā pakāpē prot latviešu valodu.
Likumprojektu maijā pieņēma otrajā lasījumā ar lielu deputātu balsu pārsvaru. Tomēr, deputātiem vēl pārdomājot, šo iespēju izslēdza trešajā – galīgā lasījumā – septembrī.
Tagad Valsts prezidents aicina sabiedrību diskutēt par ”piederību latviešu nācijai”.
Liekas, ka bieži tiek jaukti divi jēdzieni – tautība un pilsonība.
Lai iegūtu integrētu, tātad saliedētu sabiedrību, ir vēlams, ka to veidotu Latvijas pilsoņi. Latvijas pilsonība patlaban ir pārāk viegli iegūstama, bet vēl arvien to nespēj vai drīzāk nevēlas apstiprināt ļoti daudzi Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji.
Tautība toties ir vienmēr bijusi noteikta uz visu mūžu ar ļoti minimālām iespējām to mainīt. Tā bija tāda pati kā vecāku tautība, vai, ja vecākiem bija atšķirīgas tautības, tad viena vai otra.
Pieņemtie un tad noraidītie grozījumi praktiski atļautu visiem Latvijas pilsoņiem, kuri māk latviešu valodu, iegūt pasē ierakstu ”latvietis”. Ko tad dotu šis papildu ieraksts? Pasē jau ir atzīme, ka esi Latvijas pilsonis. Lai tam būtu kāda nozīme, tautības jēdzienam jāatšķiras no pilsonības jēdziena. Ja tas neatšķiras, tad mēs faktiski degradējam apzīmējumu – latvietis.
Neticu, ka kāda Latvijas pilsoņa tautības ieraksta maiņa pasē jebkādā veidā palīdzēs tam integrēties latviešu sabiedrībā.
Tas drīzāk radīs apjukumu par to, ko nozīmē vārds – latvietis.
Piederība kādai tautai nevar būt tikai vienpusīga sajūta. Tiek lietotas dažādas mērauklas, bet labākā liekas tā ar trim prasībām: kāds no netāliem senčiem pieder šai tautai, pats jūtas piederīgs šai tautai, un šī tauta pieņem pretendentu kā savējo. Tiesa, tas vairs nav tik viegli pārbaudāms kā ”Man gribas…”, kas bija viss, ko prasīja piedāvātie likuma grozījumi.
Atļausim vārdam latvietis turpināties ar savu īsto nozīmi, bet neatstumsim, kā arī līdz šim neesam atstūmuši nelatviešus, kuri ir mūsu valstij lojālie pilsoņi.
Gunārs Nāgels ir Austrālijas laikraksta ”Latvietis” redaktors.
Komentāri (27)
vitalisvita 09.10.2016. 23.37
Nu par tādām minhauzeniski politiskām „novitātēm” jau parunāt varam gan!
Ja jau tauta (etnoss) netiek identificēta ar Homo sapiens sugas populāciju, kas konkrētā teritorijā un paaudžu pēctecībā integrējusies etniski, bet gan tiek voluntāri uzskatīta par etniski mazsvarīgu indivīdu sajaukumu, kas radies šajā teritorijā kā laimes meklētāju, klaidoņu vai pat okupantu kopums, …nu tad arī valstu robežām vairs nav īpašas jēgas…
Un to pasaules globalizāciju varētu veikt jau tikai administratīvi pārvaldītos sektoros, kas robežotos pa meridiāniem un paralēlēm… Nu, vai tas nebūtu vienkārši un racionāli, ko?
Bet, vai tāpēc tie internacionālie Homo novusi vairs viens uz otru nešaus…? Nu to gan nezinu; tas būtu jāprasa Sorosam.
0
Kārlis Streips 05.10.2016. 16.05
Pēc visa tā, kas Latvijas teritorijai gadsimtu un tūkstošu laikā ir rullējis pāri, stipri šaubos, vai vispār vairs ir tāds cilvēks kā tīrasiņu latvietis. Saeimas lēmums bija drausmīga kļūda, jo šī komentāra autoram nav taisnība — tautība tomēr ir pašizpratnes jēdziens. Es personīgi esmu pa ceturtdaļai polis, jo vecāmāte tēva pusē bija poliete, lai arī latviete pēc savas izpratnes. Turklāt esmu dzimis un audzis Amerikā, tātad zināmā mērā esmu arī amerikānis. Taču pašizpratnē es tomēr esmu latvietis.
9
atrium > Kārlis Streips 05.10.2016. 18.13
streips
Vai tas pac Streips, kurš aģitēja par pilsonība likuma “0” variantu, lai perspektīvē miljards nēģeru, pus miljards arābu, divi simti miljonu šudru un simts piecdesmit miljoni krievu varētu iegūt Latvijas pilsonību, tā palīdzot LC un DPsaimņieks neliešiem to ieviest? Vai tas pac, kurš balsojis par vienu no trim vissliktākiem prezidentiem ASV vēsturē, melnādaini Obamu? Vai tas pac mērglis, kurš atļāvās par izcilāko prezidentu, kādu Dievs jebkad amerikāņiem un visai cilvēcei bija atvēlējis, Reiganu, izteikt pēdējās preteklības?
Rullējis pāri!!! Latvieši ir baltu un som-ugru sajaukums un daudziem rados gadās pa polim, zviedram, vācietim, bet Latvijas teritorijā, kaut arī šeit ir bijuši sveši karotāji, neviens pirms krievu fašistiskiem okupantiem līdz 1944. gadam nav “rullējis pāri”, un arī tiem, ņemot vērā latviešu dabīgo pretīgumu, nav izdevies īpaši izplatīt savus mongoloīdu gēnus.
Pirms 1500 gadiem baltu teritorijai, kas pletās no tagadējās Maskavas līdz Oderai un no Baltijas jūras līdz Melnai jūrai pārrulēja huņņi un tur radās slāvi, tikai tas nenotika Baltijas teritorijā un tagadējā Baltkrievijā.
0
lno > Kārlis Streips 05.10.2016. 20.23
Katram savs, defektīvais no centra:) Man šī raksta autors, Vītols, tev – Streips, Muižnieks:):):)
0
eraksti > Kārlis Streips 05.10.2016. 16.30
Tīrasiņu latviešu ir daudz – vairākums. Tautību samaisīšanās tiek pārspīlēta polītiskos nolūkos. (Par poļiem, piem., bieži sauca latviešu ienācējus no poļu Vidzemes jeb Inflantijas.)
0
rinķī apkārt > Kārlis Streips 05.10.2016. 16.51
streips. – tautība tomēr ir pašizpratnes jēdziens +++ kas ir pašizpratne? Tā ir atklāsme, ka – visu mūžu esmu bijis krievs, bet tagad pamodos, un es esmu latvietis? :)
Jeb pašizpratne ir ieklausīšanās sevī? Tajās vērtībās, krāsas salikumos, melodijās uc, ko man – latvietim ir iedevuši mani vecāki, latvieši, kuri savkārt šo pašizpratnes lādiņu ir saņēmuši no saviem vecākiem?
Saeima deputāti tiešām gandrīz izdarīja nelabojamu kļūdu. Varētu domāt, ka latvieši ir daudzmiljonu tauta, vismaz angļi, ja ne ķīnieši, ka atļaujas ar sevi šādi eksperimentēt.
Dzīvoju šobrīd Vācijā. Nupat kā pārnācu no veikala. Pa ceļam satiku tik daudz bēgļu, cik Rīgas centrā var sastapt krievu. Vācijā neviens šos bēgļus netaisās pasludināt par vāciešiem :), daži latvieši savus krievus gan. Par to, nākot mājās, iedomājos :) Varoņgars galvā sakāpis. Ja tā, tad jānoliek deputāta mandāts, un jāiet skriet, vai zāli pļaut, kamēr galva paliek skaidra. :)
Par “asiņu tīrību”. Ja arī kādam latvietim senčos ir cittautieši, tad viņi visi ir laika gaitā dabiski asimilējušies starp latviešiem, viņu bērni ir izauguši starp latviešiem, un domā latviski, uztver latviski. Bet tas viss notika tajā laikā, kad latvieši šī brīža Latvijas teritorijā bija noteicošais vairākums, tajā laikā, kad Latvijas teritoriju nebija pārpludinājuši krievi, kuri pēc okupācijas līdz ar Kremļa tankiem saplūda Latvijā.
0
atrium > Kārlis Streips 05.10.2016. 19.04
lno
Par vēlu piedzimis, būtu bijis labs komsomoļecs:)
Pašā laikā, lai starp komsomoļciem būtu izcilnieks. Streipulis ir Vienotību apkalpojošo sabiedrisko mediju atbaidošais “feiss”. Nekādi nesaprotu, kāpēc ar Kļockinu viņi nevarēja saprasties.
0
Ēriks > Kārlis Streips 05.10.2016. 16.49
Pašizpratne un apkārtējo cilvēku izpratnes var stipri atšķirties,reizēm pat masveidā.Ja šīs izpratnes būs pretrunā,nekāds ieraksts pasē nepalīdzēs.
0
lno > Kārlis Streips 05.10.2016. 18.38
Agrāk pareizi dzīvot mūs mācīja Krievijas latvieši, tagad gudrīši no rietumiem, tādēļ manuprāt Streips labāk saprotas ar Procevsku kā Šnori vai Našenieci. Par vēlu piedzimis, būtu bijis labs komsomoļecs:) Autors malacis! Tiem, kuri gatavi šņaukt degunu valsts karogā, nepatiks:)
0
lno > Kārlis Streips 05.10.2016. 18.40
Ēriks. Streipam kā Krievijā – “po poņatjijām:)
0
Centrum > Kārlis Streips 05.10.2016. 18.49
Kirzoviks P-lnodrejs,kurš ar viltu latvietību ieguvis,sāks mācīt rietumu latviešus ar ko un kā tiem saprasties.Parazīts,kas piesūcies latviešiem.Nopelniem bagātais komunists iedomājies,ka komsomoļcus saož pa gabalu,uztrenēta oža.
0
west 05.10.2016. 19.06
Ir “īstenie latvieši”,kurus Msakava jau sen gaida ar pīrāgiem. Ir krievi, kuri ir īsti valsts patrioti. Ne visi, bet daudz.
Štrunts par tautību, bet personīga, pārliecināta piederība Latvijas valstij ir galvenais. To nevar izmērīt un arī nevajag. “Valsts” vienalga nespēj un nekad arī nespēs ielīst katra indivīda smadzenēs. Un tas ir labi.
“Valstij”(kas viņi ir ?) vajag vairāk cienīt savu pašu tautu, nevis naudas aizdevējus un tad arī problēmu beigās būs daudz, daudz mazāk.
0