Iespējams, produktivitātes pieaugums drīzumā atsāksies un visa pozitīvā interneta revolūcijas ietekme uzrādīsies statistikā
Produktivitāte ir viens no centrālajiem ekonomikas pamatpīlāriem. Ir teiciens – “produktivitātei īstermiņā ir maza nozīme, bet ilgtermiņā tā ir vienīgā lieta, kam ir nozīme”. Valstij ir svarīgi celt produktivitāti, jo tad, izmantojot esošos ražošanas faktorus, rodas iespēja iegūt lielāku IKP. Tādejādi atbrīvojas resursi, kas var paaugstināt iedzīvotāju dzīves līmeni. Tādejādi augsta produktivitāte un augoša labklājība ir cieši saistīta.
Tas, ko saprot ar valsts produktivitāti, ir darbaspēka produktivitāte, proti, saražotais uz vienu darbaspēka vienību. Darba ražīgumu var iedalīt faktoros, kas mēra cilvēkkapitāla attīstību (kompetence un prasmes), produktīvā kapitāla apjomu, kā arī kopējo faktoru produktivitāti, kas mēra tehnoloģisko progresu, ko tieši izmērīt nav iespējams.
Produktivitātes mērījumi nepieciešami ne tikai, lai iegūtu priekšstatu par mūsu dzīves līmeņa izmaiņām, bet tie sniedz arī svarīgu informāciju par jaudu noslodzi ekonomikā, ko savukārt var izmantot, lai novērtētu inflācijas spiedienu. Ilgtermiņā produktivitāte ir cieši saistīta ar tehnoloģiju un inovāciju attīstību, bet īstermiņā tas ir arī viens no galvenajiem izaugsmes elementiem.
Produktivitāte parasti palielinās cikliskās augšupejas posmā, kad tiek nodarbināti brīvie resursi. Tas ļauj palielināt ražošanas apjomu bez nepieciešamības palielināt darbinieku skaitu vai jaunu iekārtu iegādes. Līdzīgi produktivitāte sarūk cikliskās lejupslīdes posmā, jo uzņēmumi nesamazina darbinieku un pamatkapitālu tik ātri, cik samazina ražošanas apjomu. Lai iegūtu precīzu priekšstatu par pamattendencēm, ir nepieciešams pētīt to, kā ražīgums mainās ilgākā laika posmā.
Ražīguma pieaugums palēninās
Produktivitāti mēdz uzskatīt par vispārēju tehnoloģiju un inovāciju attīstības pakāpes mērauklu. Taču tas ir pārsteidzoši, kā informācijas tehnoloģiju (IT) un interneta revolūcija, ko mēs esam piedzīvojuši pēdējo 10-20 gadu laikā, neatspoguļojas strauji pieaugošā produktivitātē. Gluži pretēji, ražīguma pieauguma tendence daudzās attīstītajās ekonomikās – piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Eiropā un Japānā – ir diezgan blāva.
Vai zems ražīguma pieaugums ir uz palikšanu?
Viens no lielākajiem pesimistiem, kad runa ir par produktivitātes perspektīvām un izaugsmi, ir amerikāņu ekonomikas pētnieks Roberts J. Gordons. Viņš uzskata, ka ražīguma pieauguma palēnināšanās kopš 1970. gadu vidus ir vērtējama kā atgriešanās pie dabiskā pieauguma tendences. Straujā ekonomiskā izaugsme un produktivitātes uzlabojumi 19. un 20. gadsimtā ir drīzāk anomālija. Turklāt daudzas attīstītās ekonomikas saskaras ar nopietnām strukturālām grūtībām, piemēram, augstas parādsaistības, nelabvēlīga demogrāfija un pieaugoša ienākumu nevienlīdzība, kas attur izaugsmi. Uzskats, ka šīs problēmas kompensēs straujāks produktivitātes pieaugums, ir pārāk optimistisks.
Straujais pēdējo 200 gadu tehnoloģiskais progress, iespējams, ir veidojies vairāku vienreizēju notikumu rezultātā, kam var nebūt lemts atkārtoties. IT un interneta revolūciju nevar salīdzināt ar ietekmi, ko sniedza elektroenerģijas un tvaika dzinēja radīšana. Vēsturiskā perspektīvā šī revolūcija šķiet nenozīmīga, jo ar tās palīdzību izdevās tikai paātrināt ekonomikas un produktivitātes pieaugumu laika posmā, kas mērāms mazāk par 10 gadiem, tas ir, sākot ar 90. gadu vidu.
Kaut Gordona viedoklis nepārstāv vadošos uzskatus, līdzīgi argumenti dzirdami no daudziem ekonomistiem. Tos, kurus iepriekšminētie argumenti nepārliecina, cits zemā ražīguma pieauguma skaidrojums, jo īpaši daudzus gadus pēc krīzes, ir meklējams zemajā kapitāla tēriņu pieaugumā. Nesaņemot investīcijas, darbinieki nav spējīgi izmantot jaunākās tehnoloģijas, lai uzturētu produktivitātes pieaugumu.
Vai produktivitātes izmaiņas ietekmē labklājību?
Neskatoties uz zemo statistisko produktivitātes pieaugumu, personiskā uztvere par to, kā produktivitāte ir mainījusies darbā vai personiskajā sadzīvē, var atšķirties. Viens skaidrojums šai neatbilstībai var būt, ka pastāv produktivitātes mērīšanas neatbilstība, citiem vārdiem, statistika vienkārši nespēj uztvert visu to, kas faktiski ekonomikā notiek. Viens klasisks iebildums pret tradicionālo produktivitātes rādītāju (jo īpaši, ja to izmanto, lai novērtētu, vai dzīves līmenis ir uzlabojies), ir tas, ka tas ietver algotu darbu. Tikai ražošana, kam ir tirgus vērtība, tiek iekļauts IKP. Un tikai tas, kas tiek iekļauts IKP, var ietekmēt produktivitāti. Piemēram, mājsaimniecības darbi – veļas mazgāšana, ēst gatavošana, rūpes par bērniem, IKP aprēķinos iekļauti netiek.
Tikmēr nav noliedzams, ka milzīgs ražīguma pieaugums (ūdenspiegāde, veļas, trauku mazgājamās mašīnas, pusfabrikāti, roboti putekļsūcēji utt.) kopš 20. gadsimta vidus ir krasi samazinājis nepieciešamo laiku mājsaimniecības darbiem (no ekvivalenta pilna darba laika mūsu vecmāmiņām, līdz kādām 15 stundām nedēļā šodien). Tādējādi liela daļa iedzīvotāju ir piedzīvojusi vērā ņemamu dzīves līmeņa uzlabojumu, kas statistikā pilnībā neuzrādās.
Interneta ieguldījums
Kritiku par šo pašu tēmu ir izteicis Google galvenais ekonomists Hals Varaians (Hal Varian) un citi. Kritika balstās argumentos, ka daudzi no jaunajiem pakalpojumiem, kas parādījušies interneta revolūcijas rezultātā, ir bezmaksas vai jebkurā gadījumā gandrīz bezmaksas. Piemēram, pirms interneta ēras visiem, kas vēlējās nosūtīt vēstuli, bija jāmaksā pasta izdevumi, lai to piegādā. Šodien visi, kas vēlas, var izmantot e-pastu bezmaksas. Tas ir arī pārāks par tradicionālajām vēstulēm gan ātruma, gan vides ietekmes dēļ. Lai gan ir viegli apjaust, ka tas ir rakstisku ziņojumu galvenais ražīguma cēlonis, tas IKP nav iekļauts, jo e-pasts ir bezmaksas un tādējādi nav ietverts produktivitātes rādītāju izmaiņās.
To pašu var teikt par neskaitāmiem citiem pakalpojumiem, ko mēs katru dienu izmantojam. Tie ir ļāvuši mums kļūt ražīgākiem, padarot mūsu ikdienu ērtāku. Jāatzīst, ka daži no šiem pakalpojumiem IKP aprēķinos tiek iekļauti, jo mēs par tiem maksājam, piemēram, uzklikšķinot un skatoties reklāmu. Taču ir pamatoti uzskatīt, ka, neskatoties uz reklāmas ietveršanu IKP aprēķinos, visu bezmaksas pakalpojumu patiesā vērtība pilnībā netiek novērtēta.
Vēl viena šo bezmaksas pakalpojumu dimensija ir tā, ka laika gaitā daudzi šie jaunie pakalpojumi likvidē pastāvošos risinājumus. Tad, kad e-pasts izkonkurēja tradicionālās vēstules, interneta ziņu portāli aizvietoja laikrakstus, vai GPS tehnoloģija atņēma darbavietas fizisko karšu veidotājiem, izkonkurētie uzņēmumi IKP izveidoja caurumus. Daudz efektīvāki bezmaksas pakalpojumi aizstāj vecos un uzlabo to funkcionalitāti, bet neaizpilda izveidojušos caurumus IKP.
Vēl viens iespējams kļūdu avots, ko ietekmē interneta sniegtie pakalpojumi, var rasties, pārvērtējot nostrādāto stundu skaitu. Tam ir tāda pati ietekme uz produktivitāti, kā atbilstoši nenovērtējot ražošanu. Tiktāl, ciktāl mūsu viedtālruņi un darba datori ļauj mums darīt blakus lietas mūsu darbu darba laikā, patiesais stundu apjoms, kas tiek veltīts vērtības radīšanai, tiks pārvērtēts, tādejādi samazinot produktivitāti. Tajā pašā laikā mēs pamatoti varam iebilst, ka tas tiek kompensēts ar spēju strādāt ārpus darba laika.
Paralēlie risinājumi patērē vairāk resursu
Tehnoloģiskās pārmaiņas, kas vērojamas daudzās nozarēs, samazina produktivitāti arī pašas par sevi. Tas ir tāpēc, ka tehnoloģisko pārmaiņu laikā uzņēmumi ir spiesti saglabāt veco tehnoloģu izmantošanu, vienlaikus ieguldot lielas summas jaunu izveidē, lai nodrošinātu darbības pastāvēšanu. Ziņu medija uzņēmums, kas ir spiests izplatīt ziņas gan ar avīzes, gan tīmekļa palīdzību, patērē lielus resursus, lai veiktu savu galveno uzdevumu – piedāvāt ziņas. To pašu var teikt par daudzām citām nozarēm, kas ar vienu kāju joprojām darbojas vecajā ekonomikā, bet ar otru jaunajā. Piemēram, mazumtirgotājiem, kam jāiegulda gan jaunu interneta veikalu, gan veikalu telpu izveidē, vai bankām, kas vēl joprojām uztur filiāles un veco sistēmu, bet vienlaikus iegulda lielus līdzekļus jaunu un efektīvu digitālo risinājumu attīstībā.
Papildu līdzekļi, kas nepieciešami, lai uzturētu šādu pārklāšanos pārejas periodā ir viens no zemākas produktivitātes cēloņiem. Pastāv arī citi skaidrojumi, kāpēc produktivitātes izaugsme ir tik zema, piemēram, zemu procentu likmju apstākļos daudzi neproduktīvi uzņēmumi ir saglabājuši iespējas izdzīvot. Neatkarīgi no esošajiem iemesliem galvenais jautājums ir – kas sagaidāms nākotnē.
Saglabāt ticību nākotnei
Ir daudzi cilvēki, kuri uzskata, ka produktivitātes pieaugums drīzumā atsāksies un visa pozitīvā interneta revolūcijas ietekme drīzumā uzrādīsies statistikā. Tas nav nekāds jaunums, ka produktivitātes uzlabojumi atspoguļojas ar laika nobīdi. Grūti nosakāms ražīguma pieaugums mājas darbos pēc noteikta laika palīdzēja uzlabot ražīgumu ekonomikā, jo tas ļāva mājsaimniecēm iegūt izglītību un pēc tam pievienoties darba tirgum.
Raugoties uz priekšu, viens no veidiem, kā padarīt internetā balstītus pakalpojumus redzamus IKP statistikā, protams, ir likt par tiem maksāt. Kaut arī daudzi pret to iebilstu, pamazām pāreja notiek. Vai tā būtu maksa par mūziku vai ziņu lasīšanu internetā. Šādas inovācijas kā mikromaksājumi ļauj patērētājiem maksāt ļoti nelielu summu par noteiktiem pakalpojumiem. Tas virzās uz to, ka tas, kas šodien ir par brīvu, drīzumā būs par nelielu samaksu.
Tāpat ir uzskati, kas balstās pārliecībā, ka nepietiekams kapitāla tēriņu pieaugums veido lēnu produktivitātes pieaugumu, kā dēļ ir cerība uz uzlabojumiem. Tā pamatā ir gaidas, ka pēc ilgstoša zema investīciju perioda parasti seko investīciju virzīta izaugsme, kas vēsturiski zemo procentu likmju apstākļos var sniegt papildus stimulu. Notiekošo tehnoloģiju pārejas izmaksas ir pārejošas un, kad tā tiks pabeigta, tā sāks atspoguļoties augstākā produktivitātē. Tehnoloģiskie sasniegumi arī norāda, ka nākamās desmitgades laikā svarīgām tautsaimniecības nozarēm ir potenciāls uzrādīt milzīgu produktivitātes pieaugumu. Viens piemērs ir transporta nozare, kur autonomās automašīnas krietni samazinās vajadzību pēc darbaspēka un arī palielinās infrastruktūras kapacitāti, jo tām nav nepieciešams ne ēst, ne gulēt. Tātad ir labs potenciāls, lai nākotnē produktivitāte palielinātos.
Taču, skatoties nākotnē, nonākam pie nākamā jautājuma – kāda būs mūsu loma produktivitātes pieaugumā un vieta ekonomikā kopumā.
Autors ir SEB bankas ekonomists
Komentāri (28)
tara 12.07.2016. 11.33
Taču, skatoties nākotnē, nonākam pie nākamā jautājuma – kāda būs mūsu loma produktivitātes pieaugumā un vieta ekonomikā kopumā.
_____________________________________
Pirmkārt, mums ir vajadzīgi politiķi ar iztēli. Globalizācija nav risinājums.
Patērētāju sabiedrības ideoloģija nekur neder. Ļaudis iegādājas sev nevajadzīgas lietas, aizņemas naudu un IR NELAIMĪGI, jo kļūst sistēmas ķīlnieki. Pieaug nevienlīdzība.
Nu jau modē nāk minimālisms – patērē tikai to, ko vajag, nevis to, ko gribas. Vairāk brīvības un turēšanās pie patiesām vērtībām; mazāk regulējumu kā Šveicē; kopienas, kā sadarbības forma.
Otrkārt, iedzīvotāju skaits pasaulē – tendence pa vecuma grupām no piramīdas pāriet uz taisnstūri. Mūžizglītība ir risinājums!
Treškārt, ir jādomā par jaunām uzņēmējdarbības formām.
Ar vienvārdsakot – vairāk radošuma! :)
Starbuck nupat paziņoja par algu pacelšanu par 15%. Labs sākums! :)
Cilvēka smadzenes ir pārāk liela vērtība, lai to tērētu tikai auto vadīšanai vai mērkaķa darbam – paņem, noliec.
14
tara > tara 13.07.2016. 13.29
Biotops
Politiķus ar iztēli diez ko negribu – tam darbam cita specifika.
________________________________
Politika ir māksla vadīt. Politiķis bez iztēles ir tikai skrūvīte, jo tādam nav ne vīzija, ne spēja domāt arā no kastes. Tapēc jau esam tur, kur esam.
Viens no demokrātijas stūrakmeņiem ir pilsoniska sabiedrība. Jums noteikti ir prasmes un zināšanas, ar kurām dalīties.
Ja gribat, lai arī Jūsu pēcnācēji dzīvo labu dzīvi, esiet atbildīgs un stipriniet demokrātiju. Jūsu pēcnācēji leposies ar Jums nevis tāpēc, ka vērojāt procesus, bet tāpec, ka darījāt visu, kas Jūsu spēkos, lai Latvija kļūtu par vislabāko vietu, kur dzīvot. :)
0
J.Biotops > tara 12.07.2016. 13.36
„Pirmkārt, mums ir vajadzīgi politiķi ar iztēli…
Treškārt, ir jādomā par jaunām uzņēmējdarbības formām…”
Ceturtkārt – politiķus ar iztēli mēs prasīsim no… jā no kā gan?
Piektkārt – par uzņēmējdarbību jādomā citiem, tikai ne man.
Es būšu tas, kurš prasīs politiķus un aicinās domāt. To es māku. Vairāk radošuma!!!
0
J.Biotops > tara 12.07.2016. 19.54
tara – ar interesi vērošu, kur atradīsiet tos politiķus ar iztēli un, galvenais, kā tā iztēle izpaudīsies. Pagaidām jau gadījies redzēt, kas viena-divu sasaukumu laikā notiek ar cilvēkiem, kurus pirms tam turēju gan gudrus, gan godīgus (ne no avīžu rakstiem, daža naudas lietas gadījās redzēt vairāk, kā pieklātos).
Par uzņēmējdarbības formām – ja Jums idejas ir, no sirds vēlu labu veiksmi praksē.
Man ideju nav, vienkārši darbojos. Un pelnu. Ne zelta kalnus, bet pietiekoši, lai izskolotu atvases un pats sausu maizi negrauztu. Tiesa, daži uzskata, ka manas izdarības ietver arī tādu komponentu, kā iztēle, bet tas ir skats no malas, ko vērtēt neņemos.
0
J.Biotops > tara 12.07.2016. 22.24
Atšķirībā no Jums nevienu neaicinu ne domāt (kurš spēj, darīs bez aicinājuma) ne atrast politiķus, kādiem nav paredzams ne mazākais atbalsts. Daru savu darāmo un pa brīžam vēroju, kas un kā izdodas tiem, kuri aicina. Ar labvēlīgu smaidu, ja vien aicinājumi nav galīgi pē.
Politiķus ar iztēli diez ko negribu – tam darbam cita specifika.
Barā neiešu – jau rakstīju, ka pats savu iztēli nevērtēju. Pie tam tās esamība nav pietiekoša profesionālam un nopietnam darbam politikā.
Turpināšu vērot. Kad saskatīšu rezultātus – apsveikšu vai lamāšu. Kamēr sev neko neprasu un citam neuzdodu, Ir man tādas tiesības.
Veiksmi!
0
Ēriks > tara 13.07.2016. 14.10
Biotopam kā īstam darvinistam elks ir brīvais tirgus,kurš visiem iedalīs to,ko paši pelnījuši,nekāda palīdzēšana vājajiem un nespējīgajiem,pārdalīšana un regulēšana ir ļaunums,lai dzīvo selekcija,kura vislabāk darbojas džungļu likumu ietvaros.Politiķu vienīgais pienākums -šos likumus ieviest dzīvē,tur nav vajadzīga iztēle,tur vajadzīga dzelžaina griba aizbāzt mutes visiem kreisajiem idiotiem un sarkanzaļajiem vides aizstāvjiem.
0
Absints > tara 13.07.2016. 16.24
> Globalizācija nav risinājums.
Globalizācija nav risinājums, globalizācija ir nosacījums…
Autors interesanti apraksts produktivitātes aspektus, es, piemēram, neaizdomājos, ka ir virkne lietu, kas ļauj darīt lietas produktīvi, bet tiešā veidā IKP neparādās. No otras puses, ja, piemēram, es varu ar savu aizokeāna kolēģi lietas nokumunicēt operatīvi, mans bizness nestāv un negaida, jeb tā vienalga ir ietekme uz saražoto produkciju. Jeb ietekme noteikti ir- bet netieša.
Tas, kas pietrūkst – Latvijas konteksta.
Īrijā, piemēram, darba ražigums jeb produktivitāte ir apmēram divas reizes augstāka kā Latvijā. Tajā pašā laikā veikala kasiere tur un šite dara vienu un to pašu darbu, un izdarītā darba apjoms neatškiras.
No otras puses – gatera strādnieki šad tad Latvijā pa visu dienu pamanās sazāģēt vienu baļķi, Īrijā tādu gateri neviens neturētu…. Produktivitāte korelējas ar IKP uz vienu iedzīvotāju. Iznāk, ka neskatoties uz tiem, kas strādā labi un daudz, mums ir arī “gumijas stiepēji”. Vai tā?
0
tara > tara 12.07.2016. 20.27
Biotops man nupat pārmeta, ka es tikai aicinot domāt. Bet pats ar interesi vēros, kur atradīšu politiķus ar iztēli. Ha!
Ja Jums ir iztēle, nāciet bariņā! Pietiek vērot!
e-pasts: [email protected]
Jauku vakaru!
0
tara > tara 13.07.2016. 12.54
Biotops
Tiesības iet roku rokā ar pienākumiem. Par to esat aizmirsis. Jūs pats esat paēdis, bet par nepaēdušiem nebēdājat. Tādu ka Jus ir pārak daudz Latvijā un to sauc par kolektīvo bezatbildību.
Jūs nevienu neaicinat domāt, jo uzskatat, ka kādam nav paredzams atbalsts. Un tai pat laikā uzbraucat tam, kas pats domā un citus aicina. To sauc par liekulību, cienītais. Acīmredzot Jūs esat parāk labā maizē ticis, ja nav motivācijas sadarboties citu labā.
Nu ko tad es… es jau neesmu pietiekami profesionāls. Klasiski! Lūdzu noskatiesties šo lekciju. Varbūt Jūsu viedoklis mainīsies par malā stāvēšanu un vērošanu. Patiesībā, Jūs diendienā “rijat krupjus” un esat apmierināts, ja pārējie dara tapat. Tas ir slikti, jo ved uz pašiznīcināšanos.
https://www.youtube.com/watch?v=C7UiNud7P50
0
moonlight > tara 13.07.2016. 12.55
J.Biotops
Ceturtkārt – politiķus ar iztēli mēs prasīsim no… jā no kā gan?
No čekistu piesmietā izdzimteņa, politiķa, uzņēmēja, cilvēka un vīrieša ar mīnus zīmi, Dombrovska, būtu stulbi ko prasīt.
0
tara > tara 13.07.2016. 17.47
Globalizācijas virzītājspēks ir multinacionālās kompānijas. Bet sabiedrība mainās un vairs nevelas patērēt lielo monstru saražoto un ar tv reklamām cilveku prātos iebombardēto. Patērētaji kļūst arvien gudrāki un cenšas atbalstīt vietējos ražotājus tā atstājot naudu savā valstī, kopienā.
Arī minimālisms (nepagrūtināt dzīvi ar nevajadzīgām lietām) pieņemas spēkā. Šīs tendences jau laikus novertēja Sturbuck un atvēra kafeinīcu ķēdi mazajiem ražotājiem sadarbībai, tā ļaujot nopelnīt arī citiem.
Manuprāt globalizācija, kādu mēs to pazīstam šodien ir sevi izsmēlusi. Un prātīgi dara tas, kurš jau laikus sagatvojas un izmanto iespējas.
0
Ēriks > tara 13.07.2016. 19.38
Kāpēc lai mums nebūtu gumijas stiepēju,ja alga ir tāda pati,kā labiem strādniekiem?Ķīps pats vēl apgalvo,ka jāmaksā par darba vietas ieņemšanu nevis uzrādītajiem rezultātiem,tad par ko brīnīties?
0
tara > tara 12.07.2016. 17.54
Biotops
:)))
… politiķus ar iztēli mēs vēlēsim!
… par jaunām uzņēmējdarbības formām … man idejas ir! Un kā ar Jums?!:)))
0
Normunds > tara 15.07.2016. 01.09
Ķīp, nevajag muldēt.
Skotijā pārdevējs pārtikas veikalā neapkalpo nākamo pircēju, kamēr iepriekšējais nav savas parpalas savācis un ar laipniem vārdiem pavadīts. Latvijas maximu pārdevējas ir daudzkārt produktīvākas par savām Skotijas kolēģēm, bet alga 3x zemāka.
Nevajag arī idealizēt Īrijas gatera strādniekus un noniecināt Latvijas. Latvijā ir zemākais darbaspēka izmaksu īpatsvars gatavajā produktā. Ne darbaspēka dēļ Latvijā ir zema ražība, bet neizglītotā un stulbā menedžmenta dēļ.
0
tara > tara 13.07.2016. 21.24
Produktivitate ir atkarīga no darba devēja nevis darba ņēmēja. Tur, kur darbs tiek organizets gudri ar produktivitāti nav problēmu. Bet Latvijas biznesa vidē trūkst labu vidējā posma menedžeru. Tā, starp citu, ir arī Britānijas problēma.
0
edge_indran 12.07.2016. 20.40
——-Dainis Gaišpuitis:”Ir daudzi cilvēki, kuri uzskata, ka produktivitātes pieaugums drīzumā atsāksies…..”
================================================================================
Es te pieRīgā (Ropažu novads) pašlaik vēroju, kā jau 42 stundas non stop’ā izcērt mežus (Rīgas pašvaldības īpašums), tāpēc nešaubos par produktivitātes pieauguma atsākšanos. Taču tādu prieku, ko pauž banksteri, neizjūtu.
Kāda jēga no produktivitātes, ja peļņa tiek notralināta izklaides “rosolā”?
Par līgošanas “rosolu” Daugavmalā Rīgas dome samaksājusi 273 tūkstošus
http://www.irlv.lv/upload/image_file/name/2016_07/83564/ligo_1-media_large.jpg?1468248139
http://www.irlv.lv/2016/7/11/par-ligosanas-rosolu-daugavmala-rigas-dome-samaksajusi-273-tukstosus
0
Absints 14.07.2016. 16.22
Ir divas skaitļi, kuriem, manuprāt būtu jākorelējas
Produktivitāte:
http://ec.europa.eu/eurostat/tgm/table.do?tab=table&init=1&language=en&pcode=tsdec310&plugin=1
Un pirktspēja
http://ec.europa.eu/eurostat/tgm/table.do?tab=table&init=1&language=en&pcode=tec00114&plugin=1
Tad nu pēc pirmās tabulas iznāk, ka Latvijas produktivitāte, ko es arī saprotu, kā darba ražigumu, ir augstāka, kā vidēji Eiropā, kamēr pirktspēja stingri zemāka.
Kurš izskaidros kāpēc?
Un izdarīs to pēc būtības, čekas,sorosīdu, Kremļa, Lemberga. ad hominem stila argumentācijas un korumpētās valdības piesaukšana nebūs tas skaidrojums.
Kāpēc? Es nesaprotu te loģiku.
3
0
0
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
@J.Biotops > 14.07.2016. 16.37
Mēģinu, kā nu māku.
Darba produktivitāte tabulā rādīta attiecībā pret 2010.gadu, (tā pieņemta kā 100% katrā valstī atsevišķi) Tad Latvijā produktivitāte (tie mūsu 2010.gada 100%) bija zemāka, kā vidēji ES un pieaugums līdz 115% nedzēš visu atpalicību. Tā lasot, nekādu pretrunu ar otro tabulu nav.
0
moonlight > 14.07.2016. 19.21
Ķīps
ko es arī saprotu, kā darba ražigumu, ir augstāka, kā vidēji Eiropā, kamēr pirktspēja stingri zemāka.
Ko gaidīji pēc čekas valsts nozagšanas megaprojektiem: TECII 2. kārta, LM un Citadele, kuri vien jau valstij nesuši vairāk kā miljardu lielus zaudējumus, ko īstenojušas Vienotības kremļa maukas, čekas kājslauķi, zagļi, kolorādi un koprofāgi. Kādam tas viss ir jāapmaksā. Kur vēl paliek valsts pasūtījumi būvniecībā un ceļu būvē, ierēdņu vietu ražošanā sev pietuvinātiem organismiem? Vai čekas viķirānei, peģerastijas sludinātājai, LC padlai, Pētersonei, izdomātais amats vispār iet kādos rāmjos?
0
Normunds > 15.07.2016. 01.16
Cik tiek saražots vienā stundā. Ja ir aplokšņu algas un visas stundas netiek uzskaitītas. Vai arī, ja rēķina, cik Latvijas strādnieks saražo par 1 eur algas uz rokas, tad mēs vispār būsim Nr.1 EU, paši ražīgākie.
0