Pārdevis dzīvokli un automašīnu, liepājnieks Mairis Miķelsons kopā ar partneri 2008. gadā nodibināja uzņēmumu AMG Montāža. Sācis no nulles, pērn tas sasniedzis 2,7 miljonu eiro apgrozījumu un ieguvis labu slavu pie Skandināvijas klientiem
Pierādot, ka savu nišu iespējams atrast pat tik piesātinātā tirgū kā alumīnija stiklotās konstrukcijas, uzņēmums AMG Montāža jau labu laiku strādā ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā. Norvēģijā speciāli šim nolūkam pat nodibinājuši savas ražotnes filiāli. Pirms astoņiem gadiem uzņēmums gan tika veidots nevis ražošanai, bet drīzāk kā pakalpojuma sniedzējs, un abi tā īpašnieki bija arī vienīgie AMG Montāža darbinieki. Viņi klientiem piedāvāja dažādus vietējos un importa alumīnija logus, durvis vai citas stikla konstrukcijas, kā arī nodarbojās ar to uzstādīšanu.
«Vēl tagad man grūti atbildēt uz jautājumu, kāpēc nolēmu dibināt savu uzņēmumu, jo nekādas biznesa pieredzes nebija, toties bija diezgan pamatīga praktiskā darba pieredze,» saka Mairis Miķelsons. Bet toreiz, celtniecības buma laikā, kad gudri vīri apgalvoja, ka mums nekāda krīze nedraudot, šķitis – kad tad, ja ne tagad? Viņš gan neslēpj – pirmie gadi bijuši ļoti grūti, jo abi ar partneri gājuši «uz visu banku».
Taču praktiskā pieredze ļāvusi piesaistīt klientus un noturēties virs ūdens arī krīzes laikā, kad daudzi līdzīgi uzņēmumi ātri vien izputēja.
Liepājas vilinājums
Pašlaik, kad jau vairākus gadus Mairis ir vienīgais AMG Montāža īpašnieks, uzņēmumā strādā 32 darbinieki. Lielākā daļa tieši ražošanā – tikai desmit veic stikla ārsienu vai citu konstrukciju montāžu objektos. Reizēm šīs konstrukcijas kopā veido 1000 vai pat vairāk kvadrātmetru šķietami vienlaidus stikla sienas ar teicamu siltumizolāciju un varbūtējo slodžu noturību.
Pēdējo gadu laikā auguši ne tikai ražošanas apjomi, bet arī produktu klāsts. Turklāt uzņēmums strādā tikai ar konkrētiem pasūtītājiem un konkrētos, specifiskos objektos. «Mums nav konveijera principa, kā, piemēram, ražojot standarta logus. Katrs pasūtījums ir individuāls, tātad atšķirīgs,» saka Mairis.
Latvijā viņu veikumu var redzēt galvenokārt Kurzemē. Piemēram, margas un citas stikla detaļas Ventspils Livonijas ordeņa pilī, fasādes stiklojums Biomasas koģenerācijas elektrostacijai Kuldīgā, Jūrmalas Mākslas skolā vai Ventspils Augstskolā. Pašlaik viens no lielākajiem objektiem ir Murjāņu Sporta ģimnāzija, kur drīzumā darbus plānots pabeigt.
Savukārt ārpus Latvijas tie ir peldbaseini, ēkas un pat viena baznīca Zviedrijā, skola Kopenhāgenā, kā arī pagaidām vēl nepabeigtā skola Norvēģijā.
«Mēs gan nesmādējam arī tādus nelielus objektus kā ziemas dārzi, terases vai stikla konstrukcijas privātmājām,» saka Mairis, kurš audzis un skolā gājis Nīkrācē, bet Skrundas arodvidusskolā apguvis galdnieka namdara profesiju. «Tas bija 90. gadu vidū. Laukos darba nebija. Un es devos meklēt laimi uz Liepāju.» Viņš piebilst, ka tolaik bijis un joprojām ir grupas Līvi fans. «Iespējams, ja Līvi būtu no kādas citas pilsētas, es dotos uz turieni.»
Tomēr Liepājā puisi neviens atplestām rokām negaidīja. Vienīgais, ko «pilsēta, kurā piedzimst vējš», varēja viņam piedāvāt, bija atkritumu mašīnas šofera pārinieka darbs. Pēc pusgada krustmāte ieteikusi Mairi vienam no tā laika aktīvākajiem Liepājas uzņēmējiem Ivaram Kesenfeldam. Tobrīd pilsētā cēla pirmo lielo būvniecības preču veikalu un Mairis dabūja darbu savā specialitātē. Pie Kesenfelda nostrādājis gadus piecus. Vispirms par namdari, pēc tam par pārdevēju veikalā. Tad vajadzējis doties peļņā uz Zviedriju, lai varētu atdot parādus par operāciju – to vajadzējis steidzami veikt, jo aktīva aizraušanās ar futbolu beidzās ar nopietnām ceļgalu problēmām. Zviedrijā strādājis celtniecībā. Pēc atgriešanās sācis strādāt Ulda Pīlēna koncerna UPB uzņēmumā Aile, kur ražo alumīnija un stikla konstrukcijas. Vispirms cehā, pēc tam objektos.
Aile tolaik jau sākusi strādāt ārpus Latvijas. Pirmais objekts bijis Islandē, tad sekojusi Zviedrija, Norvēģija… Tieši ārzemju objektos četru gadu laikā Mairis pilnībā apguvis šo amatu. Tad arī vienā brīdī radusies ideja strādāt sev, nevis citiem.
«Celtniecības buma un trekno gadu laikā daudzi tā darīja. Iespējas bija, varēja strādāt un tīri labi nopelnīt,» atceras uzņēmējs. Vienīgā nelaime, ka cilvēki sākuši dzīvot pāri saviem līdzekļiem, dāsni tērējot kredītus. «2008. gada februārī, kad nodibinājām AMG Montāžu viss vēl gāja uz urrā, bet decembrī jau sākās krīze,» viņš turpina. Abi ar partneri jau no paša sākuma centušies iztikt ar saviem līdzekļiem. «Protams, tas bija baigais risks,» tagad atzīst Mairis Miķelsons. Pārdevis dzīvokli un auto, viņš vēlāk uzņēmumā ieguldījis arī pabalstu, ko ģimene saņēma par otrā bērna piedzimšanu.
Klusie telefoni
Sākumā orientējušies tikai uz individuālajiem pasūtītājiem. «Es aizbraucu, izmērīju, vienojos par produktiem un to cenu. Sākumā tie bija gan koka, gan plastmasas, gan alumīnija logi, durvis vai citas stikla konstrukcijas,» stāsta Mairis. Paši tobrīd neko nav ražojuši, pirkuši no citiem.
Kad sākās krīze, uzņēmumu glābis tikai tas, ka nebija nekādu administratīvo izdevumu un viņi strādājuši tikai tam, lai sev samaksātu algu, faktiski bez peļņas.
Tad Maira bijušais darba devējs no Zviedrijas atsūtījis iztāmēt kādu projektu, kurā bija paredzētas alumīnija un stikla konstrukcijas, un iepazīstinājis ar cilvēkiem no zviedru celtniecības kompānijas Peab. «Arī skandināvi tobrīd jau meklēja, kur dabūt kaut ko lētāk. Es iztāmēju, un tā lieta aizgāja,» atceras uzņēmējs. Pirmais objekts bijis peldbaseins Kristīnehamnā. Gatavos izstrādājumus viņš iepircis kādā Rīgas uzņēmumā, bet kvalitāte bijusi tik slikta, ka ātri sapratis – šādā veidā var tikai sagraut savu reputāciju, nevis cerēt uz ilgtermiņa sadarbību. Tāpēc 2010. gadā Vācijā uzņēmums iegādājās lietotas alumīnija konstrukciju ražošanas iekārtas. Tā viņi no pakalpojuma sniedzējiem kļuvuši par ražotājiem. Mairis Miķelsons gan atzīst, ka šajā nozarē konkurence ir sīva, jo ražotāju Latvijā ir daudz.
«Mēs noteikti neesam lēti. Toties esam neliela komanda, un līdz ar to ir salīdzinoši mazi administratīvie izdevumi. Lielām reklāmām naudu netērējam. Faktiski visu peļņu ieguldām atpakaļ ražošanā. Skandināvu būvnieki par mums uzzina no citu celtnieku atsauksmēm – darbojas tā sauktie klusie telefoni. Tātad viņus apmierina mūsu darba kvalitāte,» Mairis skaidro, kā šādas sīvas konkurences apstākļos jaunam uzņēmumam no Liepājas izdevies nostiprināties gan vietējā, gan Skandināvijas tirgū. Aizpagājušajā gadā alumīnija profilu ražotāja Ponzio pārstāvis viņus ieteicis arī dāņu būvniekiem, bet pērn liepājnieki tikuši pie liela pasūtījuma Norvēģijā.
Alumīnija konstrukcijas izstrādā speciāla datorprogramma. Tā aprēķina un ieprojektē ne tikai pieļaujamās slodzes, bet arī pasūtītāja pieprasīto siltumizolācijas koeficientu. Tā izvēlas nepieciešamos materiālus, stikla biezumu un to, cik kārtās tas liekams. Pēc tam ražotājiem atliek šīs programmas izprojektēto realizēt konkrētos materiālos.
Pirms trim gadiem Mairis Miķelsons atpircis no partnera viņa daļas un kļuvis par vienīgo AMG Montāža īpašnieku. Pēc tam nākamais gads bijis veiksmīgākais uzņēmuma vēsturē, kad 12 mēnešu laikā izdevies dubultot apgrozījumu. Togad viņi sākuši būvēt arī jaunu ražotni Liepājas ezera malā, kur tas pienāk vistuvāk jūrai. Celtniecību šajā savulaik stipri nolaistajā industriālajā teritorijā veikuši pašu spēkiem. Un Mairis smiedamies atceras – arī pats pusi dienas strādājis ar papīriem, bet pēcpusdienā devies betonēt jaunā ceha pamatus. Plānojuši to pabeigt trīs četru gadu laikā, bet tikuši galā pusotrā, un šopavasar 500 kvadrātmetru lielais cehs kopā ar biroja telpām nodots ekspluatācijā. Protams, tā izbūvē dominē stikls.
Nākotnē uzņēmējs raugās optimistiski: «Šis gads mums jau ir saplānots, un pasūtījumu pietiek līdz pat nākamajai ziemai. Kopenhāgenā paredzēts būvēt viesnīcu, un tas būs mūsu pašlaik lielākais objekts. Šobrīd vietējais tirgus un eksports ir apmēram piecdesmit pret piecdesmit, bet nākotnē eksporta daļu ceram palielināt.» Mairim Miķelsonam nav bail arī no jaunas krīzes, kas atkal var apturēt būvniecības nozares attīstību. «Domāju, ka satraukumam nav pamata. Mums nav lielu kredītsaistību, un man nav problēmu jebkurā brīdī pašam uzvilkt kombinezonu un strādāt kopā ar saviem darbiniekiem,» viņš ar smaidu saka.
Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā
Azarts. Kad realizēts sarežģīts projekts, un tu vari pierādīt, ka pa spēkam vēl sarežģītākas lietas.
Lielākā kļūda, kas devusi mācību
Vislielākās vilšanās ir saistītas ar cilvēkiem. Un tad domāju – nē, šoreiz gan nepiedošu. Bet es diezgan ātri to krupi noriju un dodu cilvēkam nākamo iespēju.
Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam
Pie mums bieži notiek tā – cilvēks reģistrē uzņēmumu un iedomājas, ka uzreiz jau ir uzņēmējs, bet par pirmo peļņu nopērk septīto BMW. Tad nav brīnums, ka tāds bizness ātri beidzas, un nevajag tajā vainot ekonomisko situāciju vai kādus ārējos apstākļus.
Komentāri (21)