Meitene ar Bendžiju • IR.lv

Meitene ar Bendžiju

3
Agnese Kleina.
Ieva Puķe

Agneses Kleinas neatkarīgā publicistika no bloga izaugusi līdz žurnālam Benji Knewman, ko var nopirkt pazīstamajos Amerikas grāmatu veikalos Barnes & Noble un MoMA muzejā Ņujorkā. Bet viņa arī televīzijā apspriež latviešu tautastērpus

Kad Agnese Kleina augstajā bordo krāsas cepurē nosēžas pie galdiņa restorānā Kolekcionārs, man nāk prātā divas lietas. «Lai uzliktu tādu cepuri, pirmkārt, ir jābūt smukai; otrkārt, ir jāpiemīt labai humora izjūtai.» – «Jā,» Agnese piekrīt. «Tu precīzi noķēri. Es cepures pasūtu internetā. Ir bijis tā, ka mājās atveru kasti, uzlieku, paskatos spogulī un… sāku smieties. Tā ir mana pirmā reakcija, tāpēc iedomājos, ka arī citiem sanāk smiekli. Tas ir vienkārši jautri!

Pat savā pases bildē bišķiņ smaidu. 16 gados, kad pasi izdeva, smaidu kā maija saulīte, jo toreiz noteikumi nebija tik strikti. Visi smējās par to bildi, es arī. Tevi mēģina ielikt kaut kādā rāmī, bet nevari tur ielīst, vienkārši iet pāri malām tas, kas tu esi. Bet patiesībā varu būt arī ļoti nopietns cilvēks.»

Ekstravagantas cepures šim cilvēkam, kas restorānā malko minerālūdeni, nevis vīnu (alkoholu lietot Agnese 33 gadu vecumā tā arī nav sākusi), ir vairākas. Šī bordo, Vivjenas Vestvudas «bērns», bijusi pirmā. «Taisīta, zini, kurā gadā? 1982., kad es piedzimu,» viņa ar sajūsmu saka. «Cik laikmetīgs ir labs dizains – nevienā brīdī neesi vecmodīgs.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu