Maksātnespējas administratora Māra Sprūda prasība par goda un cieņas aizskaršanu pilnībā noraidīta pirmajā tiesu instancē

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien, 28.maijā pilnībā noraidīja Māra Sprūda prasību par goda un cieņas aizskaršanu un mantisko kompensāciju, ko pazīstamais maksātnespējas administrators bija izvirzījis saistībā ar žurnāla “Ir” publikāciju “Maksātnespējas ķēķis“. Sprūds prasīja atsaukt vairākus raksta fragmentus, atvainoties un piedzīt 35 879 eiro no “Ir” izdevēja a/s “Cits medijs”.

Tiesa lēmusi, ka no Sprūda par labu atbildētājiem jāpiedzen arī tiesāšanās izdevumi vairāk nekā četru tūkstošu eiro apmērā. Pilnais sprieduma teksts un līdz ar to konkrētie tiesas argumenti vēl nav pieejami. Spriedumu iespējams pārsūdzēt 20 dienu laikā no 12.jūnija.

Sprūds tiesas spriedumu Ir.lv nekomentēja, pirms nav saņemts pilnais sprieduma teksts.

“Priecājos, ka pēc divarpus gadiem lieta beidzot ir izskatīta pēc būtības un tiesa ir apstiprinājusi to, ko mēs zinājām visu šo laiku – prasība ir pilnīgi nepamatota. Šī tiesvedība un pērn pusgadu ilgusī “Ir” aktīvu apķīlāšana ir cinisks piemērs tam, kā izmantot tiesu sistēmu, lai vērstos pret neatkarīgu žurnālistiku, tāpēc uzvara šajā lietā ir laba ziņa ne tikai “Ir”, bet vārda brīvībai Latvijā,” spriedumu komentē “Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele.

“Esmu gandarīta par spriedumu. Šī tiesvedība ir būtiska Latvijas mediju videi, jo apstiprina žurnālistu tiesības rakstīt par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem, pat ja tie noteiktai personu grupai ir netīkami. Turklāt tās rezultātā panācām grozījumus likumā, kas šobrīd vairs nepieļautu medija aktīvu apķīlāšanu līdzīgā situācijā,” atzina žurnāla pārstāve Linda Bīriņa no advokātu biroja “Borenius”.

Sprūds 2012.gada decembrī vērsās tiesā pret “Ir” izdevēju a/s “Cits medijs”, redaktori Nelliju Ločmeli un žurnālisti Indru Spranci pēc tam, kad “Ir” 2012.gada nogalē sāka publicēt pētniecisko rakstu sēriju par būtiskām problēmām un shēmām maksātnespējas administrēšanas procesos.

Sprūds uzskatīja, ka žurnālā aizskarts viņa gods un cieņa, tāpēc pieprasīja mantisku kompensāciju sākotnēji 16 150 latu apmērā. Vēlāk 2014.gada augustā viņš palielināja kompensācijas prasību vēl par 12 900 eiro, pamatojot ar faktu, ka apstrīdētā publikācija padarīta internetā brīvi pieejama lasītājiem un tās saite ievietota tviterī.

Turklāt pērnvasar Sprūds lūdza tiesu piemērot šīs prasības nodrošinājumu, apķīlājot “Ir” izdevēja aktīvus. Tiesa apmierināja šo prasību 2014.gada 22.jūlijā un tādējādi a/s “Cits medijs” līdzekļi 22 979 eiro apmērā tika iesaldēti līdz 20.novembrim, kad tiesa apķīlājumu atcēla. Šis bija pirmais gadījums Latvijas tiesu praksē, kad prasībā par goda un cieņas aizskārumu piemērota medija aktīvu apķīlāšana, tāpēc šāds bezprecedenta uzbrukums vārda brīvībai izraisīja skaļu rezonansi. Saeima grozīja Civilprocesa likumu, aizliedzot piemērot apķīlāšanu kā nodrošinājumu tādās prasībās, kurās mantiskās kompensācijas apmēra noteikšana ir tiesas ziņā.

Kaut arī Sprūda prasība iesniegta tiesā jau 2012.gada decembrī, lieta pirmajā tiesu instancē pēc būtības izskatīta tikai šā gada 14.maijā – iepriekš tiesas sēdes vairākkārt tika pārceltas, jo prasītājs nebija ieradies vai viņa pieteiktās blakus sūdzības vilcināja lietas iztiesāšanu.

Sprūds vērsās pret “Ir” tiesā, jo uzskatīja, ka raksta “Maksātnespējas ķēķis” autore Indra Sprance ir „paudusi nesamērīgi aizskarošu viedokli par mani bez jebkāda pamatojuma ar faktiem, aizskarot manu godu un cieņu, kā arī mazinot manu profesionālo reputāciju sabiedrības acīs”.

Sprūds prasīja atsaukt piecus raksta fragmentus (apkopojošus žurnāla secinājumus par problēmām maksātnespējas procesos, kurus Sprūds sasaistīja konkrēti ar sevi) un atvainoties par rakstā izteikto viedokli, Sprūda fotogrāfijas publicēšanu šajā rakstā un žurnāla vāka virsrakstu. Sprūdam nepatika “Ir” vāka noformējums, kurā attēloti divi ar maksātnespējas procesiem saistīti politiķi –  toreizējais TM parlamentārais sekretārs Aigars Lūsis un demisionējušais ministrs Gaidis Bērziņš – līdzās virsrakstam „Āži par dārzniekiem”.

“Ir” uzskatīja Sprūda prasību par pilnībā nepamatotu, jo ne prasības daļā par atvainošanos, ne daļā par nepatiesu faktu un ziņu atsaukšanu viņš nebija norādījis nevienu nepatiesu ziņu, kas būtu publicēta par viņu.

Sākotnēji Sprūda prasība pret “Ir” Rīgas Centra rajona tiesā nonāca pie tiesneša Raimonda Bula, kura darbību saistībā ar maksātnespējas procesu administrēšanu “Ir” arī pētījis. Tāpēc žurnāls pieteica noraidījumu tiesnesim, un 2013.gada 25.jūnijā Buls sevi atstatīja no lietas iztiesāšanas un tā tika nozīmēta tiesnesim Rinaldam Silakalnam.

Māris Sprūds nav vienīgais, kuru aizskārusi “Ir” pētniecība par maksātnespējas administrēšanas problēmām – prasību pret žurnālu tiesā iesniedzis arī agrākais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Aigars Lūsis, prasot atsaukt nepatiesas ziņas un kompensācijā samaksāt 1 latu. Šīs lietas izskatīšana pēc būtības arī joprojām nav sākusies, nākamā tiesas sēde nozīmēta 16.novembrī.