Pēkšņi esmu pārgājusi kādu neredzamu robežlīniju • IR.lv

Pēkšņi esmu pārgājusi kādu neredzamu robežlīniju

21
2012.gads. Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča (SC) un līdzautoru Igora Jurgena un Jura Paidera otrās grāmatas par Latvijas vēsturi "Nākotnes melnraksti. Latvija 1941.-1947." prezentācijas pasākums. Foto: Ieva Čīka, LETA
Diāna Jance

Kā ir iespējams tieši uzsvērt Staļina laikus, viņa personības kultu slavējošas grāmatas Neatkarīgā Valstī?

„Kad kāda valsts grib otru uzvarēt, tad, pirms to veic kaujas laukos, to atbruņo garīgi. Ienaidnieks vēl nemaz nav virzījies uz robežlīniju, bet tam labvēlīgas idejas jau sen ir ieņēmušas visus garīgos cietokšņus. Šai uzvarai agri vai vēlu seko karaspēku uzvara,” tā teicis dzejnieks Edvarts Virza savā uzrunā Domas Latvijas 12 gadu pastāvēšanas svētkos 1930. gadā.

Ir 2015. gada maijs. Staigāju pa Eiropas Savienības prezidējošās valsts Latvijas piektās lielākās pilsētas Jūrmalas galveno gājēju ielu – Jomas ielu. Liekas, ka šogad mūsu kūrortpilsētai tūristu netrūks, jo jau tagad, pavasarī, iela ir pilna dažādās valodās runājošu gājēju. Atceros vēl nesenos laikus, kad dominējošā sarunvaloda Jūrmalas vasarās bija lielās kaimiņzemes valoda. Cerams, ka šovasar Jūrmala kļūs eiropeiskāka.

Jūrmalas centrālajā daļā, gājēju ielā, Jomas ielā, 1914. gadā būvētā ēkā jau kopš 1952. gada ir atvērts grāmatveikals. Izskatās, ka pat izkārtne Grāmatas varētu būt palikusi kopš tiem tālajiem un baismīgajiem Staļina laikiem. Tik vien, ka ir noņemts uzraksts krievu valodā. Šobrīd Jūrmalā nav daudz grāmatveikalu – zināmākie ir Jāņa Rozes apgāda veikali tirdzniecības centros Lielupē un Kauguros, un šis, kompānijas Janus veikals Majoros. Janus savā mājas lapā sola – grāmatas krievu un latviešu valodā, grāmatas bērniem, liela izvēle karšu, ceļveži un dabas pastkartes ceļotājiem un tūristiem…

Ieeju veikalā. Un pēkšņi esmu pārgājusi kādu neredzamu robežlīniju. Te vairs nav Eiropas valsts, kurā esmu nokļuvusi. Veikalā tik tiešām ir grāmatas un preses izdevumi. Tikai tie nav izdoti kādā Eiropas valstī. Saskaitu divpadsmit grāmatplauktus, no kuriem tikai viens ir latviešu valodā. Nav arī nevienas grāmatas angliski runājošiem tūristiem.

Grāmatu vidū īpaši izstādīta grāmata stāv Nikolaja Starikova Staļin – vspomņem vmestķe (latviski būtu Staļins – atcerēsimies kopā), kurā, piemēram, ir mūsdienās aktuālās Staļina runas par ģeopolitiskajiem jautājumiem, turpat franču politiķes Marī Lepēnas Ravņatsja na Putina! (Līdzināsimies Putinam), turpat arī, joprojām krieviski – Krievija pret Rietumiem, Krievijas valsts, kā bija patiesībā… Vēl pamanu Ļubovas Orlovas sarakstīto Ar mīlestību par Staļinu.

Pārējos plauktos visdažādākās grāmatas krievu valodā – sākot no krievu literatūras klasikas darbiem līdz Haruki Murakami tulkojumiem, kā arī padomiem kulinārijā un mājokļa labiekārtošanā.

Vienīgajā latviešu valodā atvēlētajā grāmatu plauktā saliktas pirmsskolas un sākumskolas vecumam atbilstošas bērnu grāmatas un tikai viena nopietna un bieza Krievu – latviešu vārdnīca. Laikam, lai nejauši ieklīdušie latvieši varētu pārtulkot latviski svešās domas, Eiropai naidīgo politiku. Nekur neredzēju uzrakstu, ka šis būtu kāds īpašs, Krievijas impēriju slavinošs grāmatveikals.

Pētot grāmatas, es pēkšņi atpazīstu sajūtu sevī. Manas bērnības grāmatveikals arī bija Jūrmalā, tikai Mellužos. Arī tur bija gaužām maz latviešu grāmatu, un visos pārējos plauktos putēja grāmatas krievu valodā. Komunistiskās partijas kongresu materiāli, propagandas romāni par pionieriem, traktoristēm, pseidozinātniski murgi par mūžīgo ienaidnieku kapitālismu, īpaši Ameriku zākājoši materiāli. Tieši jau to, pazemoto iezemieša sajūtu, vēlējās uzsvērt padomju grāmatveikalos. Bet kā ir iespējams tieši uzsvērt Staļina laikus, viņa personības kultu slavējošas grāmatas Neatkarīgā Valstī?

Seno romiešu dievs Januss ir tēlots ar divām sejām, lai varētu skatīties gan pagātnē, gan nākotnē. Kas ir tā pagātne un kas ir tā nākotne, kurā skatās grāmatveikala Janus pārstāvji? Es ceru, ka citos firmas grāmatveikalos piedāvājums pircējiem ir plašāks, un skatienus ir iespējams vērst arī Eiropas virzienā. 

Var jau būt, ka Jūrmalā ir tāds dīvains grāmatmīļu loks. Taču, runājot ar krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, sastapu tikai neviltotu izbrīnu un sašutumu. To pašu teica arī vairāki tūristi no Krievijas. Kas īsti ir tie, kuriem interesē šāda griezuma falsificētas Krievijas vēstures slavināšana? Vai viņi ko vēlas teikt latviešiem un citiem Eiropai lojāliem vietējiem iedzīvotājiem?

Raksts pārpublicēts no laikraksta “Latvietis”

Autore ir kultūras žurnāliste

Komentāri (21)

Kalvis Apsītis 18.05.2015. 17.30

>>> Kad kāda valsts grib otru uzvarēt, tad, pirms to veic kaujas laukos, to atbruņo garīgi. Ienaidnieks vēl nemaz nav virzījies uz robežlīniju, bet tam labvēlīgas idejas jau sen ir ieņēmušas visus garīgos cietokšņus. Šai uzvarai agri vai vēlu seko karaspēku uzvara,” tā teicis dzejnieks Edvarts Virza savā uzrunā Domas Latvijas 12 gadu pastāvēšanas svētkos 1930. gadā.

===========

Starp citu, jau dažus gadus vēlāk (1934.-1940.g.) Latvijā sāka kontrolēt grāmatas, kuras drīkstēja drukāt un pārdot. Bija Alfrēda Bērziņa vadītā Sabiedrisko Lietu ministrija, kura izdeva drukāšanas atļaujas. Edvartam Virzam šāds režīms labi patika – viņš par to rakstīja sajūsminātus dzejoļus. Bija tikai viena nelaime – 1930-to gadu beigās šie grāmatu un avīžu cenzori aizliedza rakstīt kritiskas lietas par “mūsu draudzīgo kaimiņu – SPRS”. Tā nu neatkarīgās pirmskara Latvijas cenzori kalpoja Staļina interesēm.

Ja man jāizvēlas – vai dzīvot mūsdienu Latvijā, kur var drukāt un pārdot jebkādas grāmatas, vai arī pirmskara Latvijā ar Sabiedrisko Lietu ministru Alfrēdu Bērziņu – es tomēr izvēlos mūsdienu Latviju. Ļaunums mūsdienu situācijā vismaz ir skaidri redzams, nevis kaut kā noslēpts vai ar puķu vītnēm izrotāts. Interneta laikmetā aizliegt kaut kādas grāmatas nav reāli – jebkādu propagandu ir viegli atrast un lejuplādēt. Jūrmalas grāmatveikals vienkārši ir skatlogs, kurā mēs varam uzskatāmi redzēt, ko mīl lasīt mūsu līdzpilsoņi.

+14
-3
Atbildēt

2

    v_rostins > Kalvis Apsītis 18.05.2015. 22.39

    Kalvis Apsītis

    Ja man jāizvēlas – vai dzīvot mūsdienu Latvijā, kur var drukāt un pārdot jebkādas grāmatas

    ——————-

    Dzīvot mūsdienu Latvijā un plaši atzīmēt 9. maiju, bet 16. martā labāk klusi pieminēt kapiņos.

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    edge_indran > Kalvis Apsītis 18.05.2015. 17.50

    ——-Kalvis Apsītis:”(..) Ja man jāizvēlas – vai dzīvot mūsdienu Latvijā, kur var drukāt un pārdot jebkādas grāmatas, vai arī pirmskara Latvijā…”

    ===============================================================================

    Atpazīstu brāli Koļu – “piecīšu” cienītāju!

    Skatāmies TV skatalogā – klausāmies LR 2 – smejamies paši par sevi!

    https://www.youtube.com/watch?v=np0guEomVZE

    0
    -1
    Atbildēt

    0

Ciniķis 18.05.2015. 14.28

“Taču, runājot ar krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, sastapu tikai neviltotu izbrīnu un sašutumu.” – nez, kur raksta autore, kultūras žurnāliste, ir izrakusi šādus krievvalodīgos, kuri ir izbrīnīti un sašutuši par šīs grāmatnīcas tirgotajām grāmatām? vai tikai viņa nedzīvo kādā izlolētā, pašas izdomātā pasaulē? Rīgā ir daudz Janus tīkla grāmatnīcu, gan lielveikalos, gan atsevišķi, arī Daugavpilī ir, un, laikam, arī kaut kur vēl. Visas tirgo tieši šādas grāmatas, un, ja jau daudzu gadu garumā nav izputējušas, tad krievvalodīgie šīs grāmatas pērk naski. Tā ka nav ko brīnīties.

+11
-2
Atbildēt

1

    andrejs > Ciniķis 18.05.2015. 16.28

    ja dzīvo kkādā iedomātā pasaulītē un vēl nedaudz piemelojot visu var atrast

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

Ingrīda 18.05.2015. 16.37

Paldies autorei par uzmanības pievēršanu. Cīņa par sabiedrības domu, diemžēl, izpaužas arī šādi. Cerams, ka Latvijas grāmatnīcās, it īpaši tur, kur varētu ieklīst angļu valodā runājošie tūristi, drīz parādīsies arī nupat pārtulkotā Melānijas Vanagas grāmata “Veļupes krastā” (“Suddenly, a Criminal: Sixteen Years in Siberia”). Ja vēstures grāmatas lasa salīdzinoši maz ļaužu, tad sievietes atmiņas dienasgrāmatas formā varbūt varētu ieinteresēt.

+9
-1
Atbildēt

1

    edge_indran > Ingrīda 18.05.2015. 16.52

    ——–

    Sapņojiet droši – brīvais tirgus visu sakārtos – un kādu neo-liberālisma ideoloģijas janci ieinteresēs arī E.Virzas u.c. nacionāļu daiļrades popularizēšana: 


    A. Kubuliņa: “…teikšu, lūk, ko: kamēr Izglītības ministrija neatteiksies no amerikāniskās literatūras fragmentu studēšanas un nepāries uz standartu likt izlasīt visu daiļdarbu, pielaižot pārbaudījumiem, kamēr augstskolas neatgriezīsies pie četru gadu bakalauru programmas plus divu gadu maģistrantūras kursa kā vienota veseluma, pasaules mēroga literatūras, valodas un citu humanitāro disciplīnu zinātnieki, pēc kuriem demagoģiski tā brēc ierēdņi, nākotnē nav gaidāmi.(..)

    Virza, Grīns ir sabiedrības veselībai aktuāli autori, viņi atgriezīsies, ja viņus izdos, bet galvenokārt tad, ja valstiskā līmenī organizēs diskusijas dažādās sociālās grupās, ievedīs skolu programmās.

    http://www.la.lv/muzibas-dzejnieka-gruta-atgriesanas-%E2%80%A9/

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu