Kanādietes Mārgaretas Atvudas romāns - antiutopija par sievietēm
«Viss, izņemot spārnus, kas ietver manu seju, ir sarkans: asiņu krāsa, kas mūs definē. Tērps sniedzas līdz potītēm, svārki ir kupli, ar piegulošu ņieburu, kas apņem krūtis, piedurknes platas. Arī baltos spārnus prasa noteikumi; lai mēs neredzētu un mūs neredzētu.» Ar Bukera balvu novērtētais kanādiešu rakstnieces Mārgaretas Atvudas Kalpones stāsts izbaudāms acīm, un tie ir ne tikai iespiesti burti, bet arī krāšņi vārdos uzburti vizuāli tēli. Grāmata sarakstīta 1985.gadā, tā ir antiutopija, autore raksta par nākotni, taču ne pārāk tālu. ASV prezidents teroristu uzbrukumā tiek nogalināts, varu pārņem Kongresa vairākums - kristīgi ievirzīta kustība Jēkaba dēli. Kā atceraties, 90.gadu sākumā pasauli piemeklēja pavisam cita veida apvērsums, kura daļa bija arī Baltijas dziesmotā revolūcija, taču Atvudas aprakstītā «pasaules gala» simptomi bīstami atgādina pašreizējās bažas par trauslo kara-miera līdzsvaru.
