Drīz vien kādā privātmājā Marokā mirdzēs Glass Muse radītās stikla instalācijas. Tas tāpēc, ka Andrejs Vīks un Artis Nīmanis lūkojas uz tāliem eksporta tirgiem – Meksiku, Saūda Arābiju, Ķīnu
Piecus gadus dizainers Artis gribēja radīt trauku, kas izskatās kā iemērkts metālā. Eksperimentēt viņam palīdzēja augsto tehnoloģiju uzņēmums Sidrabe un Cietvielu fizikas institūts. Pirmā an&angel kristāla bļoda ar tērauda pārklājumu tapa 2010.gadā, tai sekoja stikla un kristāla trauku kolekcija. Lai arī bija pēckrīzes laiks, tie kļuva pieprasīti.
Trauki sāka dzīvot savu dzīvi uzņēmumā Angel Glass Design. Bet Artim vajadzēja jaunus izaicinājumus. Iespēju īstenot citas idejas. Tieši tāpēc pirms trim gadiem tapa uzņēmuma Pomzero stikla zīmoli NĪMANIS, Glass Muse. Tas notika tā: kāds draugs Arti iepazīstināja ar Andreju – uzņēmēju, kurš darbojās finanšu jomā, iepriekš vienpadsmit gadu bija nostrādājis Latvijas Bankā. «Dizaineri rada lietas ar pievienoto vērtību, bet jābūt cilvēkam no biznesa vides, kurš spēj mākslu uztvert kā pārdodamu preci,» saka Andrejs.
Viņš bija gatavs riskēt, ticot, ka radošus eksperimentus novērtēs ne tikai Latvijā. Piesaistīja investīcijas un sagādāja labu tehnisko bāzi, lai Artis varētu darboties. Un tas attaisnojās – patlaban Glass Muse rada dažādas stikla lietas: rotas, vitrāžas, mākslas instalācijas, rotaļlietas pieaugušajiem, reprezentācijas dāvanas, apgaismes ķermeņus.
Falli uz Šveici
Glass Muse darbnīca Pārdaugavā ir klusa. Artis skaidro, ka darbošanās ar stiklu parasti notiek Panevēžā Lietuvā, kur uzņēmums īrē krāsnis. Tur Artis ar vietējiem meistariem pūš stiklu un vāra stikla granulas 1200 grādos, pārvēršot tās šķidrā stiklā. Granulas lietuvieši iepērkot Vācijā. «Granulu sastāvs ir labs, jo stikls ir dzidrs, tīrs un caurspīdīgs. Nav piejaukumu, kas piešķir stiklam toni. Piemēram, loga stiklam tas ir zaļgans,» stāsta Artis.
Mājup no Panevēžas Artis dodas ar stikla sagatavēm, ko Rīgā turpina apstrādāt viņa kolēģi. Artis pieceļas no darbagalda un atver blakusesošās durvis – aiz tām nelielā telpā kolēģis ar speciālu slīpmašīnu pulē stikla rotaļļietas pieaugušajiem, vienkāršāk sakot – stikla fallus. Tie domāti mīlas rotaļām un labi izskatās, arī vienkārši guļot uz naktsskapīša. Tikpat labi var kalpot arī kā aukstie ieroči, jo viegli tie nav.
«Ideja radās, skatoties uz durvju rokturi,» atceras Artis. Bet kā izdomājāt izmēru? «Pēc sajūtām,» dizainers lietišķi nosaka, un Andrejs piebilst, ka briti prasa lielākus, ķīnieši – mazākus.
Glass Muse falliem ir 13 versijas. Lielākoties tie ir melni vai caurspīdīgi, ar smalku stikla rakstu pa vidu. Glaunākie – ar zelta «mugurkaulu». Andrejs stāsta, ka lielākie eksporta tirgi ir Šveice un Itālija. Arī latvieši pērk. Viens tāds prieks Latvijā maksā ap 150 eiro. Eksportējot prece sadārdzinās.
Nav gan tā, ka tikai ar stikla dildo varētu uzturēt uzņēmumu. Lielākie skaitļi kontā iebirst no
pasūtījumiem. Piemēram, patlaban kādai privātmājai Ķīpsalā radītas lielas vitrāžas. Nevis krāsainas, kā ierasts redzēt baznīcās, bet no vienkrāsaina stikla un metāla. Daļa no tām iestrādātas jumtā, un caur tām krīt gaisma dzīvojamajā telpā.
Pie pasūtījumiem Andrejs pieskaita arī reprezentācijas dāvanu gatavošanu, piemēram – apbalvojumu statuetes. Lielākoties uzņēmumiem. Glass Muse klienti ir Rīgas tirdzniecības osta, Latvijas Valsts ceļi. Patlaban Artis zīmē prototipu kāda uzņēmuma gada balvai, kur stiklu kombinēs ar ogļūdeņradi. Tieši tagad ir pats aktīvākais laiks šādiem darbiem, taču ap Ziemassvētkiem Glass Muse saņem visvairāk zvanu un jautājumu, vai varētu ko tādu ātri uztaisīt. Nevar, jo viss ir roku darbs un katrs pasūtījums ir individuāls, kur kvalitāte ir tikpat svarīga kā dizains.
Kataras šeiha mājai
Glass Muse mērķis ir parādīt, cik stikls var būt dažāds. «No stikla ir ne tikai glāzes un logi. Stikls ir pieejams un ilgmūžīgs materiāls – trausls, bet izturīgs,» saka Artis un stāsta par savu un kolēģa Gata Vasiļjeva izgudrojumu – stikla velosipēdu. Tas būvēts pēc klasiska holandiešu riteņa parauga kā gruntīgs pilsētas braucamais. Materiāli ir metāls un līmēts stikls – loksnes klātas cita virs citas, līme žāvēta ar ultravioletajiem stariem. Artis pats ar to braucis un apgalvo, ka ripo labi. Velosipēds gan netiks ražots komerciālos nolūkos, to nevarēs redzēt veikalu plauktos. Tas ir dizaina un spēju pierādījums, stereotipu laušana par stikla funkcionalitāti. Ar stiklu var braukt! «Tas ir apliecinājums, ka māksla ir ne tikai vizuāli baudāma, bet arī lietojama,» komentē Andrejs. Stikla velosipēds ir viens. Patlaban devies ceļā uz prezentāciju Ķīnā.
Stikla instalācijas un skulptūras ir vēl viens Glass Muse darbības virziens. Artis pašķir savu katalogu un rāda stikla mākslas objektus, kas pārklāti ar nerūsējošo tēraudu. Viens no tiem – Sākums – ir multimediāls darbs, kas atstaro dažādu krāsu raidītus gaismas kūļus. Trīs mākslas darbus nupat savai privātmājai Marokā pasūtījis kāds Kataras šeihs. Kur un kā šeihs tos pamanīja, nav izskaitļojams. «Mēs cītīgi braukājam uz nozares izstādēm, piedalāmies dažādos pasākumos. Jebkura tāda kustība maksā naudu,» saka Andrejs. Apzināti tiekot mērķēts uz tāliem tirgiem: Meksiku, Maroku, Saūda Arābiju, kur Latvija var startēt kā Eiropas valsts, nevis kā daļa no Austrumeiropas.
Meksikas tirgus ir Glass Muse šābrīža aktualitāte. Sadarbība sākās pavasarī pēc Arta Nīmaņa skulptūru un instalāciju izstādes A Latvian Voice in Glass, kas notika vienā no prestižākajām Mehiko mākslas izstādīšanas vietām – Franz Mayer muzejā Meksikas galvaspilsētā. Izstādi apmeklēja ap 40 000 interesentu. «Mēs rezervējam šo un šo arī, un vēl šo,» Artis atceras turīgo meksikāņu reakciju. Bijuši gatavi pirkt visu, taču 2016.gada pavasarī Artim būs personālizstāde Latvijā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā, tāpēc viņi nolēma visus mākslas darbus neatstāt Meksikā. Puse ir izstādīti kādā Mehiko māk-slas galerijā.
Artis un Andrejs šogad Meksikā pabijuši divas reizes, jo meksikāņiem ir svarīgi iepazīties personīgi. Draudzēties. Februārī Glass Muse piedalīsies modernās mākslas mesē Mehiko. «Ja uz kādu tirgu durvis veras bez lielas pretestības, braucam un iepazīstam,» saka Andrejs.
Ceļš līdz personālizstādei Meksikā sākās tepat Rīgā. Arta radinieks iepazīstināja ar saviem draugiem – Latvijas vēstnieku ASV un viņa kundzi. Ieraudzījuši Arta skulptūras, viņi teikuši, ka jāveido izstāde. Tā atklāta 2014.gada rudenī Latvijas vēstniecībā Vašingtonā, un klāt bijusi premjerministre Laimdota Straujuma. Pēc tam nāca piedāvājums izstādi aizvest uz Mehiko kā publiskās diplomātijas un kultūras programmas pasākumu saistībā ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Tur tad arī meksikāņi salipuši ap Arta darbiem.
Nesaista ekseļi
Trijos gados uzņēmumā Pomzero investēti ap 200 000 eiro. Finansējumu veido radošā inkubatora HUB Riga atbalsts, kas nodrošināja LIAA pārraudzībā esošos Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus – aptuveni 80 000 eiro. Pārējā summa ir uzņēmuma īpašnieka ieguldījums.
Pērn Pomzero apgrozījis 248 tūkstošus eiro un nopelnījis 28 tūkstošus. «Plānot gada apgrozījumu nav reāli. Mums nekad nav bijis biznesa plāna, jo apjomi un pieprasījums ir neprognozējami. Mēs pārdodam sajūtas,» saka Andrejs. Māksla un konta stāvoklis esot nemitīgi jābalansē. Paraugoties atpakaļ, Andrejs saprot, kur varēja ieekonomēt. Ko varēja darīt citādi. «Bet tās nav kļūdas, tā ir pieredze. Nav jau grāmatu, kurās palasīt, kā labāk pārdot stikla skulptūras. Ir tikai pašiem savas zināšanas un intuīcija. Daudz ko var saprast darot,» saka Andrejs.
Brīžiem viņam šķiet, ka Glass Muse ir par daudz darbības virzienu. «Varbūt jānostabilizējas un jāsāk pelnīt. Uz viena placdarma esam, varbūt jāasina trepes un jākāpj augstāk,» viņš prāto. Jebkura jauna virziena īstenošana bargi maksā. «Tāda dauzīšanās ar idejām ir dārga. Viena ripiņa slīpmašīnai maksā ap piecsimt eiro,» stāsta Artis. Kā nekā Pomzero nav tikai plikas idejas, jo jāīrē arī biroja telpas, jāmaksā algas darbiniekiem. Ikdienas darbnīcā strādā četri darbinieki. Retumis kolektīvs izaug līdz sešiem.
Andrejs novērojis: ja uzņēmējdarbībā iestājas labsajūta, var sekot pagrimums. Pagaidām labsajūta viņu nav nogurdinājusi. «Man patīk bizness, kurā ir nevis ekseļa tabulas, bet izaicinājumi. Tiem obligāti nav jābūt naudiskiem, jo izaicinājums nozīmē būt neordināram, nevis izkonkurēt ar jaunu piena paku.» Tieši tāpēc topošajiem uzņēmējiem Andrejs iesaka īstenot sapņus. Nešaubīties. Jo vairāk šaubīsies, jo lielāka garantija, ka nekas nesanāks.
Arī Artis rutīnu nepazīst. Ar stiklu viņš strādā piecpadsmit gadus, taču tas joprojām nebeidz viņu pārsteigt. «Ar stiklu var spēlēties bezgalīgi. Kad sāk šķist, ka vienu jomu sāc izprast, visu zini, pienāk cits projekts – un izrādās, ka neko nezini.»
Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā
Iespēja darīt to, kas patīk, un dodot gūt
Lielākā kļūda, kas devusi mācību
Neieklausīšanās savā intuīcijā
Komentāri (35)