Ilze Egle, butafore un metāliste

  • Gunita Nagle
  • 30.09.2015
  • IR
Latvijas Nacionālās operas un baleta butafore Ilze Egle ar flamingo maskām, kas liekamas nevis uz sejas, bet uz rokām. Ilzei aiz muguras plauktos glabājas visu masku atlējumi ģipsī vai mālā.

Latvijas Nacionālās operas un baleta butafore Ilze Egle ar flamingo maskām, kas liekamas nevis uz sejas, bet uz rokām. Ilzei aiz muguras plauktos glabājas visu masku atlējumi ģipsī vai mālā.

Nacionālajā operā un baletā nav otras izrādes, kurā būtu tik daudz masku, cik atjaunotajā Putnu operā. Par laimi, vairums masku, tērpu un scenogrāfijas saglabājies no 2000.gada iestudējuma, tomēr butaforei Ilzei Eglei (28) un četriem viņas kolēģiem tik un tā bija daudz darba: no jauna vajadzēja veidot nez kur noklīdušās zvirbuļu un bezdelīgas maskas, daudziem putniem bija jāatjauno knābji, acis un paplukušie spārni. No jauna Ilze ar kolēģiem «izaudzēja» puķkāpostu, kura darināšanai pagāja vairāk nekā nedēļa. 

Viņa Mākslas akadēmijā studē metālmākslu un specializējas rotu dizaina veidošanā, tāpēc kolēģi Ilzi sauc par metālisti un uztic viņai gan smagākos, gan smalkākos darbus. Kopā ar priekšnieku Vili Petku, ražena auguma mutīgu vīru, kurš par padotajiem, kuri visi vēl ir studenti, rūpējas kā par bērniem, Ilze no kanalizācijas caurulēm ir cēlusi guļbūvi operas Dievu mijkrēslis izrādei. Bet viņa arī no plastmasas, stikla un lētiem akmentiņiem ir izgatavojusi simtiem kroņu, auskaru, kaklarotu un sprādžu, kas uz skatuves mirdz kā dārgas rotas. 

Jaunākajā žurnālā