Vairāk nekā puse pār jūru atbraukušo āfrikāņu bēgļu ierodas Grieķijā

Grieķijai tiks samazināts Eiropas Savienības (ES) finansējums, jo Atēnas nespēj pienācīgi izmantot pieejamo naudu bēgļu krīzes risināšanai, brīdinājis Eiropas Komisijas iekšlietu un migrācijas jautājumu komisārs. Piektdien, 7.augustā, Grieķijas valdībā sasaukta ārkārtas sēde, lai spriestu par samilzušo bēgļu problēmu, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju portāls lsm.lv.

Paralēli turpinās Atēnu sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par trešo glābšanas programmu. Lai arī Grieķija cer vienošanos panākt tūlīt pēc 15.augusta, Vācija par šādu iespējamību izsakās visai skeptiski.

Līdz jūlija beigām pār jūru Eiropā ir ieradušies 224 tūkstoši bēgļu un migrantu, un no šī skaita 124 tūkstoši ir ieradušies Grieķijā. Vēl 2100 cilvēku ir vai nu noslīkuši, vai pazuduši bez vēsts. Šādus datus sniegusi ANO Bēgļu lietu aģentūra. Tās preses pārstāvis Viljams Špindlers paziņojis, ka Eiropa saskaras ar īstu bēgļu krīzi, jo lielākā daļa no Vidusjūras šķērsotājiem bēg no kara un nav uzskatāmi par ekonomiskajiem migrantiem.

Pēdējā laikā bēgļu krīze ir radījusi nopietnus sarežģījumus jau tā ekonomisko grūtību pārņemtajā Grieķijā, radot draudus Eiropas Savienības finansiāli atbalstītajai migrantu brīvprātīgās atgriešanās programmai. Ar tās palīdzību pagājušajā gadā dzimtenē atgriezās 6300 bēgļu.

Kā ziņo grieķu izdevums “Kathimerini”, Grieķijas valdība pēdējā laikā nav bijusi spējīga piešķirt naudu Starptautiskās migrācijas organizācijas misijai. Tās vadītājs Grieķijā Daniels Esdrass norāda, ka ir izveidojusies ārkārtas situācija, jo patvēruma pieprasījumi tiek saņemti katru dienu. Esdrass ir aicinājis Atēnās bāzētās Eiropas valstu vēstniecības piešķirt ārkārtas finansējumu, lai pastāvošā shēma nebūtu jāaptur. Līdz šim šādiem aicinājumiem ir atsaukušās Lielbritānija, Norvēģija un Šveice.

Piektdien Grieķijā ir sasaukta valdības ārkārtas sēde, lai spriestu par draudošo bēgļu krīzi. Šajās dienās Eiropas iekšlietu un migrācijas lietu komisārs Dimitris Avramopuls bija brīdinājis grieķu premjerministru Aleksi Cipru, ka Grieķija nav spējusi pienācīgi izmantot imigrācijas un patvēruma problēmām domāto finansējumu, tāpēc tas tiks samazināts par 500 miljoniem eiro.

Radušos situāciju Aleksis Ciprs pārrunās ar imigrācijas politikas ministri Tasiu Kristodolopulu, kas atzinusi, ka valdības politika bēgļu jautājumā tiešām ir bijusi neveiksmīga. Pēc viņas vārdiem, pašlaik valdības neizdarību kompensē nevalstiskas un labdarības organizācijas, taču bez to palīdzības situācija būtu vēl daudz sliktāka. Ministre arī norādījusi, ka pašlaik turpinās centieni atrast zemes platību Atēnu centra tuvumā esošajā Votanikos rajonā. Uz turieni varētu pārvietot aptuveni 400 bēgļu, kas pašlaik dzīvo teltīs Pedion Tou Areos parkā. Bēgļi tiks izvietoti gan īpaši aprīkotās ēkās, gan teltīs. Jaunais objekts darbošoties kā uzņemšanas, nevis aizturēšanas centrs, kas nozīmē, ka cilvēki nometni brīvi varēs pamest un tajā atgriezties.

Tikmēr paralēli Grieķijā turpinās arī sarunas par nākamo glābšanas līgumu ar starptautiskajiem aizdevējiem. Ceturtdien, tiekoties ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu, Ciprs paziņojis, ka vienošanās ir jāpanāk un tiks panākta pēc 15.augusta. Grieķijai šī vienošanās ir nepieciešama, lai piekļūtu finansējumam un līdz 20.augustam spētu atmaksāt Eiropas Centrālajai bankai 3,4 miljardus eiro. Līdzīgu cerību paudis arī Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers.

Taču, kā ziņo vācu izdevums „Bild”, atsaucoties uz avotiem Vācijas valdībā, iespējas šajā mēnesī panākt vēlamo vienošanos ir ļoti apšaubāmas. Vācijas finanšu ministrijas pārstāvji nedēļas sākumā atzina, ka joprojām esot vairāki punkti, kur nepieciešama skaidrība. Tie galvenokārt attiecas uz dažādiem priekšnoteikumiem, piemēram, ekonomiskajām reformām apmaiņā pret palīdzību. Ministrijas pārstāvji gan atteikušies prognozēt, cik ilgi sarunas varētu ieilgt.