Nesamaksājams parāds ietekmē visu ES, ne tikai eirozonu
Lielākais Amerikas laikraksts ”The New York Times” šī gada 24.jūlija numurā bija ievietojis plašu apskatu par Eiropas mokām ap Grieķijas parādu krīzi. Raksts beidzas ar šādu rindkopu: ”Vienīgais Eiropas vadītājs, kurš atklāti pateicis to, par ko daudzi baidās, ir mazās Latvijas prezidents Andris Bērziņš. Viņš vietējai televīzijai teicis: ”Grieķijas parāds ir tik liels, ka katrs saprot – tas netiks samaksāts.””
Raksta autors Andrew Higgins, kurš bieži ziņo par Eiropas politiku un ekonomiku ”NYTimes”, tālāk nekomentē prezidenta Bērziņa secinājumu. Šķiet, ka arī Latvijas presē tas palicis bez kādas atbalss, bez komentāriem vai vērtējumiem. Varbūt tas tādēļ, ka Bērziņš savu secinājumu izteicis savas prezidentūras pašās pēdējās dienās, kad politiķiem un žurnālistiem daudz svarīgāk bija apspriest, kuras balsis tad īsti ievēlējušas jauno prezidentu Vējoni.
Žēl, ka Andris Bērziņš savu skaudro – un pilnīgi reālo – secinājumu nebija pateicis jau krietni agrāk un nebija to izvērsis ar plašāku skaidrojumu. Varbūt viņš bija jau sapratis, ka viņa brīdinājumam, lai cik skaļi pateiktam, nebūs nekādas atbalss ne Latvijā, ne citur Eiropā. Eiropas Savienības lielie vadītāji ar Vācijas Angelu Merkeli priekšgalā vienkārši atsakās apsvērt jautājumu, vai Grieķijas parādu nasta vispār ir panesama, un viņiem kopējā korī piebalso citi ES politiķi.
Grieķijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.gadā bija aptuveni 179 miljardi eiro. Grieķijas valsts parāds šobrīd tiek lēsts apmēram 340 miljardi eiro, un tas tātad tuvojas 20% no Grieķijas IKP. Citiem vārdiem sakot, ja Grieķijas 11 miljoni iedzīvotāju paši nekā netērētu no savas valsts produkcijas nākamos divus gadus – ja tie neēstu, nedzertu, neietu pie ārstiem, netērētu nekā skolām, policijai, valsts iestādēm vai armijai – tad tie divu gadu laikā varētu atmaksāt savu valsts parādu.
Ilūzijas, kļūdas un maldināšana, kas pieļautas gan Grieķijā pašā, gan Eiropas Savienībā sakarā ar parādnieces valsts finansēm, ir galvu reibinošas.
Tās ir jau daudzkārt aprakstītas, bet tik un tā paliek īsti neizprotamas. Briseles birokrātiem un ES vadoņiem jau daudzus gadus ir bijis zināms, ka Grieķijas oficiālā finanšu statistika ir bijusi ”uzfrizēta”, ja ne tieši falsificēta. Neraugoties uz to, Grieķija 2001.gadā tika uzņemta jaunajā eiro valūtas sistēmā, jo, kā toreiz teicis Francijas prezidents Miterāns: ”Kā tad mēs atstāsim Platona dzimteni ārpus Eiropas?!”
Pašlaik notiek sarunas par tā saukto trešo palīdzības programmu Grieķijai. Tiek runāts par apmēram 86 miljardiem eiro aizdevumu uz nākamajiem trim gadiem. No grieķu skatpunkta raugoties, ”palīdzības programma” jāliek pēdiņās, jo pēc pirmajām divām palīdzības programmām 2010. un 2012.gadā Grieķija ir kļuvusi nabadzīgāka un ekonomiski vājāka nekā pirms tam. Kopš 2010.gada Grieķijas iekšzemes kopprodukts ir sarāvies par apmēram 25%, bezdarbs pieaudzis no 10% līdz 26%, un tiek rēķināts, ka aptuveni 40% grieķu ir uz trūkuma robežas.
Kas noticis ar daudzajiem miljardiem, ko Grieķija saņēmusi aizdevumos pēdējos piecos gados? Nē, tos nav apēduši vai nodzēruši grieķu pensionāri!
Liela daļa aizdotās naudas ir aizgājusi, lai segtu Grieķijas iepriekšējos parādus un parādu procentus.
Daļa ir ieguldīta Grieķijas hroniski slimo banku stabilizācijā, bet ļoti maz no daudzajiem miljardiem ir nonācis Grieķijas saimniecībā kā produktīva investīcija. Nauda ir riņķojusi pa apburtu loku no kreditoriem caur Grieķijas kasi atpakaļ pie kreditoriem – tas ir, Eiropas Centrālo Banku, Starptautisko Valūtas Fondu un atseviķām eirozonas valstīm. Pašlaik šķiet, ka trešā palīdzības programma, ja par to izdosies vienoties, turpinās iet pa to pašu apburto apli – tikai ar vēl lielāku Grieķijas parādu.
Izejas no šīs absurdās situācijas ir tikai divas. Pirmā – Grieķija izstājas vai tiek izstumta no eiro sistēmas un sāk lietot atjaunotu Grieķijas drahmu vai kādu citu monetāru vienību. Vai arī – Grieķijas parāds tiek daļēji dzēsts vai ”iesaldēts” uz daudziem gadiem, kad par to nav jāmaksā procenti vai jāmaksā tikai simboliskas summas.
Grieķi paši ir atkārtoti apliecinājuši, ka tie negrib atstāt eirozonu. Kas to grib?
Visvairāk – kaut gan ne gluži tādos vārdos – to ir teicis Vācijas ietekmīgākais politiķis aiz Angelas Merkeles, finanšu ministrs Volfgangs Šoible (Schaeuble). Lai ieviestu kārtību un likumību eirozonas finansēs, Šoible ir atkārtoti ierosinājis, ka Grieķija varētu ”pagaidām” vai ”uz laiku” izstāties no eirozonas. Tā nav (vēl pagaidām) kļuvusi par Vācijas oficiālo politiku, bet ierosinājums nav arī pazudis no Eiropas politiķu debašu loka. Ja kaut kas samežģīsies turpmākajās sarunās vai Grieķijas politikā, tad lēmums izslēgt Grieķiju no eirozonas var kļūt īstenība.
Pavisam negaidīti šī gada 14.jūlijā Andra Bērziņa viedoklis ir izskanējis balsī, ko sadzird visā pasaulē – no Starptautiskā Valūtas fonda. SVF ziņojums par Grieķijas finanšu stāvokli sākas ar neparasti skarbu un lakonisku teikumu: ”Grieķijas publiskais parāds ir kļuvis augstākajā mērā nepanesams.” (Greece’s public debt has become highly unsustainable). Un tālāk tekstā ir šāds teikums: ”Grieķijas parādu var padarīt panesamu tikai ar līdzekļiem, kas sniedzas daudz tālāk nekā tie, ko Eiropa līdz šim ir bijusi gatava apsvērt.”
Nevar vēl pateikt, vai šis SVF ”mājiens ar mietu” Eiropas Savienībai (un Grieķijai) panāks kaut ko labu – un kas šis ”labs” varētu būt.
Ziņojums bezkaislīgi norāda uz Grieķijas pēdējo gadu neveiksmēm un trūkumiem reformu veikšanā un tikpat sausi norāda uz nereālajiem pieņēmumiem, kas ir pamatā eirozonas aizdevumu noteikumiem. Piemēram, ”joprojām tiek pieņemts, ka Grieķija, viszemākā no eirozonas produktivitātes un darbaspēka līdzdalības valstīm, kļūs par vienu no visaugstākajām”.
Taču fonda ziņojums tikai konspektīvi norāda uz iespējamiem krīzes risinājumiem. Piemēram, ”ja Eiropa vēlas atvieglot Grieķijas parāda situāciju” ar atmaksas termiņa pagarināšanu, tad tas būtu ”dramatiski jāpagarina” līdz, piemēram, 30 gadiem. Cita izvēle varētu būt parāda ”dziļa apcirpšana”, tā sauktais ”haircut”, vai gadskārtējas iemaksas Grieķijas budžetā. Ziņojumā nav nekādu SVF rekomendāciju. Izvēle starp dažādiem iespējamiem risinājumiem ir ”Grieķijas un tās Eiropas partneru ziņā’.’
Īstenībā Grieķijas ziņā ir tikai divas iespējas: pamest eiro un eirozonu vai turpināt solīt, ka tā pildīs ”Eiropas partneru” pieprasītās reformas, ko piecos gados nav spējušas īstenot iepriekšējās valdības, un kur tagadējās valdības izredzes ir tuvu nullei. Tiesa, Grieķijas parlaments jau pieņēmis dažus reformu likumus, un droši vien pieņems vēl citus, bet to īstenošana prasīs, labākajā gadījumā, vairākus gadus – ja tā vispār notiks.
Eirozonas valstu rīcībā, turpretī, ir dažādas iespējas, bet pašlaik šķiet, ka izvēle jau ir notikusi: Grieķijai nebūs atkāpties no pieprasītajām reformām, un Grieķijas parāds paliks, kā bijis. Varbūt vēl izdosies panākt kādus kosmētiskus grozījumus, bet patlaban nav redzams, ka eirozonas valstu valdības nopietni apsver SVF secinājumu – ka Grieķijas parāds ir nepanesams, ”highly unsustainable”.
Eiropas Padomes prezidents Donalds Tusks ir teicis, ka viņam ir bažas par Grieķijas krīzes politisko un ideoloģisko ”infekciju” Eiropas Savienībā, ar to norādot uz eiroskeptiķu un dažādu nokrāsu radikāļu kustībām dažādās Eiropas valstīs. Bažas ir pamatotas, un – vēl jo vairāk – ja padomā, ka Apvienotā Karaliste kaut kad, domājams – jau 2016.gadā, rīkos referendumu par iespējamu izstāšanos no Eiropas Savienības. Neviens, protams, nezina, kā Grieķijas krīze ietekmēs britu vēlētājus, bet var domāt, ka diez vai pozitīvi. Eiropa bez Grieķijas ir viena lieta. Eiropa bez Lielbritānijas…?
Autors ir emeritētais politikas zinātnes profesors Indianas Universitātē ASV.
Komentāri (25)
Gantrijs Tors 05.08.2015. 13.49
“[Grieķijas parāds] tuvojas 20% no Grieķijas IKP”
Viena nullīte piemirsās. Drukas kļūda par +/- 180 % no IKP.
2
edge_indran > Gantrijs Tors 05.08.2015. 14.45
————
ASV, Peniķis un stobri.
===============================================================================
Kam piemirsās – tiem jātgādina par aizjūras dzīrotājiem ar lielākajiem stobriem, kuri visu planētu rausta kopš 1991.gada.
U.S. Debt Clock- A Ticking Financial Time Bomb Ready to Explode
http://www.usdebtclock.org/
https://www.youtube.com/watch?v=D58AB-9ugqw
0
Jānis > Gantrijs Tors 05.08.2015. 20.14
Paldies Gantrijam Toram uz drukas kļūdas norādi. Raksta oriģinālā bija “…parāds tuvojas 200 procentiem”. Kaut kur IR vietnē tas pārtapis par 20 procentiem.
0
Absints 05.08.2015. 13.45
Lai aizņemtos vienus parādus, Grieķija taisa nākošos. Pārrēķinot uz ģimenēm (3 cilvēki), tā katra(!) ir jau parādā 100 000 eiro, pie kam tā “ģimene” jau to naudu īsti nav redzējusi, tā nāk no bankām, un aiziet uz bankām. Pat tāda sajūta, ka Grieķija pati ir tā nevajadzīgā, fondi aizdod, bankas saņem, atdod, aizņemas, šī naudas mīšana nes Grieķijas krīzes vārdu, bet pati Grieķija tur jau gandrīz vairs nepiedalās.. Grieķija ir uzsēdināta uz parāda adatas un nost netiks- tas ir skaidrs. Tieši tas, ka EU “glābšanas” politika bija un ir tik neveiksmīga, jau radīja apstākļus Syriza un citu populistu nākšanai pie varas. Latvijas taupības politikas principi, kas izveda Latvija no krīzes, nav pielietojami Grieķijā, kā te nupat rakstīja Hansens. Šos pašu principus proponē aizdevēji- un tie padara Grieķiju tikai nabagāku, vēl vairāk sapin parādos…
Diemžēl nav jau tā kā paši grieķi ir bez vainas, ir pieraduši pie labas dzīves, nav tā, ka Syriza zin recepti, kā no krīzes iziet, to, šķiet, nezin pat gudrie ekonomisti, tā kā Grieķijai nākotnes nav. Nav arī zināms, kā tas izpaudīsies…
9
edge_indran > 05.08.2015. 14.54
———————————
Pajautāsim Peniķa kungam – viņš tak’ savas sistēmas funkcionēšanas mehānismus labāk pārzina.
2014 Overview of Human Trafficking in Oklahoma
https://www.youtube.com/watch?v=Y3U5zChkmyw
0
edge_indran > 05.08.2015. 19.01
——–zanE:”(..)…labi dzīvot neaizliegsi, tomēr ieteicams to darīt ar mēru un pilnīgi noteikti par personīgajiem līdzekļiem…”
================================================================================
Turpinam skatīties uz Grieķiju, lai neievērotu uzsēšanos uz adatas:
“VID administrēto nodokļu ieņēmumi atpaliek no izvirzītā plāna”
http://www.db.lv/finanses/nodokli/nodokli/papildinats-vid-administreto-nodoklu-ienemumi-atpaliek-no-izvirzita-plana-436169
Labi gan, ka dzīvojam demokrātiskā valstī:
“Gandrīz 200 tūkstošus vērtu “Bentley” nopērk SIA ar negatīvu pašu kapitālu un zaudējumiem auto vērtībā.”
http://www.pietiek.com/raksti/gandriz_200_tukstosus_vertu__bentley__noperk_sia_ar_negativu_pasu_kapitalu_un_zaudejumiem_auto_vertiba
0
edge_indran > 05.08.2015. 19.29
———
Ukraina, Jānis Peniķis un SVF.
===============================================================================
Kas cits Ukrainu no adatas spēs nocelt, ja ne…..
https://www.youtube.com/watch?v=K536mjbNnLw
The request from UkrExim, the war-torn country’s main import-export lender, comes amid high-stakes talks between the government and its City and Wall Street bondholders over Ukraine’s huge debts. The finance minister, Natalie Jaresko, has urged creditors to forgive $15.3bn (£10.3bn).
http://www.thesundaytimes.co.uk/sto/business/Economy/article1539833.ece
0
Charlie Hebdo > 05.08.2015. 19.21
edge_indran ———————————
https://www.youtube.com/watch?v=nNncFsZswS0&oref=https%3A%2F%2Fwww.youtube.com%2Fwatch%3Fv%3DnNncFsZswS0&has_verified=1
0
edge_indran > 06.08.2015. 12.58
——————
” …Finansu totalitārisms ir pakļāvis sev politisko varu.(..)
Šodien vairs nav nozīmes, kurš pārvalda to vai citu uzņēmumu, to vai citu valsti:[ Ciprs ] Bušs vai Klintons, Širaks vai Žospēns, kāda starpība?”
Par Rietumu totalitāro demokrātiju: Aleksandra Zinovjeva intervija (1999, Berlīne) https://infoagentura.wordpress.com/2014/08/20/par-rietumu-totalitaro-demokratiju-aleksandra-zinovjeva-intervija-1999-berline/
==============================================================================
Tā ir un būs – , ka esošajā sistēmā visvairāk cietīs “parastie” – tie, kas Rietumkrātijas “Zelta miljarda” hierhijā atrodas zemākajā līmenī:
“Greece Is Now A Full-Blown Humanitarian Crisis”
http://www.zerohedge.com/news/2015-07-17/greece-now-full-blown-humanitarian-crisis-9-charts
0
Absints > 06.08.2015. 10.45
Zane, es jau tak arī rakstu, ka nav tā, ka grieķi ir bez vainas. Jebkurš ir vainīgs pats, kad uztaisa pirmo pāradu. Un ne tikai grieķis. Pie labas dzīves pierod ļoti ātri, un no kaut kā atteikties ir ļoti, ļoti grūti. Grieķi to neizdarīja. Jā, tas visu sākotnēji izraisīja, bet problēma ir tur, ka “glābšanas programma” nevis glāba Grieķiju, bet krīzi padarīja vēl smagāku, problēma ir tur, ka nu jau vairs(!) aizdotā nauda līdz grieķiem nenonāk, tā riņķo pa fondiem, bankām, procentiem, aizdevējiem. Jauna “glābšana” tikai vēl pielies eļļu ugunī.
Aizdevējiem- troikai var pārmest, ka tie nepiespieda Grieķiju reformas laikā veikt, tā to naudu vienkārši notrallināja. Un notrallinās atkal. Un pārādus norakstīsim. Tas notiks! Pie kam ne uzreiz,rupji, bet atmaksas tiks atliktas, pārstrukturētas, procenti pārskatīti… un parāds aizies miglā… Nu būs kaut kas tāds: pārāds ir, bet tas jāatdod 3000. gadā…
0
klusais > 06.08.2015. 11.00
Ķīps – tā nu nav , ka grieķi parastie to naudu neredzēja … tie padsmit procenti budžeta deficītā , kas bija viņiem krīzes gados šā vai tā iekrita viņu maciņos … viņi tērēja nenopelnīto naudu . Tagad praktiski viņi bija izlīduši kaut cik uz sabalansētu budžetu , bet Ciprs ar tautas mandātu to atkal ir norāvis podā … un rezultāts ir šogad no plānota 2.5% IKP pieauguma ir realizejusies 2-3% kritumā. Un patreizējie nosacījumi ir daudz smagaki grieķiem kā sākuma pozicijās .
0
ierados > 05.08.2015. 14.45
” Grieķija ir uzsēdināta uz parāda adatas un nost netiks…”
Kurš to izdarija? Ķīp, ja esi tik “gudrs”, pasaki. Iluminātu klubs, laimīgais miljons, nolādētie jeņķi un viskas tāds? Savādi pieraksties kremļa trubas pūtēju un vietējā favorīta puzes lāčplēša draudzei. Ja nav poņas, piebremzē niezi uz filozofiju.
0
zanE. > 05.08.2015. 14.32
…Ķīps….nepiekritīšu, ka “nabaga” grieķu ģimenes šo naudu nav redzējušas un tagad tiem uzkrautas parādu sakas…
…iestājoties eiro zonā, grieķi acīmredzami aizmirsa par fiskālo disciplīnu – vienkāršāk šķita lāpīt budžeta caurumus, aizņemoties trūkstošo finansējumu tirgos (dalība eiro zonā nodrošināja zemas procentu likmes), nekā uzņemties politisko atbildību, īstenojot izaugsmi veicinošas strukturālās reformas…
…streiki, lai pieprasītu algu paaugstināšanu, pensiju pielikumu, nodokļu atvieglojumus – iedzina valsti parādu jūgā, jo valdības vēlējās izpatikt saviem vēlētājiem…
…kur tad aizņemtā naudiņa palika?…”nabaga” ģimenes to noēda…pat 2010.gadā sākoties problēmām valsts sektorā nodarbināto uzpūstais štats tika uz laiku atbrīvots no darba, vienlaikus saglabājot 60% darba algas…nemaz nerunājot par 13.un 14.algām…
…pensiju sistēma pirms reformām – “pensionēšanās vecums bija, sākot no 50 gadiem (priekšlaicīga pensionēšanās bija atļauta arī tādu profesiju pārstāvjiem kā frizieriem, radio diktoriem, pirtniekiem un pavāriem), saņemot pensiju vidēji 90% apmērā no darba algas. Šiem pensionāriem pienācās arī 13. un 14. pensija, bet to pēcnācējiem tika izmaksāti dāsni ikmēneša pabalsti vecāka nāves gadījumā. Likums nodrošināja pēcnācējus ar regulāriem ikmēneša papildienākumiem vismaz pāris simtu eiro apmērā līdz brīdim, kamēr pēcnācēji stājās reģistrētā laulībā. Odiozās pensiju sistēmas apkalpošanai Grieķijas sociālās apdrošināšanas iestādē bija nodarbināti vairāk nekā 5000 ierēdņu.”
…2010.gadā ieņēmumi no tiešajiem nodokļiem bija niecīgi – tikai 7.7%(!!!) no IKP…”grieķi līdz šim bijuši slaveni ar savām iemaņām izvairīties no nodokļiem. No aptuveni 10 miljoniem iedzīvotāju tikai 5 tūkstoši savus gada ienākumus bija deklarējuši virs 100 tūkst. eiro, bet vienlaikus vairāk nekā 60 tūkst. mājsaimniecību bija veikušas savu mājokļu uzlabošanu par vairāk nekā 1 milj. eiro katra. Uzņēmējs, kura saimnieciskā darbība veicināja valsts ekonomisko labklājību, varēja saņemt atbrīvojumu no ienākuma nodokļa samaksas. Šādā radošā veidā valsts kasi apgāja atsevišķi kuģniecības multimiljonāri. Pēc premjera paziņojuma, ka ar helikopteriem tiks veikti reidi, lai konstatētu mājsaimniecības, kuru pagalmos ir peldbaseins, mazumtirdzniecībā ievērojami pieauga brezenta pārklāju pārdošanas apjomi.”
…vāja eksporta struktūra – IKP struktūrā tas veido tikai aptuveni 20% (trīs galvenās eksporta nozares ir lauksaimniecība, tūrisms un kuģniecība, turklāt pirmās divas ir izteikti sezonālas)…un zemā nodokļu iekasēšana nespēja nodrošināt “nabaga” grieķu apetīti un sākās riņķa dancis – aizņemties, lai nodrošinātu bezrūpīgu dzīvi, bet kā atdot parādus, par to nedomāja…
…labi dzīvot neaizliegsi, tomēr ieteicams to darīt ar mēru un pilnīgi noteikti par personīgajiem līdzekļiem…
0
Ebenemezers-3 05.08.2015. 09.57
grieķijas paraads ir cietais rieksts kurš Eiropai izlauziis zobus , lai beerziņš tika uzskatiits par aazi daarznieku , bet naudu skaitiit maak , to nenoliegt
1
0
-2
Atbildēt
@edge_indran > 05.08.2015. 15.09
———
Tie šādi vīri no LPSR nomenklatūras varēja 4.maija repubļiku “sastiķēt”!
https://www.youtube.com/watch?v=frlgW5ERmRw
0