Mednieks Kaspars Šuikovskis rāda viedtālrunī uzņemtu video – bariņš cūku ar mazuļiem dažus metrus no cilvēka tipina pa meža celiņu, ieraugot dubļu peļķi, kāda labpatikā tajā izvārtās. Kaspars komentē: mežazvēri tā neuzvedas cilvēka klātbūtnē, parasti mūk, ko kājas nes! 29 gadus nostrādājis Valsts meža dienestā, Kaspars ir Rīgas pašvaldības nolīgts izvest sarainās viešņas no galvaspilsētas. Pirmās 15 «rīdzinieces» ar pārinieku noķēris Mežciemā un palaidis Tīnūžu mežā. Nākamajām domās citu stratēģiju, jo uz Tīnūžiem aizvestās cūkas blandās pa tuvējām mājām un traucē mieru.
Ķeršana notiek bez vardarbības. Sākumā konkrētā vietā saliek ēdienu – tagad graudus un kukurūzu, rudenī lielāko delikatesi ozolzīles. Uzstāda kameru, lai redzētu kontingentu, kas barotavā mielojas. Paiet divas nedēļas, līdz cūķi pierod pie jaunā «restorāna», tad ap to mednieki sāk celt 3×5 metrus lielu un 70 centimetrus augstu krātiņu. Uztaisa slīddurvis ar sprūda mehānismu, lai durvis aizcirstos, kad cūkas ir iekšā. «Muļķīgi ir tad, kad viena iekrīt, bet pārējās paliek ārā, tad cūkas saprot – ir problēma, un ilgāku laiku uz šo barotavu neiet.» Patlaban nav labvēlīgs laiks ķeršanai, jo apkārt tāpat pietiek ēdamā, ziemā pasākums būtu produktīvāks. Pašlaik galvenais, lai uzķeras mātīte, jo mazuļi viņai sekos. Tomēr ar katru noķerto palikušās kļūst arvien uzmanīgākas, un pienāks brīdis, kad ķērājiem jādomā citi paņēmieni. Medikamentus gan neizmantos, jo var pārspīlēt ar devu. Piemēram, aļņi, kurus nācies izvest no nepiemērotām vietām, veterinārārstu sazāļoti, lielākoties ceļā nomirst.
Arī nonākšana īstā mežā cūkām var beigties slikti. Tās zaudējušas instinktu, kurš liek mukt no dabiskā ienaidnieka cilvēka, tāpēc būs viegls medījums. Arī savvaļas plēsējus tās nepazīst. «Uzvedas kā mājas cūkas,» komentē Kaspars. Tas gan nenozīmē, ka šīs mežacūkas var glaudīt! Pateikt, cik mežacūku Rīgā ir, būtu zīlēšana kafijas biezumos, taču speciālists lēš – vēl vismaz 50. Agrāk tās ielās nemanīja, jo skaits bija mazāks un pārtikas pietika, bet tagad ēdamais jāmeklē plašākās teritorijās, un maijā tās atklīda pat līdz Brīvības piemineklim. Bažīties, ka aizvestās cūkas varētu kā suņi doties atpakaļ uz Rīgu, gan nevajag, skaidro mednieks.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.