Rožukalne: Izvēlēšanās komunicēt ar draudzīgākajiem žurnālistiem vairs nav mediju saturs, tā ir iestudēta izrāde ar ministru galvenajā lomā

Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) izvairās atbildēt uz mediju jautājumiem, ja žurnālists nepiekrīt raksta tekstu pēc tam saskaņot ar viņu. Šādu atteikumu pēdējā laikā piedzīvojuši žurnālisti gan no žurnāla “Ir”, gan arī laikraksta “Neatkarīgā Rīta Avīze” (NRA) un “Latvijas Avīze”(LA). Valdības vadītājas Laimdotas Straujumas (Vienotība) preses sekretāre Aiva Rozenberga atzīst, ka “laba prakse tā nav, protams,” bet “amatpersona veido pati savu tēlu”.

“Ministra gadījumā gan atteikšanās sadarboties, gan strikts pieprasījums visu saskaņot nozīmē, ka viņš ļoti agresīvā veidā izvairās no jebkādas komunikācijas, kas viņam varētu būt nepatīkama vai ko viņš nespēj kontrolēt,” skaidro mediju eksperte un Rīgas Stradiņa universitātes Komunikāciju katedras vadītāja Anda Rožukalne. Izvēlēšanās komunicēt ar draudzīgākajiem žurnālistiem “vairs nav mediju saturs, tā ir iestudēta izrāde ar ministru galvenajā lomā”, viņa teic.

Pats veselības ministrs Belēvičs patlaban atrodas komandējumā ārpus valsts, uz jautājumiem viņš Ir.lv piekristu atbildēt tikai pēc komandējuma un atvaļinājuma – 10.augustā. Kad Ir.lv stāsta, kādā jautājumā pie viņa vēršas, Belēvičs telefona īsziņā atbild: “Muļķības! Esmu vienmēr atbildējis uz visiem žurnālistu jautājumiem!”

Tomēr “Ir” žurnāliste Gunita Nagle atminas, ka kopā ar kolēģi Indru Spranci devusies intervēt ministru un “ministra pirmā prasība, pirms viņš vēl sāka atbildēt uz jautājumiem, bija, ka viņš grib pirms publicēšanas redzēt sagatavotos tekstus. Mēs teicām, ka žurnālā “Ir” nav tāda prakse. Principā tas ir pret žurnālistikas ētikas normām”. Tā kā žurnālistes teikušas, ka tekstu pirms publicēšanas nerādīs, ar to saruna arī beigusies.

“Neatkarīgās Rīta Avīzes” (NRA) redaktore Anita Daukšte stāsta, ka šādi gadījumi ar ministru Belēviču bijuši arī NRA redakcijā, turklāt bez īpaša pamatojuma. Daukšte skaidro: “Viņš pieprasīja šīs intervijas pilnīgu saskaņošanu un publicēšanu tikai tādā veidā, kādā viņš to akceptē.”

Arī “Latvijas Avīzes” (LA) žurnālisti zina stāstīt par šādām situācijām. LA kopā ar Lauku bibliotēku atbalsta biedrību rīko Novadu grāmatu svētkus, kuros norisinās arī diskusijas ar politiķiem. Tajās šogad veselības ministrs atsakās piedalīties nevis tādēļ, ka viņš būtu aizņemts, bet, kā stāsta biedrības valdes priekšsēdētāja Biruta Eglīte, atteikums bijis pamatots ar to, ka “ministrs nepiedalīsies nekādos sarīkojumos, kas saistīti ar LA”. Šādas attieksmes iemesls esot tāpēc, ka uz diskusiju aicināts Belēvičs, taču viņa birojs par to nebija informējis ministru. Pats ministrs par to uzzinājis pēdējā brīdī un atteicies braukt, “bet nez kāpēc viņš tagad to pieraksta mums”, situāciju skaidro Eglīte.

Premjerministres Straujumas preses sekretāre Rozenberga situāciju komentē sakot, ka žurnālistiem ir tiesības par to runāt publiski un “tā amatpersona veido pati savu tēlu, jo sabiedrībai ir jādod informācija pat tad, ja jautājumi ir nepatīkami”.

Rozenberga arī teic, ka “vēsturiskā pieredze ar dažādiem žurnālistiem var būt dažāda, un arī žurnālistiem ir jāuzņemas atbildība, ja viņi neprecīzi citē intervijas laikā izteikto informāciju”. Pēc viņas domām, ir iespējams jautāt pēc intervijas teksta saskaņošanas tajā nozīmē, “lai pārliecinātos, vai intervijas ierakstā teiktais atbilst tam, kas ir transkriptēts”. Viņa arī atzīmē, ka esot grūti komentēt, nezinot situācijas detaļas, tomēr, pēc Rozenbergas domām, “jebkuram žurnālistam ir tiesības uzdot jautājumus, kaut vai tie būtu nepatīkami otrai pusei”.

Mediju eksperte Rožukalne norāda, ka žurnālistam nav jāstrādā kā ministra komunikācijas nodrošinātājam: “Žurnālists atrodas pilnīgi citā pozīcijā, kur viņam precīzi jāatveido ministra teiktais, bet savas auditorijas interesēs, nevis ministra.” Viņa arī piebilst, ka mums tā jau ir daudz “sabiedrisko attiecību kontrolētas informācijas”.

Kad Ir.lv vaicā, vai ir kāds gadījums, kad ministram ir tiesības atteikties runāt ar kādu konkrētu žurnālistu, Rožukalne atbild: “Tikai ļoti ekstrēmā gadījumā, kad žurnālists ir viņu ārkārtīgi apvainojis un nav atvainojies”.

Biruta Eglīte no LA stāsta, ka “ministrs, kas ir viena no augstākajām valsts amatpersonām, nevar nekomunicēt ar vienu no lielākajiem Latvijas izdevumiem”. Viņa uzskata, ka tas ir “vienkārši muļķīgi un nesaprotami”. Šī situācija viņas vērtējumā bijusi arī ļoti nekorekta pret novadu iedzīvotājiem, kuri pauduši vēlmi tikties ar Belēviču.

Savukārt “Ir” žurnāliste Nagle skaidro, ka ministram ir pienākums un atbildība atbildēt “un ne jau žurnālistu priekšā, bet sabiedrības priekšā”. Ja ministrs runā tikai tad, kad viņam tas ir izdevīgi, “tad nav iespējas vispār prasīt ministra atbildību”.