Rīgas dome ignorē KP norādes un atbalsta konkrētus vides reklāmas uzņēmumus

Pašvaldība bez konkursa atbalsta vides reklāmas uzņēmumu – ar Rīgas domes politisko vadību saistīto kompāniju “Baltic Media Line”

Rīgas dome, apejot likumdošanu un pieņemot konkrētiem uzņēmumiem labvēlīgus grozījumus saistošajos noteikumos, piešķīruši tiesības atsevišķiem uzņēmumiem pārņemt vairākumu vides reklāmu tirgus Rīgā. Uz vienlīdzīgas konkurences pārkāpumiem saistībā ar šo situāciju jau 2012. un 2014.gadā norādījusi Konkurences padome (KP), taču Rīgas dome joprojām nav ņēmusi vērā KP norādījumus un tirgū vienlīdzīga konkurence nav nodrošināta, norāda KP.

Savulaik LTV vēstīja, ka Rīgas pašvaldības uzņēmumi bez konkursa atbalsta vides reklāmas uzņēmumu – ar Rīgas domes politisko vadību saistīto kompāniju “Baltic Media Line”, kas simtprocentīgi pieder uzņēmumam “Pilsētas līnijas”.

Rīgas dome ir deleģējusi tiesības pārvaldīt reklāmas izvietošanu trim kapitālsabiedrībām – pašvaldības SIA “Rīgas satiksme”, kas pārvalda reklāmas izvietošanu sabiedriskajā transportā un pieturvietās, pašvaldības aģentūrai “Rīgas gaisma” – reklāmas izvietošana uz apgaismes stabiem, un pašvaldības SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) – reklāmu izvietošana uz apsaimniekojamo namu sienām. Sabiedriskajā transportā reklāmu izvieto “Pilsētas līnijas”, bet uz apgaismes stabiem un RNP namiem, kā arī sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju stendos – tās meitasuzņēmums “Baltic Media Line”. Minētie līgumi noslēgti bez atklātu konkursu izsludināšanas, ziņo LETA.

Reklāmas laukumu iznomātāji sabiedriskā transporta pieturvietās gan ir “JCDecaux Latvija”, kas bez atlīdzības esot izvietojis jaunās – ap 800 – pieturvietu nojumes Rīgā, pretī saņemot ieņēmumus no reklāmām. “Pilsētas līnijas” darbojas kā starpnieks starp “Rīgas satiksmi” un “JCDecaux Latvija”, un uzņēmuma loma šajā ķēdē nav skaidra.

Bez jau minētā 7.jūlijā Rīgas dome ar pozīcijas deputātu balsu pārsvaru arī apstiprināja grozījumus 51. un 77.saistošajos noteikumos par nodevas apmēriem no vides reklāmām. Tie paredz, ka no 2016.gada vides reklāmu iznomātāji nodevā maksās par 18% vairāk nekā līdz šim – 1,85 eiro, bet par sabiedriskā transporta pieturvietu nojumēs izvietotajām reklāmām nodevas apmērs saglabāsies 0,43 eiro.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) iepriekš paudis, ka “JCDecaux Latvija” kā privātais partneris pilsētas labiekārtošanā, nodrošinot jaunās nojumes, ieguldījis ap 10 miljoniem eiro, tādēļ dome ar labvēlīgajiem grozījumiem esot tiesīga panākt pretim. “Konkursa nebija, jo starp “Rīgas satiksmi” un “Pilsētas līnijām” ir noslēgts līgums,” “De facto” apstiprināja “Pilsētas līnijas” valdes locekle Ilma Kauliņa.

Par situāciju sašutumu pauž reklāmas kompānijas “Clear Channel Latvia” pārstāvji. Uzņēmuma valdes locekle Everita Ušacka uzsver, ka patiesās tirgus cenas šādas infrastruktūras izbūvei 800 pieturvietām nepārsniedzot četrus miljonus eiro. Viņa arī pauda neizpratni, kādēļ Rīgas domē attiecībā uz reklāmu izvietošanu pieturvietu nojumēs netika izvērtēti citu kompāniju piedāvājumi. Arī “Clear Channel Latvia” domē bija iesniedzis savu piedāvājumu, taču tas nav ticis izvērtēts.

Ušacka norāda, ka “JCDecaux Latvija” investē nevis pilsētas infrastruktūrā, bet savā biznesā. Pašvaldības vienošanās ar uzņēmumu bez konkursa tam nesīšot vismaz četrus miljonus ieņēmumu ik gadu tuvāko 12 – 20 gadu laikā, aplēsuši “Clear Channel Latvia”. Savukārt nodevas atlaide privātfirmai nesīšot vismaz 150 līdz 200 000 eiro papildu ieņēmumu ik gadu.

Komentējot pazemināto nodevu, Ušacka pauž viedokli, ka šāds nesamērīgs un nepamatots nodevas pazeminājums ir liela apmēra negūti ieņēmumi pašvaldības kasē. Viņa norāda, ka Valsts kontrole iepriekš jau līdzīgos apstākļos ir konstatējusi, ka samazināta pašvaldības nodeva par reklāmas izvietošanu īpaši atlasītiem objektiem esot uzskatāma par Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma pārkāpumu, prettiesiski atsakoties no ienākumiem un radot pašvaldībai zaudējumus.

Ušacka arī skaidro, ka, visos iespējamos veidos cenšoties izdabāt sev pietuvinātai vides reklāmas kompānijai “JCDecaux Latvija”, Rīgas dome, iespējams, ir krietni pārspīlējusi, piešķirot vienam komersantam valsts atbalstu tādā apmērā, kāds bez īpaša saskaņojuma ar Finanšu ministriju un Eiropas komisiju nav Rīgas domes kompetencē. Lai to noskaidrotu, “Clear Channel Latvia” ir vērsusies Finanšu ministrijā.

Uzņēmuma vadītāja norāda, ka sekas var būt bēdīgas, rezultējoties apjomīgās soda naudās, ko Rīgas pašvaldībai var nākties maksāt no nodokļu maksātāju kabatas.

Ušacka uzsver, ka pazeminātā nodevas likme neesot “vienīgais absurds” domē apstiprinātajos grozījumos. Ar īpašu oriģinalitāti izceļoties 77.noteikumu punkta 31.jaunā redakcija “Rīgas vēsturiskajā centrā, izņemot kvartālā starp Marijas ielu, Satekles ielu un Elizabetes ielu, aizliegts izmantot digitālos ekrānus ar piesaisti zemei un piestiprinātus pie ēkas vai būves fasādes”, kas esot bezkaunīga konkrēta uzņēmuma interešu pārstāvēšana. Šī redakcija uzņēmumam nodrošinās stabilus ienākumus un brīvību no konkurentiem ar digitālajām reklāmām vēsturiskajā centrā.

Kā aģentūrai LETA atzina Konkurences padomes (KP) pārstāve Inita Kabanova, KP jau iepriekš – 2012.gadā un 2014.gadā – ir vērtējusi Rīgas domes darbības saistībā ar vides reklāmu stendu apsaimniekošanu. Attiecīgi iestāde jau iepriekš norādījusi, ka pašvaldībai ir jārīkojas iedzīvotāju interesēs un šajā gadījumā tas izdarāms, rīkojot atklātu konkursu un nodrošinot vienlīdzīgu konkurenci visiem interesentiem.

KP arī norādījusi – lai veicinātu konkurenci reklāmas izvietošanas pakalpojumu starpā, pašvaldībai būtu jāapsver iespēja piešķirt tiesības uz viena veida objektiem vairākiem pakalpojumu sniedzējiem. No patlaban KP rīcībā esošās informācijas secināms, ka Rīgas dome nav ņēmusi vērā KP norādījumus un tirgū vienlīdzīga konkurence nav nodrošināta.

“Noslēdzot līgumu bez atklāta konkursa, visiem tirgus dalībniekiem netiek nodrošināta vienlīdzīga iespēja pretendēt uz resursiem saimnieciskajai darbībai, kā arī pastāv risks, ka tiesības tiek piešķirtas par tirgum neatbilstošu cenu, kas var radīt labvēlīgus apstākļus tiesību ieguvējam. Tāpat atšķirīgu nodevu noteikšana atsevišķos gadījumos un bez objektīva pamatojuma rada būtiskus riskus vienlīdzīgai konkurencei tirgū,” uzsvēra Kabanova.

Viņa piebilda, ka KP nevar sodīt Rīgas domi, jo līdzīgi kā citās situācijās, kad konkurences kropļojumus rada pašvaldības darbības, KP nav tiesību šīs darbības aizliegt.

“Iestāde var sniegt atzinumu pašai pašvaldībai, kā arī citām institūcijām, kas var vērtēt situāciju, piemēram Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). Šādus atzinumus attiecībā uz reklāmas stendu apsaimniekošanu KP ir sniegusi jau iepriekš, 2012.gadā un 2014.gadā, un sagatavos arī tagad,” teica KP pārstāve.

VARAM par domē pieņemtajiem grozījumiem plāno vērsties arī “Clear Channel Latvia”.

Arī Rīgas domes “Vienotības” deputātu frakcija lūgs VARAM nesaskaņot saistošos noteikumus un Finanšu ministriju izvērtēt, vai šādu ekskluzīvu tiesību piešķiršana bez konkursa ir pašvaldības kompetencē.