Kā saprast Solvitas Āboltiņas varas manevrus?

Demokrātijā galvenais varas avots ir vēlētāju mandāts, to nedrīkst sagrozīt

Skatoties uz nesenām politiskām varas spēlēm un to paredzamo attīstību nākamajos mēnešos, jājautā: kurp ej, Solvita? Nav šaubu, ka Solvita Āboltiņa ir ļoti izveicīga politiķe ar skaidriem mērķiem, bet kas tieši tie šobrīd ir? Uz ko tieši „Vienotības” vadītāja ved koalīciju un valsti?

Arvien vairāk komentētāju prognozē, ka Solvita Āboltiņa grib rudenī kļūt par jaunas valdības ministru prezidenti un ka par to jau ir vestas slēptas sarunas, jo sevišķi valsts prezidenta vēlēšanu laikā. Ja tā, tad ļoti iespējams, ka jaunā valdība nebalstīsies uz esošo koalīciju, bet gan uz ko jaunu. Uz to, kāda šī jaunā koalīcija varētu būt, norāda nesenie balsojumi Saeimā – gan minētais balsojums par prezidentu, gan balsojums par mediju uzrauga Aināra Dimanta atcelšanu no amata. Abās balsošanas reizēs parādījās jaunas balsošanas koalīcijas kopā ar opozīcijas partijām, bet bez „Vienotības” frakcijas neatkarīgi domājošiem deputātiem.

Acīmredzot frakcijas vadība vairs nemeklē demokrātisku kompromisu ar tādiem deputātiem kā Ilze Viņķele, Andrejs Judins, Lolita Čigāna un citi, līdz ar to var paredzēt, ka viņu viedokli arī ignorēs nākotnes koalīciju veidošanā. Kas nāks viņu vietā?

Nākotnes koalīcija var veidoties dažādi, bet nesenie balsojumi iezīmē divas galvenās iespējas. Balsošanas sabiedrotie NEPLP gadījumā iezīmē, ka „nepaklausīgo” „Vienotības” deputātu vietā nāk Sudrabas, kā arī Bondara/Kaimiņa vadītās partijas. Skaitliskais rēķins tad būtu: ZZS (21) + NA (17) + NSL (7) + LRP (8) + „Vienotības” paklausīgais spārns (13?). Kopā sanāk ap 66 balsu!

Otra iespējamā nākotnes koalīcija varētu veidoties ne tikai bez „Vienotības” demokrātiskā spārna, bet arī bez Nacionālās apvienības. Šādu iespēju iezīmē izšķirošais balsojums par Vējoni kā Valsts prezidentu: kaut gan balsojums bija aizklāts, ir gaužām skaidrs, ka par to balsoja „Vienotības” vairākums, ZZS un ievērojama daļa „Saskaņas” deputātu.

Ja izveidosies tāda nākotnes koalīcija, tad tās skaitliskais sastāvs būtu: ZZS (21) + „Saskaņa” (24) + „Vienotības” paklausīgais spārns (13?). Kopā sanāk ap 58 deputātu, bet varbūt iekļaušanas politikas vārdā par sabiedrotiem kļūtu arī abas mazās partijas. Tādai lielajai — nācijas glābšanas koalīcijai?– būtu skaidrs konstitucionāls vairākums, ar kuru varētu nobalsot par visādām patlaban grūti iedomājām lietām.

Nemēģinot tagad šķetināt, kas būtu vienas vai otras jaunās koalīcijas programma, nav šaubu, ka abi varianti ir pretēji daudzu vēlētāju – un sevišķi „Vienotības” vēlētāju – gribai. Kā pati Solvita Āboltiņa bieži ir uzsvērusi, 12.Saeimas vēlētāji balsoja par esošo koalīciju un līdz ar to par tās kandidātiem un programmām. Jauna koalīcija, jo sevišķi, ja tajā ietilpina „Saskaņu”, nozīmētu savu vēlētāju gribas ignorēšanu, tai vietā liekot nedemokrātisku varas spēli. Vai Āboltiņa to uzņemsies lielā amata dēļ? Ceru, ka nē un ka viņa sapratīs, ka ilgākā skatījumā zaudētāji būtu ne tikai valsts un „Vienotība”, bet arī viņa pati.

Demokrātijā galvenais varas avots ir vēlētāju mandāts, to nedrīkst sagrozīt. Pēdējo Saeimas vēlēšanu gaitā šis princips ir vairākkārt ignorēts no visām partijām, diemžēl arī no „Vienotības”. Nav runa tikai par iespējamu balsu pirkšanu un to, ka „Vienotības” vadība izrādījās nespējīga novērst dažu neatbildīgu kandidātu aģitācijas likuma pārkāpumus, par kuriem partija var zaudēt valsts finansējumu. Visnopietnākā problēma ir tā, ka pēcvēlēšanu laikā ietekmes – un varas — dalīšanā nav ievērots vēlētāju dotais lielākais vai mazākais atbalsts atsevišķiem kandidātiem. Normāla demokrātiska prakse ir tā, ka deputāti, kas ir ievēlēti ar vislielāko vēlētāju atbalstu, jaunā parlamentā vai valdībā gūst nozīmīgus amatus, kā arī tos vairāk uzklausa partijas lēmumu pieņemšanā. Diemžēl pašreizējā „Vienotības” vadība vairumā rīkojas tieši pretēji.

Ja izvērtējam vēlētāju gribu 12.Saeimas vēlēšanu gadījumā, redzam lielus pretstatus starp atsevišķiem „Vienotības” deputātiem. Visspilgtākais pretstats ir starp Solvitu Āboltiņu un Andreju Judinu: Āboltiņa Kurzemes vēlēšanas apgabala rezultātos nokrita no pirmās vietas sarakstā uz ceturto vietu un palika aiz strīpas, jo viņu bija svītrojuši 6289 vēlētāji un tikai 6540 bija pielikuši plusiņu (pats saraksts ieguva 23 024 vēlētāju atbalstu). Pretstatā Andrejs Judins Rīgas sarakstā pacēlās no piektās vietas uz otro vietu, jo viņam bija 14 722 plusi un tikai 4479 strīpojumi (kopā Rīgas „Vienotības” sarakstu atbalstīja 75 602 vēlētāji un arī tādiem „disidentiem” kā Viņķelei un Čigānei bija izcili panākumi).

Neskatoties uz savu izcilo rezultātu, Andrejs Judins nav ieguvis nozīmīgu amatu vai lomu 12.Saeimā, kamēr aiz strīpas palikusī Āboltiņa, neskatoties uz savu vēlētāju vājo atbalstu, paspēja iegūt gan deputāta mandātu, gan frakcijas un nozīmīgas Saeimas komisijas vadību.

Vēl satraucošāks ir Āboltiņas nesen teiktais, ka tie deputāti, kas nevar pakļauties viņas vadībai, var no frakcijas izstāties.

Tas ir nopietns mājiens visiem „Vienotības” frakcijas deputātiem, bet jo sevišķi tiem septiņiem vai pat desmit „nepaklausīgiem”, kas uzdrošinās aizstāvēt no vadības atšķirīgus viedokļus. Jācer, ka demokrātiskā spārna deputāti šim spiedienam nepadosies un arī frakcijas vadība apdomāsies par to, cik ļoti tas viss kaitē „Vienotībai” -un galu galā viņiem pašiem.

Demokrātiskam politiķim savu varu un lēmumus jābalsta uz vēlētāju gribu, tas ir vienīgais leģitīmais varas mandāts. Politiskie domātāji un vēsture rāda, ka vara var būt ārkārtīgi valdzinoša un ka turēšanās pie varas par katru cenu ved uz autoritārismu un postu. Kā nesen vienā BBC radio diskusijā norādīja rinda ekspertu, ļoti spilgti piemēri varas korumpējošam spēkam pašlaik ir redzami vairākās Āfrikas valstīs. Burundi un citur valdošie prezidenti visādos mānīgos veidos turas pie saviem amatiem, neskatoties uz to, ka tādēļ izceļas nemieri un cita veida zaudējumi viņu valstīm. Ticu un ceru, ka Latvijas demokrātija ir tik tālu nobriedusi, ka mūsu valstī nekas tāds nav iespējams.

Autore ir emeritēta politoloģijas profesore, 10. un 11. Saeimas deputāte, ievēlēta no Vienotības Rīgas apgabala saraksta