Merkelei padomus dos Krievijas „melnajā sarakstā” iekļautais Korsepiuss • IR.lv

Merkelei padomus dos Krievijas „melnajā sarakstā” iekļautais Korsepiuss

34
No kreisās - EK prezidents Žans Klods Junkers, Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs, ES Padomes prezidents Donalds Tusks, ES Padomes ģenerālsekretārs Uve Korsepiuss, ECB prezidents Mario Dragi, Francijas prezidents Fransuā Olands, Vācijas kanclere Angela Merkele un Eirogrupas prezidents Jērans Deiselblūms tikšanās laikā šogad martā. Foto: AFP/LETA

Viņu maz kas pazīst, bet Korsepiusa ietekmi zinātāji salīdzina ar visu Ārlietu ministriju

No 1.jūlija Vācijas kanclerei Angelai Merkelei padomus Eiropas politikas jautājumos dos Uve Korsepiuss, kurš pirms tam strādāja Briselē. Korsepiusa vārdu Krievija iekļāvusi to cilvēku sarakstā, kam liegta iebraukšana šajā valstī, ziņo Dw.de.

Mediji viņu iesaukuši arī par „Misteru Eiropa” vai aizkulišu spēļu meistaru. No 1.jūlija Korsepiuss vadīs Vācijas kancleres administrācijas Eiropas nodaļu. 54 gadus vecais ierēdnis tur jau bija strādājis no 2006. līdz 2011.gadam, bet pārsvarā viņa veikumu saista ar darbošanos ES Briselē, kur pēdējos četrus gadus viņš bija ES Padomes ģenerālsekretārs.

Korsepiuss vadīja 3000 ierēdņu lielu administratīvo aparātu, kas pārstāvēja 28 ES dalībvalstis. Viņš bija atbildīgs par ES samitu darba kārtību un par Vācijas ārpolitikas Eiropas politiku.

Kā 2011.gadā rakstīja vācu izdevums „Der Spiegel”, Korsepiusam bija „vairāk varas nekā vairākumam ārlietu ministru”. Turklāt šis slaidais ierēdnis allaž izvairījies no publicitātes, priekšroku dodot palikšanai ēnā. Pats viņš sevi dēvē par paklausīgu Merkeles lēmumu izpildītāju.

Aptuveni mēnesi pirms atgriešanās no Briseles Vācijā Korsepiusu sagaidīja nepatīkams pārsteigums – viņa vārds izrādījās iekļauts to astoņu Vācijas politiķu kopā, kuriem vienlaikus ar citiem kopumā 89 Eiropas politiķiem bija liegts iebraukt Krievijā.

Iepriekšējos gados Korsepiuss ne reizi vien ir pierādījis, ka ir veiksmīgs sarunvedējs. Tā par viņa lielāko panākumu uzskata Eiropas Savienības Konstitūcijas projekta izglābšanu, ko 2005.gadā noraidīja Francijas un Nīderlandes iedzīvotāji. Jau pēc pāris gadiem Korsepiusam, kas tolaik bija Merkeles padomnieks, izdevās ar citām valstīm vienoties par Konstitūcijas pamatpunktiem. Tā radās ES pamatdokuments, ko tagad saucam par Lisabonas līgumu.

Korsepiuss ieguvis pamatīgu ekonomista izglītību, strādājis Starptautiskā Valūtas fonda birojā Vašingtonā, Ķīles Pasaules ekonomikas institūtā. Vācijas kanclera Helmūta Kola vadības laikā viņš strādājis Ekonomikas ministrijā, bet pēc 1994.gadā sāka strādāt kanclera birojā, kur palika arī tad, kad pie varas konservatīvos nomainīja sociāldemokrāts Gerhards Šrēders.

Korsepiusa darba stils tiek raksturots kā tiešs, stingrs, viņu uzskata par kompetentu vadītāju, bet ne vienmēr diplomātu, ar ko viņš atšķiras no Merkeles, kura vienmēr izvairās no asiem vārdiem.

Jādomā, ka viņa pirmais uzdevums būs šķetināt Grieķijas finanšu krīzes jautājumu. Tāpat viņa prioritāšu sarakstā paliks Krievijas un Ukrainas krīze. Ukrainas jautājumu Korsepiuss labi pārzina, jo tieši darbības laikā Briselē viņš bija iesaistīts ES asociācijas vienošanās sarunās ar Ukrainu.

 

Komentāri (34)

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu