Vai bēgļus uzņemšanu mēs nedarām humānisma vārdā?
Daba nemīl tukšumu. Vairāk kā vienā veidā šis teiciens būtu attiecināms arī uz pēdējo mēnešu laikā bēdīgu pieskaņu ieguvušo bēgļu uzņemšanu (vai neuzņemšanu) Latvijā un to, kādā veidā valdība mēģina šo jautājumu risināt.
Pirmkārt, var runāt par tukšumu informatīvajā vidē. Valdības pārstāvju virspusīgo atrunāšanos par to, ka visa lēmumu pieņemšana vēl procesā, ka mums jāgatavojas izrādīt solidaritāti Eiropas dienvidiem un vienlaicīgs masveida imigrantu pieplūdums Latvijā gan vēl nav gaidāms tomēr nevar uzskatīt par apmierinošu informatīvu piedāvājumu nopietnas diskusijas uzsākšanai vai vismaz satrauktāko sabiedrības prātu nomierināšanai.
Otrkārt, jārunā par tukšumu normatīvajā vidē. Latvijā faktiski nav šādiem ieceļotājiem domātas integrācijas politikas, nav skaidrības par to, kas ar šiem cilvēkiem valstij un pašvaldībām būtu darāms pēc tam, kad viņiem ir piešķirts bēgļa statuss. To neslēpj arī paši valdības pārstāvji.
Tad nu šis tukšums tiek aizpildīts pašplūsmā. Ar atklātiem izdomājumiem un pārspīlējumiem vai ar piepalīdzēšanu no Latvijas valstij nebūt ne labvēlīgi noskaņotu organizāciju puses. Katrs var izvēlēties sev tīkamāko. Ar ieceļotājiem saistīti šausmu stāsti sociālajos tīklos atradīsies turpat blakus grafiski labi noformētam vēstījumam par valsts ieplānoto milzu atbalstu bēgļu uzturēšanai. Aizveram datoru, izbraucam kādu loku ārpus Rīgas un ne vienā vien ciemā dzirdēsiet pārliecinošus stāstus par kādas ministrijas interesi saistībā ar brīvajiem dzīvokļiem vai likvidēšanai nolemto mācību iestāžu tukšajām ēkām.
Kā to labot? Vispirms – aizpildīt tukšumu ar argumentētiem viedokļiem, nevis vispārīgiem saukļiem. Mums jābūt solidāriem? Ļoti labi – būsim! Tikai mums ir tiesības zināt, kā tā solidaritāte praktiski izpaudīsies arī attiecībā uz mūsu valsti.
Ja Latvija atvieglo Itālijas nastu par, piemēram, 300 bēgļiem un Grieķijas par 200, vai mēs varam solidāri cerēt uz, piemēram, tikpat lielu attiecīgo valstu militāro kontingentu Ādažos? Vismaz uz laiku līdz mūsu lielajam kaimiņam pāriet kārtējā “impērijas būvēšanas” lēkme.
Ja šis piemērs neder, tad varbūt ir kādi citi – kvotas lauksaimniecībā, ES kopējo fondu pārdale, kopēja nostāja attiecībā uz Krievijas agresiju Ukrainā? Bet, lūdzu, konkrēti, ar pašapziņu un atceroties, ka šeit solidaritāte tiek prasīta daudzējādā ziņā no ne gluži līdzvērtīgām ES dalībvalstīm.
Nebūs masveida pieplūdums? Tad runājam par to, cik varētu būt, cik tieši mēs varam uzņemt, kādā veidā varētu nodarbināt un kur izmitināt. Kāda veida speciālisti mūsu uzņēmējiem ir vajadzīgi un, ja tādu potenciālo ieceļotāju vidū nav, vai arī melnstrādnieki spēs nodrošināt iztiku sev un savai ģimenei? Iespējams, Iekšlietu ministrijas dienestiem būs nepieciešami papildus līdzekļi, darbinieki un telpas, lai tiktu galā ar pieaugošo noslodzi. Cik, kādi, kur tieši? Kā mēs praktiski varam nodrošināt to, ka šie cilvēki, izmantojot ES atvērtās robežas, pie pirmās iespējas nedodas atpakaļ uz to pašu Itāliju vai, piemēram, sociālā nodrošinājuma ziņā vēl daudz pievilcīgāko Zviedriju?
Ideālā gadījumā atbildēm uz šiem jautājumiem jau būtu jābūt skaidrām, taču skaidrot un diskutēt var arī paralēli sarunām Briselē. Nu kaut vai tāpēc, lai cilvēki redz, ka par to tiek domāts vēl pirms tiek pieņemts galīgais lēmums.
Ja lēmums vēl nav zināms un sarunas ir procesā, tad tai nevajadzētu būt vienīgajai Ministru kabineta preses relīzē iekļautajai ziņai. Noteikti ir sarunu detaļas, kuras var atklāt, vienlaicīgi nekaitējot Latvijas pozīcijai.
Tagad rodas tāds iespaids, ka žurnālistiem gluži vai ar varu jāizvelk pa teikumam no Ministru prezidentes vai Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem. Ir valstis, kuras atbalsta Latvijas pozīciju – kādēļ tā, kāds ir viņu pamatojums? Vai un kā šādas bēgļu dalīšanas proponenti piedāvā risināt problēmu turpmāk?
Nobeigumam viens no galvenajiem ieteikumiem būtu izvairīties no vārda “kvotas” lietošanas. Pirmkārt, grozi kā gribi, bet tas rada iespaidu par uzspiešanu. Otrkārt, runājam taču par cilvēkiem, bet terminoloģija tā pati, kas par piena tonnām stīvējoties. Vai tad mēs to visu ne humānisma vārdā?
Autors ir 12.Saeimas deputāts, Latvijas Reģionu apvienība
Komentāri (36)
Aldis-2 02.07.2015. 00.15
Franču “Viavoice” ir veikusi šādu sabiedrības aptauju:
«Compte tenu de la situation en Méditerranée, la France devrait-elle selon vous… ?»
Liekot vērā situāciju Vidusjūrā, jūsuprāt Francijai vajadzētu:
49% – uzņemt MAZĀK imigrantu
32% – uzņemt ne vairāk un ne mazāk imigrantu
10% – uzņemt VAIRĀK imigrantu
9% – nav atbildes
Interesanti, ka pat franči ar kreisajiem uzskatiem negrib uzņemt imigrantus. Pretinieku ir pusotru reizi vairāk.
Kreiso vidū vairāk imigrantu grib 22%
Labējo vidū – 5%
FN atbalstītāju vidū – 0%
0
Drosma 02.07.2015. 18.11
Finanšu disciplīnas problēmas, kuras ES nespēj atrisināt veiksmīgi ir viena problēma.
Nākošā -bēgļiem problēmu ES ir atrisinājusi veiksmīgi – viņi ir mierā drošībā, siltos , tīros bezmaksas mājokļos, viņiem ir daudz apģērba, daudz naudas, protams, salīdzinājumā kaut vai ar pensionāriem Latvijā. Ne jau teiksim kā eksprezidents Andris Bērziņs un viņa ranga cilvēki, bet kā tā Latgales tante, par kuru Inta Ruka uzņēma fotosēriju un rādīja Zviedrijā. Baido kļūdīties – bet vai toreiz nebija runa,ka viņa iztiek no 60 ls mēnesī?
Tā kā , protams , ES ir bijusi vadošā ekonomika pasaulē un demokrātija arī. Bet es tomēr spriežu nevis par to ,kas un kā bija, bet kas un kā ir.
Un ES lielpilsētas ir islamizētas- Londona, Parīze, Stokholma, Gēteborga un visas citas. Birmingemā pat mērs esot pakistānis un tur jau 60-70 % dzīvojot pakistāņi.
Kad braucu uz Vīni – pētīju internetu par Vīni. Tur uzdūros informācijai, cik paši vīnieši ir nelaimīgi par nekontrolēto imigrantu plūsmu.
Toreiz tos labēji noskaņotos no varas nogrūda, bet domāju,ka ja centriskās partijas turpinās uzspiest šos imigrantus Eiropai – pie varas nāks labējie radikāļi – es par tādiem noteikti balsošu – jo man nav pieņemama tāda – kā to pateica Elite Veidemane – tolerances diktatūra.
0
Drosma 02.07.2015. 11.05
Mans kategorisks nē bēgļiem, pat vienam vienīgajam es saku nē.
Viens mans pamatojums – nē islamizācijai, otrs – nē latviešu sabiedrības nabadzībai.
Viena lieta, ka ES parāda, ka nespēj risināt ekonomiskās un finansu problēmas – Grieķija bankrotē. Lielā mērā to pieļāva ES institūciju bezatbildība. Otra lieta – bēgļu uzņemšana Eiropā neatrisina to valstu un sabiedrību problēmas, no kurām šie bēgļi bēg. Toties rada jaunas problēmas mums.
Un galu galā – par 101 % piekrītu Raivim Dzintaram – mēs esam knapi izdzīvojuši pēc padomju okupācijas, bet jāsaka skaidri un gaiši – neizdzīvosim pēc musulmaņu invāzijas.
Nē, imigrācijai, nē izkropļotai solidaritātes idejai. Tā nav solidaritāte. Tā ir bezatbildīga vienas tautas iznīcināšana citas tautas vārdā.
1
0
0
Atbildēt
@Abeam > Drosma 02.07.2015. 17.36
Vispar jau Eiropas Savieniba, spej un ari loti veiksmigi risina visas problemas, un nesaskatu nekadus draudus Latvijai no begliem, Dzintars ir tads pats populists ka Griekijas vaditaji.
0