Krimas tatāru pārstāvis ierosina izveidot militāru vienību no tiem, kuri bija spiesti pamest Krimu
NATO dalībvalstu aizsardzības ministri trešdien vienojās par alianses klātbūtnes pastiprināšanu tās austrumu flangā, tādējādi reaģējot uz jaunajām drošības problēmām, ko izraisījusi Krievijas agresija pret Ukrainu, ziņo LETA/AFP.
NATO pastiprinās savu klātbūtni Austrumeiropā, lai atturētu Maskavu no iespējamās agresijas un vairotu Krievijas pierobežā esošo sabiedroto pārliecību.
Ministri trešdien vienojās pastiprināt jaunveidojamo ātrās reaģēšanas spēku aviācijas, flotes un īpašo operāciju apakšvienības, kopējo vienības stiprumu palielinot līdz 40 000 vīru, pavēstīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Ātrās reaģēšanas spēku sastāvā paredzēts izveidot arī 5000 vīru lielu triecienvienību, kuru iespējams iesaistīt kaujasdarbībā 48 stundu laikā.
Ministri arī vienojās par pasākumiem, kas nodrošinās iespējas ātrāk pārsviest alianses spēkus gan manevru, gan krīžu gadījumos.
Tika arī galīgi saskaņoti plāni izvietot Austrumeiropā sešus nelielus komandpunktus, kas sniegtu atbalstu plānošanā un manevru rīkošanā Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Bulgārijā, Polijā un Rumānijā. Līdz gada beigām, katrā no štābiem strādās aptuveni 40 virsnieki.
Stoltenbergs brīdina par smagu kauju atsākšanās risku Ukrainā
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ceturtdien brīdināja, ka Ukrainas austrumos joprojām iespējamas smagas kaujas, un aicināja Krieviju pārtraukt atbalstīt prokremliskos kaujiniekus, ziņo LETA/AFP.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Ukrainas prezidents Petro Porošenko ar Vācijas un Francijas atbalstu februārī Minskā parakstīja vienošanos par pamieru Austrumukrainā, tomēr sporādiskas sadursmes joprojām turpinās.
Stoltenbergs sacīja, ka vēl arvien vērojami pamiera pārkāpumi un pastāv risks, ka Austrumukrainā varētu atsākties smagas kaujas.
Krievija turpina atbalstīt kaujiniekus ar ieročiem, militāro apmācību un karavīriem, sacīja Stoltenbergs, piebilstot, ka Krievija izvietojusi plašus spēkus pie Ukrainas robežas.
“Labākās izredzes uz mieru ir Minskas vienošanās pilnīga īstenošana. Es aicinu visas puses to darīt, un Krievijai ir īpaša atbildība šajā ziņā,” norādīja NATO ģenerālsekretārs.
Stoltenbergs sacīja, ka NATO atbalsta Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti un neatzīs Krievijas īstenoto “nelegālo un neleģitīmo Krimas aneksiju”.
Stoltenbergs Briselē ceturtdien arī teica, ka labākais veids, kā cīnīties pret Krievijas agresīvo propagandas kampaņu pret NATO un Ukrainu ir fakti un patiesība.
Tikmēr Ukrainas deputāts, kas pārstāv prezidenta Petro Porošenko bloku un ir viņa pilnvarotais pārstāvis Krimas tatāru jautājumos, Mustafa Džemiļevs paziņojis, ka ierosina izveidot militāru vienību no cilvēkiem, kuri pēc Krievijas okupācijas un Krimas aneksijas bija spiesti šo vietu pamest, ziņo UNIAN.
Par to Džemiļevs paziņoja pirms uzstāšanās Itālijas parlamentā, kur Ārlietu komisijā tika apspriests jautājums par Krimas aneksiju un Krimas tatāru stāvokli.
Džemiļevs teica, ka kopš Krimas aneksijas pussalu ir pametuši 35 tūkstoši cilvēku, no kuriem vairāk nekā puse ir Krimas tatāri. Viņi izbrauc uz Ukrainas rietumu reģioniem, lai gan Krimas tatāru pārstāvniecība – Medžliss – ieteicis izbraucējiem palikt Hersonas apgabala robežās, lai cilvēkiem pēc tam būtu vieglāk atgriezties dzimtenē.
(papildināta no sākuma)
Komentāri (31)