Nāve un mazliet mīlestības • IR.lv

Nāve un mazliet mīlestības

2
Aktrise Dace Everss Meri spēlē ar lielas traģēdijas aktrises vērienu (pa kreisi).

Valmieras teātra jaunā izrāde par sievieti, kas atgriežas no Sibīrijas 

Izrādē Sudraba gaisma iespējams paklupt pār kapu. Scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis Valmieras Drāmas teātra Apaļajā zālē uzbēris biezu mulčas kārtu, sienas noklājis ar tapetēm vijīgo apiņu rakstā, bet nelielās spēles telpas malās nolicis pelēkus matracīšus ar pieskaņotām segām un spilveniem, kā arī kapakmeni galvgalī. Tās ir kapu kopiņas, kurās atdusas trīs izrādes tēli – pirms laba laika miris ārsts, mūziķis un galvenās varones vīrs.

Režisors Mihails Gruzdovs programmiņā apgalvo, ka izrāde ir komēdija. Iespējams, gruzīnu dramaturga, scenārista un režisora Rezo Gabriadzes luga tāda arī ir. Nesen skatījos viņa par kulta filmu atzīto Kin-dza-dza!, varbūt tāpēc specifisko (absurdo, melno, nemaz ne tik asprātīgo, bet drīzāk sāpīgi cilvēcisko) humoru saskatu arī šajā, krietni reālistiskākajā lugā. Un tomēr Valmierā neviens pat nesmaida. Kāpēc?

Iemesli varētu būt vairāki. Izrāde (precīzāk sakot, teksts) dažviet ir ļoti emocionāla. Sudraba gaisma stāsta par sievieti, kas pēc 20 Sibīrijā pavadītiem gadiem atgriežas mājās. Tikai māju nav. Visu šo laiku Meri nav bijis kontakta ar ģimeni, tāpēc fakts, ka vīrs sen miris, ir pārsteigums. Gabriadze ir humānists – viņš ļauj varonei atgriezties pie tiem, kurus viņa mīl un kas mīl viņu, un ir vienalga, ka darbība notiek kapsētā. Tāda nu mīlestība ir – nāvei pār to nav nekādas varas. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu