Atveras triju Rīgas parku vārti

No 1.jūnija pēc rekonstrukcijas vārtus ver Ziedoņdārzs, Grīziņkalns un Miera dārzs

Ievērības cienīgas pārmaiņas – tā var teikt par 1.jūnijā pēc teju gadu ilgas rekostrukcijas atvērtajiem Grīziņkalnu, Miera dārzu un Ziedoņdārzu. 

Ir.lv parkus izstaigāt kopā aicināja ainavu arhitekti Gundegu Lināri, kas komentēja tur veiktās pārmaiņas, slavēja uzlabojums un, protams, arī kritizēja nepilnības.

Ziedoņdārzā, Grīziņkalna parkā un Miera dārzā pilnīga rekonstrukcija nav bijusi veikta kopš pagājušā gadsimta. Celiņi un saimniecības ēkas bija nolietojušās, aktīvas atpūtas iespējas – minimālas, arī drošība parkos bija jāuzlabo. Galvenie rekonstrukcijas darbi balstījās uz šīm pieminētajām lietām.

Visos trīs parkos tagad ir veikta vides pieejamības nodrošināšana cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, atjaunoti gājēju celiņi, uzstādīti jauni soliņi un esošie salaboti, izbūvēts apgaismojums, apzaļumota teritorija un atjaunots zāliens. Tiks uzstādīta videokameru sistēma, izbūvētas sabiedriskās tualetes, atjaunotas saimniecības ēkas u.c.

“Parki ir jāveido tā, lai tie būtu ērti pieejami cilvēkiem,” saka Lināre. Vienmēr ir jāmeklē, kur parkos tiek veidotas ieejas, jāizpēta, kas atrodas ārpus parka teritorijas – veikali, sabiedriskā transporta pieturas, skolas un tamlīdzīgas vietas.

Ziedoņdārzā

Ejot pa galveno Ziedoņdārza ieeju, Lināre teic: “Prieks redzēt izveidotos diagonālos celiņus, jo tādā veidā vieglāk un ātrāk ir iespēja nokļūt no viena parka gala līdz otram.” Parka apmeklētājiem nav jāšķērso zālieni, lai arī tas Rīgas parkos nav aizliegts.

Rekonstrukcijas laikā ir atšifrētas zonas, kurās notiek vienādas un atkārtotas darbības. Runa ir tieši par jaunajiem celiņiem, kurus cilvēki bija iestaigājuši zālienā. Tagad tur izbūvēti jauni celiņi. Lināre norāda, ka parkos jāveic cilvēku kustības analīze. Nevar veidot celiņus ar 90 grādu leņķi, jo cilvēki tāpat izvēlēsies doties taisni.

Parkā arī jāveido jauni stādījumi, kas ir tā neatņemama daļa. Tomēr, pēc Lināres domām, dažās vietās Ziedoņdārzā dobes novietotas par tuvu celiņiem. Atstarpei starp puķudobi un celiņu vajag būt vismaz metram, jo tad tās būs drošākā attālumā. Tā kā dobes tiek apstrādātas ar šķeldu, pastāv iespēja, ka tā var aizdegties, jo cilvēki dažkārt neapzinoties iemet nenodzēstas cigaretes dobēs, paaugstinot aizdegšanās risku.

Puķudobēm jābūt redzamai kontūrai, lai tā būtu eleganta, ar noteiktu figūru, iesaka Lināre. Viņa arī aizrāda: “Puķu dobēm nav pārdomātas atrašanās vietas, jo daļa no tām atrodas zem kļavām. Šiem kokiem ir ļoti spēcīga sakņu sistēma, kas nenāks par labu citiem, zem koka esošiem augiem.”

Pastaigas laikā Ziedoņdārzā Lināre vairākkārt aizrāda par nepārdomāto solīnu izvietojumu un paši soliņi. Tie nedrīkst atrasties uz pašiem celiņiem, kā tas ir vairākās vietās Ziedoņdārzā. Soliņiem no celiņa jābūt novirzītiem vismaz 1,5 līdz divus metrus, jo cilvēki sēžot parasti mēdz izstiept kājas, bet garāmgājēji var aizķerties un aiz tām paklupt, aizrāda ainavu arhitekte.

Latviešu ainavu arhitekts un daiļdārznieks Andrejs Zeidaks, kurš pagājušā gadsimtā izveidojis arī šos parkus, izgudroja “garo solu”, kas ir viens garš sols sešu metru garumā. Lināre stāsta, ka šis izgudrojums ir aizgājis arī tālāk Eiropā un vēl tagad to var redzēt citviet. Viņa uzskata, ka arī Rīgas parkos tādus vajadzēja izvietot pēc iespējas vairāk, tā būtu vairāk vietas. Savukārt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Lineta Mikša teic, ka Ziedoņdārzā vēsturiski nav bijuši garie soli kā Grīziņkalna parkā, bet gan īsie, tāpēc, rekonstruējot dārzu, ņemtas vērā vēsturiskās vērtības un izgatavoti tādi soli, kādi bijuši te agrāk.

Tuvāk apskatot šos “vēsturiskos” soliņus, Lināre teic: “Sola gali nedrīkst ieiet metālā, jo galos sakrājas mitrums, kas pūdē koku.”

Ziedoņdārzā acis priecē arī strūklaka – XX gadsimta 50.gadu dekoratīvās tēlniecības paraugs, kas veidota pēc tēlnieces Martas Langes un arhitekta Voldemāra Zaķa projekta. Tā tika nopostīta pagājuša gadsimta 90.gadu sākumā, bet atjaunota 2008.gadā. Pēc atjaunošanas tika uzstādītas arī četras jaunas granīta vardītes, kas ir strūklakas vēsturiskie elementi, jo oriģinālie tikuši it kā nozagti.

Tomēr izrādās, divas no oriģinālajām bronzas vardītēm patlaban atrodas Ventspils Piejūras dabas parkā. To Ir.lv apstiprina arī tā vadītājs Andis Dūdiņš. Lināre stāsta, ka vardīti ievērojusi, kā arī atraduši dokumentāciju, kas apstiprina, ka vardītes tiešām ir nākušas no Ziedoņdārza. Tas esot bijis Langes dāvinājums savai draudzenei operdziedātājai Alīdai Vānei. Tomēr Lināre Ir.lv teic, ka vardītei vajadzētu atrasties savā vietā – strūklakā Ziedoņdārzā.

Miera dārzā un Grīziņkalnā

Ziedoņdārzā pamanītās nepilnības netika novērotas pārējos divos Rīgas rekonstruētos parkos – Miera dārzā un Grīziņkalna parkā.

Pirmā sajūsmu raisošā lieta ainavu arhitektei Linārei te ir soliņi. Abos parkos ir izvietoti tā saucamie Zeidaka soli. Vairākās vietās izvietoti retro stilā ieturēti soli. Lināre saka: “Šie ir manis projektētie soli.” Tie veidoti tā, lai būtu iespējami ērtāki un pareizāki cilvēku augumam – slīpu atzveltni noteiktā leņķī un nelielu pacēlumu kāju daļai.

Šajos divos parkos ir padomāts arī par soliņu novietojumu nostāk no gājēju celiņa. Visi soli ir veidoti no bieza koka, jo parkos jābūt izturīgiem soliņiem. Atšķirībā no Ziedoņdārza, šie soliņi izgatavoti prasmīgāk un, pēc Lināres teitā, tie kalpos ilgāk.

Jaunizveidotais bērnu spēļu laukums Grīziņkalna parkā. Foto: Krista Petrošina

Visos parkos atjaunoti spēļu laukumi bērniem, kas ir īpaša parka daļa. “Dārzu sākotnējais projektētājs Andrejs Zeidaks uzskatīja, ka visos bērnu laukumos jābūt tam, kas ir pieejams Jūrmalā – smiltīm, ūdenim un atrakcijām,” saka Lināre. Jaunizveidotie bērnu spēlu laukumi ir koši, novietoti vietās, kur gan no rīta spīd saule, gan vakarā.

Tā kā visos parkos ir mainīts arī celiņu segums, piedomāts par neredzīgajiem cilvēkiem. Visos celiņos iestrādātas joslas vājredzīgajiem, kā arī īpaši atzīmēti krustojumi, pēc kuriem viņi spēj orientēties. Pieredzējusī ainavu arhitekte uzteic veiksmīgu kāpņu pakāpienu izveidi. “Tie ir pietiekami augsti un plati, tiem ir ērts kāpņu solis,” izstaigājusi saka Lināre.

Neiederīgais asfalts

Ainavu arhitekte pastaigas laikā pa parkiem kā vienu no trūkumiem min uzklāto parka celiņa segumu. Miera dārzā un Grīziņkalna parkā celiņi ir noasfaltēti. Lināre atzīst, ka tas parkā nav vēlams, jo no asfalta veidojas izgarojumi. Tomēr labā ziņa šajā gadījumā ir tāda, ka pa to var ērti pārvietoties.

“Šobrīd strādniekiem vajadzētu ņemt bruģi un ietaisīt celiņus,” viņa nosaka ik reizi vietās, kur jau parkā vērojami jaunas cilvēku iestaigātas takas.

Staigājot gar Miera dārza jaunizveidoto skeitparku, kur jau no agra rīta rosās jaunieši, mācoties trikus uz skrituļdēļa, Lināre teic, ka agrāk šajā vietā bija bērnu bradājamais baseins. Tas šajā dārzā būtu nepieciešams arī tagad.

Miera dārza vienīgā bērnu laukumiņa maza izmēra smilšu kaste. Foto: Krista Petrošina

Salīdzinājumā ar Grīziņkalna parku un Ziedoņdārzu, Lināre atzīst, ka arī Miera dārzā ir nepieciešamas vairākas lielākas smilšu kastes. “Smilts graudiņš ir mazākais konstruktors, ar ko bērns var spēlēties – tas vienlaikus attīsta domāšanu, smiltīs esošā kvarca klātbūtne uzlabo veselību,” viņa piebilst.

Viņa ir nepatīkami pārsteigta, ka pastaigas laikā gar parka malu vairs neatrod krūmu žogu – tie dod aizvēju un omulīgumu. Tāpat noderētu arī lielākas atkritumu tvertnes, kas būtu jāizvieto vairākās dārza vietās nekā tas ir patlaban.

Savukārt Grīziņkalnā Lināre cer, ka drīzumā Lutauša skulptūrai tiks atjaunota nocirstā pakauša daļa. Strūklaku “Lutausis”, kas ir bērnu pasakas „Sprīdītis” varonis, tēlnieks Mārtiņš Šmalcs veidoja XX gs. 50.gados. Tā ir kalta no Allažu šūnakmens un novietota uz terases atbalsta sienas. Lināre piebilst, ka šajā parkā pie bērnu laukumiem nav pārdomāta apstādījumu vieta – tie ir par tuvu bērnu rotaļlaukumam.

Vaicājot, kā Lināre vērtē rekostruētos Rīgas parkus Eiropas kontekstā, viņa teic, ka mums ir lieliski parki, jo to izveidotāji – Georgs Kūfalts, Kārlis Barons un Andrejs Zeidaks – bijuši izcili cilvēki un domājuši par katru sīkumu parkā. No jaunajām pārmaiņām viņai lielu sajūsmu raisa suņu laukuma izveidi. “Tas ir kaut kas unikāls,” nosaka Lināre, kad ierauga Ziedoņdārzā norobežotu sētu, kurā iekšā vairāki suņi spēlējas ar saviem saimniekiem.

Par parku un dārzu rekonstrukciju atbildīga ir SIA “Tilts”. Ziedoņdārza labiekārtošanas projekts izmaksājis 2,26 miljonus eiro, Grīziņkalna parks – 3,27  miljonus eiro, Miera dārzs – 1,46 miljonus. Papildu finansējums vēl bijis nepieciešams ielu un ielu apgaismojuma rekonstrukcijai projektā „Grīziņkalna un tam pieguļošā Miera dārza teritorijas revitalizācija” – 1,92 miljoni eiro.

Rīgas parku rekonstrukcija nebeigsies ar šiem trīs parkiem. Plānots rekonstruēt Esplanādi, Viesturdārzu un Kronvalda parku. Rīgas Attīstības departamenta pārstāve Lineta Mikša nevarēja pateikt, kad sāksies šie rekonstrukcijas darbi. Viņa piebilst, ka sākusies projektu dokumentu kārtošana.