AT vadītāja un ģenerālprokurora izvēlēšana – interešu konflikta ēnā

Tieslietu padomei būs jāizsaka viedoklis par abu augsto amatu kandidātiem

Pirms dažiem gadiem izveidotā Tieslietu padome nonākusi interešu konflikta ēnā – tās vadītājam, Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkoviča akceptēšanai padomē jāvirza savs izraudzītais ģenerālprokurora amata kandidāts. Tai pašai padomei, kurā ietilpst pašreizējais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, jāizsaka viedoklis par AT priekšsēdētāja amata kandidātiem, tai skaitā – Bičkoviču.

Gaidāms, ka Tieslietu padome, kurā izteiksies gan par abiem AT priekšsēdētāja amata kandidātiem, gan saskaņos ģenerālprokurora amata kandidātu, notiks 20.aprīlī, savukārt AT plēnums, kurā balsos tiesneši, iecerēts 24.aprīlī. Bičkoviča pilnvaru termiņš beidzas 16.jūnijā.

Šogad, kad atbrīvojas divu tieslietu sistēmā augstu amatpersonu krēsli – Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja un ģenerālprokurora – un jādomā, vai tajos atstājami iepriekšējie vadītāji vai meklējami jauni, Tieslietu padomei pirmo reizi tās izveidošanas vēsturē jāpiedalās arī šo jautājumu lemšanā. Tieslietu padome ieņem svarīgu lomu AT vadītāja izraudzīšanā, jo uzklausa amata kandidātus un sniedz AT plēnumam viedokli par viņiem. Pirms septiņiem gadiem, kad Ivars Bičkovičs ieņēma AT vadītāja krēlu, šādas vērtēšanas nebija, kandidātus pieteica AT plēnumam, kur balsoja par to tālāku virzību uz Saeimu. Jāatgādina, ka tolaik plēnumam bija pieteikti četri kandidāti, bet trīs kandidatūras atsauca un balsošana notika tikai par vienu kandidātu – Bičkoviču.

AT pārstāve Rasma Zvejniece atzīst, ka nekur nav noteikts, kā šādā gadījumā rīkoties, jo AT priekšsēdētājs gan vada Tieslietu padomi, gan ir viens no amata kandidātiem uz priekšsēdētāja amatu. Gaidāms, ka pirms padomes sanākšanas šā jautājuma sakarā, tas tiks izlemts. Tiesa, šāda situācija var atkārtoties arī citās vēlēšanās, jo viens un tas pats cilvēks var kandidēt divus termiņus pēc kārtas.

Ar Tieslietu padomi saskaņo vēl kādu svarīgu amatu, proti, priekšlikumu par ģenerālprokurora iecelšanu amatā, to izvirza Augstākās tiesas priekšsēdētājs, bet vēlāk lēmumu pieņem Saeima. Tātad pašreizējam ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kurš jau publiski izteicies, ka labprāt uzņemots šo amatu arī turpmāk, būs jāizsaka viedoklis par diviem AT priekšsēdētāja amata kandidātiem, no kuriem viens – Bičkovičs – izvirza nākamo ģenerālprokurora amata kandidātu.

Kārtība patlaban ir šāda, Bičkovičs uz Tieslietu padomi virza vienu ģenerālprokurora amata kandidātu un, ja padome piekrīt, tad šo apstiprināto kandidātu virza uz Saeimu galīgai balsošanai.

Kalnmeiers žurnālam “Ir” kliedē bažas par savu neobjektivitāti, sakot, ka AT priekšsēdētāja gadījumā Tieslietu padome izvērtē visu, šajā gadījumā divu kandidātu atbilstību amatam, un balso par atbilstību, nevis par to, kuru vēlas redzēt amatā. Tālāk izvēli izdara plēnums. “Tā kā šajā gadījumā nav problēmas – abi kandidāti atbilst un, varu atklāt, balsošu par abiem kā atbilstošiem amatam,” saka Kalnmeiers.

Bičkovičs žurnālam “Ir” norādīja, ka uzklausīšanas un Tieslietu padomes viedokļa izteikšanas procedūra būs vienāda abiem kandidātiem. “Personiski rīkošos tā, lai neietekmētu Tieslietu padomes balsojumu un pats no balsošanas atturēšos,” sacīja pašreizējais AT vadītājs un amata kandidāts. 

Viņš arī pauda viedokli, ka Tieslietu padomes locekļiem, ar kuru vairākumu strādā kopā kopš padomes izveidošanas, viedoklis “par manu piemērotību Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatam nav jāveido vienā Tieslietu padomes sēdē, tas jau ir izveidojies kopējā darbā”. Bičkovičs arī uzsvēra, ka Tieslietu padome ir autoritatīvu amatpersonu un tiesnešu vēlētu pārstāvju institūcija, kas nav Augstākās tiesas priekšsēdētāja konsultatīvā padome, AT priekšsēdētājam tajā ir tikai viena balss.

Ņemot vērā, ka patlaban gan ģenerālprokuroru, gan AT vadītāju ievēl uz piecu gadu termiņu, šo amatpersonu nomaiņa arī turpmāk notiks vienā laikā, tāpēc šāda situācija atkārtosies.

Jāatgādina, ka AT tiesneši jaunā vadītāja amatam ir izvirzījuši gan Bičkoviču, kurš tiesu vada kopš 2008.gada, gan Andri Guļānu, kurš AT vadīja laika posmā no 1994.gada līdz 2008.gadam.

Tieslietu padomi, kurā darbojas Satversmes tiesas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, advokātu, notāru un tiesu izpildītāju institūciju vadītāji, bet vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs, izveidoja 2010.gadā ar mērķi radīt koleģiālu institūciju, kas piedalīsies tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī pilnveidos tiesu sistēmas darbu.