Kompānijas Avotiņi īpašnieks Aleksandrs Aņikins: «Pats esmu mehāniķis, mīlu dzelzi, ja ieraugu kādu skaistu dzelzīti, nopērku, domāju — noderēs.»
Kad Kompānija Avotiņi vairs nedrīkstēja pārdot azbestcementa šīferi, tā pirmā Latvijā sāka ražot metāla kārniņus. «3% jumtu katru gadu ir neizbēgami jāmaina,» ilgtspējas atslēgu min uzņēmuma vadītājs
Latvijas veiksmīgo uzņēmumu vadītāju vidū Kompānijas Avotiņi īpašnieks Aleksandrs Aņikins ir viens no nedaudzajiem, kas tikpat sīki pārzina savu nozari padomju laikos kā mūsdienās. 1973.gadā 18 gadu vecumā pēc metalurģijas tehnikuma beigšanas nozīmēts strādāt Rīgas rūpnīcā Vtorcvetmet (Vtoričnij cvetnoj metal), Altajā dzimušais, bet Krievijas vidienē, Orlā, uzaugušais puisis Latvijā izveidoja veiksmīgu karjeru. Fizikas skolotāja un ārstes dēls pabeidza Rīgas Politehnisko institūtu, kļuva par sava uzņēmuma galveno inženieri. «Dienaskārtībā bija otrreizējie krāsainie metāli, vācām pārpalikumus, pārstrādājām lietošanai citās rūpnīcās. Mums bija cehi gan Latvijā, gan Kaļiņingradas apgabalā. Man pat paveicās pastrādāt padomju valdībā, biju materiālo resursu jomas referents Ramānam Miervaldim Leonīdovičam, kas vadīja Valsts plāna komiteju,» sēdēdams uzņēmuma birojā Pļavniekos līdzās noliktavu kompleksa teritorijā iekārtotiem ražošanas cehiem, stāsta vīrs, kam šogad paliks 60. Firmu uzticēt valdes loceklim, vecākajam dēlam Dmitrijam vai jaunākajam Igoram, kurš arī strādā šeit, Latvijas miljonāru sarakstā iekļautais Aņikins nesteidzas. Mammai, kura dzīvo Orlā, 100 gadu vecumā veselība ir laba, kāpēc lai arī viņš kādu laiciņu nepastrādātu?
