Kāpēc nogalina Kremļa opozicionārus?

Vai Ņemcovs ir pēdējais upuris politikas upuris Krievijā un kāpēc citas slepkavības joprojām ir miglā tītas?

Šeit apkopotas pēdējos gados Krievijā skaļākās slepkavības, kuras var uzskatīt par prezidentam Vladimiram Putinam nevēlamu opozicionāru rupju novākšanu no politiskās un sabiedriskās skatuves.

Boriss Ņemcovs

Kremļa opozicionāra Borisa Ņemcova (55) slepkavība 27.februāra vakarā pašā Maskavas vidū netālu no Kremļa ir pēdējais traģiskais notikums, kas satricināja liberāli domājošos Krievijas pilsoņus. Ņemcovu nogalināja, šaujot no garāmbraucošas automašīnas upurim mugurā.

Ņemcovs dzimis 1959.gadā Sočos, pēc tam viņš ar ģimeni pārcēlās uz Ņižņijnovgorodu, kur mācījās Gorkijas Valsts universitātē Radiofizikas fakultātē. Viņš publicējis vairāk nekā 60 zinātniskos darbus kvantu fizikā, termodinamikā un citus.

Ņemcovs 1990.gadā tika ievēlēts par Krievijas tautas deputātu, viņš bija Reformu koalīcijas politiskā bloka pārstāvis. 1991.gadā toreizējais Krievijas prezidents Boriss Jeļcins Ņemcovu iecēla par Ņižgorodas apgabala vadītāju, bet 1995.gadā viņš šajā postenī tika ievēlēts ar 58,9% vēlētāju balsīm.

Ņemcovs pagājušā gadsimta 90.gados bija viens no pazīstamākajiem Krievijas reģionu vadītājiem, viņš viens no pirmajiem Krievijā atļāva lauksaimniecības zemes brīvu tirdzniecību, šo viņa lēmumu Valsts domes komunistiskais vairākums pielīdzināja valsts nodevībai.

1997.gadā Ņemcovs tika iecelts par Krievijas premjerministra pirmo vietnieku, kurš bija atbildīgs par sociālo politiku, tai skaitā dzīvokļu politiku, ceļiem un enerģētiku. Taču 1998.gada ekonomiskā krīze darīja savu – Ņemcova popularitāte kritās un viņš kopā ar premjerministru Sergeju Kirijenko atkāpās no amata.

Pēc darba valdībā Ņemcovs vadīja kustību „Jaunā Krievija”. Viņš bija ass Kremļa un it īpaši prezidenta Vladimira Putina kritiķis.

Anna Poļitkovska

Kremli un Čečenijas karu kritizējošās avīzes „Novaja gazeta” žurnāliste Anna Poļitkovska tika nošauta 2006.gada rudenī. Žurnāliste Poļitkovska bija plaši pazīstama ar saviem rakstiem par notikumiem Čečenijā un Ziemeļkaukāzā, kā arī aktīvu Kremļa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina kritizēšanu.

Viņa daudz rakstījusi par Krievijas armijas cilvēktiesību pārkāpumiem Čečenijā, kā arī par Čečenijas premjerministram Ramzanam Kadirovam pakļauto karavīru zvērībām. 2004.gadā Beslanas krīzes laikā, kad žurnāliste bija ceļā uz notikumu vietu, viņa pēkšņi lidojuma laikā smagi saslima. Kaut arī par viņas saslimšanas iemesls oficiāli atzīta pārtikas saindēšanās, pati žurnāliste uzskatīja, ka viņa saindēta, lai nepieļautu viņas ierašanos Beslanā. Viņa brīvprātīgi pieteicās būt par starpnieci sarunās ar kaujiniekiem Maskavas teātra krīzes laikā 2002.gadā.

2014.gadā Maskavas tiesa par Poļitkovskas slepkavību notiesāja piecus vīriešus, taču nozieguma pasūtītājs joprojām nav zināms.

Aleksandrs Ļitviņenko

Bijušais Krievijas slepenais aģents Aleksandrs Ļitviņenko nomira 2006.gada novembrī kādā Londonas slimnīcā. Kā konstatēja izmeklēšana, viņš tika saindēts ar radioaktīvo poloniju. Aizdomās par to britu izmeklētāji turēja divus citus Krievijas Federālā izlūkošanas dienesta darbiniekus, ar kuriem Ļitviņenko bija ticies Londonā un dzēris tēju.

Ļitviņenko pirms nāves nepārprotami apsūdzēja Kremli par līdzdalību viņa slepkavībā, tomēr Maskava šīs apsūdzības noliedz. Ļitviņenko nāve izraisīja diplomātisko krīzi Krievijas un Lielbritānijas starpā.

Ļitviņenko no Krievijas emigrēja uz Lielbritāniju, vēlāk strādāja britu slepenajā dienestā MI6. 2006. gada oktobrī Lielbritānijas pilsonību ieguvušais Ļitviņenko Londonā nodarbojās ar aktīvu Kremļa kritiku, laižot klajā vispirms grāmatu „FDD spridzina Krieviju”, kurā apgalvots, ka 1999. gada dzīvojamo namu sprādzienus Krievijā organizējuši nevis čečenu nemiernieki, bet gan FDD ar mērķi nodrošināt Putina ievēlēšanu par prezidentu, kā arī izdodot grāmatu par savu darbu FDD „Lubjankas noziedzīgais grupējums”. 

Savas dzīves pēdējos mēnešos nesamierināmais Putina ienaidnieks, 41 gadu vecais Ļitviņenko pa saviem kanāliem izmeklēja žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavību, kā arī vāca dosjē par naftas giganta „Jukos” likvidācijas aizkulisēm.

Patlaban Londonā notiek atkārtota tiesas izmeklēšana Ļitviņenko nāves gadījumam.

Nataļja Estemirova

Cilvēktiesību aktīviste un žurnāliste Nataļja Estemirova tika atrasta nošauta Ziemeļkaukāzā, Groznijā 2009.gada jūlijā. Viņa bija organizācijas „Memorial” dalībniece un cīnījās par cilvēktiesību ievērošanu Ziemeļkaukāzā. Viņa uzstājās ar kritiskiem ziņojumiem par civiliedzīvotāju pazušanu un nolaupīšanu Čečenijā. Tika ziņots, ka Čečenijas prezidents Ramzans Kadirovs viņai personīgi draudējis.

Viņa informēja par Krievijas teroru Čečenijā, cilvēku slepkavībām, kuri bija opozīcijā esošajai varai. Pēc Estemirovas nāves viņas atbalstītāji paziņoja, ka viņa nogalināta, lai pārtrauktu patiesas informācijas saņemšanu no Čečenijas.

Lai arī izmeklēšana Estemirovas slepkavības lietā tika sākta, tā nav rezultējusies ar vainīgo atrašanu.

Sergejs Magņitskis

Advokāts Sergejs Magņitskis, kas sniedza pakalpojumus investīciju fondam “Hermitage Capital” Maskavā, 2008.gadā atklāja vērienīgu krāpniecisku shēmu, ar kuras palīdzību Krievijas iekšlietu sistēmas un nodokļu administrācijas amatpersonas nozaga fondam 230 miljonus ASV dolāru. 

Magņitski apcietināja, bez tiesas turēja cietumā 11 mēnešus. 2009.gada 16.novembrī viņš nomira, nesaņēmis nepieciešamo veselības aprūpi. Autopsija uzrādīja, ka neilgi pirms nāves viņš bija smagi piekauts.

Cilvēktiesību aktīvisti apsūdzēja varas iestādes Magņitska spīdzināšanā un palīdzības nesniegšanā. Pēc viņa nāves neviens nav saukts pie atbildības, gluži otrādi – Krievijas varas iestādes Magņitski pēc nāves tiesāja par nodokļu krāpšanu.

Uzsverot advokāta nogalināšanu Krievijas cietumā kā smagu cilvēktiesību pārkāpumu, ASV izveidoja īpašu Magņitska sarakstu, kurā iekļautas tās personas, kuras, pēc ASV ziņām, ir tieši atbildīgas par advokāta nāvi. Šiem cilvēkiem liegts iebraukt ASV, kā arī uzlikti citi ierobežojumi.

Vēl par politiķes Gaļinas Starovoitovas, žurnālistu Vladislava Ļistjeva un Pāvela Hļebņikova, kā arī citu pazīstamu Krievijas sabiedrisko darbinieku slepkavībām lasiet vairāk šeit.