Visvairāk skābekļa patērē priekšnieki - kad viņu nav tuvumā, elpot ir vieglāk.
Draugs pirmo reizi bijis ceļojumā uz Parīzi un stāsta: «Ierodamies ar sievu viesnīcā, ieejam vannasistabā, bet tur no griestiem karājas kaut kāds striķītis. Paraujam, nekas nenotiek. Eju nomazgāties. Atkal paraustu vairākas reizes - nekādas reakcijas. Vakarā reģistrācijā jautājam: «Kāpēc vannasistabā karājas striķītis?»
«Ja viesim kļūst slikti, var paraut, un mēs sūtām palīdzību.»
«Es vairākas reizes raustīju, taču neviens neatnāca!»
«Pie austrumeiropiešiem mēs pirmajā dienā neejam.»»
Bieži sakām: «Būs ko vecumdienās atcerēties!»
Bet, kad pienāk vecums, tad ir skleroze.
Tibetiešu mūķenes, kas ievēro klusēšanas solījumu, ienīst brīžus, kad kāds no ārpuses izslēdz tualetē gaismu.
