Ārlietu ministrs pašlaik ļoti gribētu redzēt vienotu ES nostāju
Izšķiroties, vai Valsts prezidentam Andrim Bērziņam apmeklēt “uzvaras dienas” svinības Maskavā, ir jāņem vērā arī uzaicinājuma konteksts un tas, ka šajā laikā Latvija ir prezidējošā valsts Eiropas Savienības (ES) Padomē, pirmdien intervijā telekompānijas LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Viņš nevēlējās atbildēt uz jautājumu, vai Bērziņam būtu jādodas uz 9.maija svinībām Krievijā, jo vispirms vēloties to tieši pārrunāt ar pašu Valsts prezidentu.
“Es gribētu atzīmēt, ka arī šeit ir jāņem vērā konteksts. Mēs esam prezidējošā valsts, līdz ar ko tāds vai citāds lēmums tiks skatīts arī šajā kontekstā. Protams, [..] pašlaik es ļoti gribētu redzēt vienotu ES nostāju. Pirms šādi lēmumi tiek pieņemti, par to vēl vajadzētu diskutēt arī ES iekšienē,” sacīja ārlietu ministrs.
Viņš piebilda, ka vairāku valstu vadītāji jau ir pauduši savu attieksmi pret dalību Maskavā plānotajos “uzvaras dienas” pasākumos, un tās esot viņu tiesības, “taču neaizmirsīsim, ka šajā konkrētajā situācijā mēs esam arī ES prezidējošā valsts un, protams, ka notikumi, kādi tie ir attīstījušies, manuprāt, daudziem valstu vadītājiem dalību šajos pasākumos padara stipri problemātisku, un tas arī ir jāņem vērā”.
Kā ziņots, Krievija jau sākusi gatavoties vērienīgām svinībām, pieminot 70.gadadienu kopš nacistiskās Vācijas sagrāves Otrajā pasaules karā, un uz Maskavā paredzēto ceremoniju vizītē uzaicinājusi arī Latvijas Valsts prezidentu Bērziņu.
Prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne iepriekš, jautāta, vai Bērziņš plāno doties uz 9.maija pasākumiem Maskavā, aģentūrai LETA sacīja, ka “ir pietiekami daudz laika, lai izvērtētu situācijas attīstību un pieņemtu lēmumu”.
Starp Maskavas uzaicinātajiem viesiem ir gan ASV prezidents Baraks Obama, gan Ziemeļkorejas diktators Kims Čenuns.
Komentāri (58)
traductrice 05.01.2015. 09.50
privātpersona Bērziņš var lemt uz savu galvu un doties kaut vai uz D/polu pie pingvīniem. Prezidents, lai cik neatbilstošs viņš būtu savam amatam, manuprāt, ārlietās tikai reprezentē valsts oficiālo nostāju. Nelaimīgas sakritības dēļ berjozkinam uzkrita vēl viens smags akmens uz galvas – reprezentēt visas ES oficiālo nostāju. Prezidenta individuālā nostāja var izpausties tikai apmēram tādās kategorijās, kā nosaukt Turciju par Turkmenistānu. Tāpēc, braukt vai nebraukt – lai ko teiks berjozkins, būs Rinkeviča un visas ES ārlietu politikāņu izšķiršanās. Pagaidām berjozkina izteicienus “ne balts, ne melns, ne liels, ne mazs” es interpretēju tikai kā diplomātiskos reverensus, lai būtu iespējami vairāki ceļi, nevis visi ceļi nogriezti.
4
andrejs > traductrice 05.01.2015. 13.53
to Trādutrīce:
Cik ātri tā situācija mainās. :))) Toreiz jums par šo domu bija 17 plusi sakabināti, tagad tas pats teksts izpelnās mīnusus… :) Traki, vai ne? :)
0
traductrice > traductrice 05.01.2015. 12.46
andrejam
tas, ko rakstīju 30.dec., var notikt ar ļoti lielu varbūtību. Diemžēl. Tikai tas nebūs ne berjozkina individuālais, ne arī pat Latvijas politiskais lēmums. Tas būs ES kompromisu meklēšanas ceļš. Ja vien putlers nepamanīsies pastrādāt vēl kādu pilnīgu muļķību.
0
Ebenemezers-3 > traductrice 05.01.2015. 11.40
viņam savas galvas nekad nav bijis , boļševiku laikos gos plaans ,kpss programma , tagad viņam visu priekšaa pasaka lembe.
0
andrejs > traductrice 05.01.2015. 11.45
trādutrīce 30 decembris ap 10:49…
traductrice Cik tas būs simbolisks skats – no Kremļa mūra pasaulei sūtīs sveicienu Hāgas tribunāla podsuģimijs putlers, Staļina ideju īstenotājs kims un ES prezidējošās valsts prezidents berjozkins.
0
klejotājs 05.01.2015. 10.07
latvijas valsts ienaidnieks kurmis atvilkās pirmdienas rītā un kremļa stilā piepļūtīja portālu.
0
J.Biotops 05.01.2015. 12.20
Jau tagad redzams, ka nekādas ES vienotas nostājas nav un nebūs. Tātad Latvijas prezidentam būs jāparāda izvēle – vai mēs esam kopā ar Čehiju, Ungāriju un visādām abhāzijām, vai to civilizētās pasaules daļu, kurā vēl mazliet saglabājusies izpratne par Krieviju, agresiju, mieru un citiem tik sarežģītiem jēdzieniem.
Tam klāt vēl nezūdošais jautājums par Baltijas valstu vienotību attiecībās ar miermīlīgo kaimiņu – to līdz šim veiksmīgi grāvuši manas valsts prezidenti pirms desmit gadiem Maskavā, pēc tam Gruzijā un pavisam nesen Sočos.
Cerības, ka šoreiz kāds apvaldīs Kājbērziņa ceļotkāri ir diezgan mazas, jo vienmēr varēs atsaukties uz to Eiropas daļu, kur mīlestība pret Krieviju dziļa un nedziestoša.
0