Jaunajai Vienotībai nav līdzīga mēroga politiķa ārlietu ministra amatam
Atkāpšanās no amata var būt nepieciešams solis un pat pakāpiens politiķa karjerā. Var šaubīties, vai būs arī Jaunās Vienotības priekšsēdētājam Krišjānim Kariņam, kurš pagājušo ceturtdien paziņoja, ka 10. aprīlī pametīs ārlietu ministra amatu. Un viņa lidojumi ar īrētām lidmašīnām nav partijas vienīgā problēma. Tomēr rakstīt Kariņa politisko nekrologu būtu pāragri.
Kariņš ir atkāpies no amata valdībā jau otro vai, ja rēķina grāmatvediski, trešo reizi. Pirmajā reizē 2006. gadā, kad bija ekonomikas ministrs, kopā ar visu partiju aizgāja no Aigara Kalvīša (TP) valdības. Toties viņa atkāpšanās no premjerministra amata pagājušā gada augustā bija politiskās taktikas paraugstunda, kā nomainīt valdību, tomēr saglabāt savai partijai Ministru prezidenta amatu. JV nosūtīja opozīcijā visu Nacionālās apvienības un Apvienotā saraksta «vienoto bloku» un vietā paņēma valdībā partiju Progresīvie un Zaļo un zemnieku savienību, kuras maija beigās bija balsojušas par Valsts prezidenta amatam partijas izvirzīto ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.
Ģenerālprokuratūra 22. martā paziņoja, ka ir sākusi kriminālprocesu par valsts līdzekļu iespējamu izšķērdēšanu bijušā premjerministra komandējumos un ir nodevusi to izmeklēšanai KNAB. Četros gados amatā Kariņš 36 reizes ārvalstu vizītēs devās ar īrētām lidmašīnām, un par to samaksāti 1,36 miljoni eiro — vairāk nekā 600 tūkstoši no Latvijas budžeta naudas, 700 tūkstošus segusi Eiropas Savienība.
Nākamajā nedēļā pēc Ģenerālprokuratūras paziņojuma Kariņš paziņoja, ka atkāpsies.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.