Notiek sarunas ar pieciem potenciālajiem “airBaltic” investoriem

Potenciālo investoru vārdus nevar atklāt, jo noslēgti konfidencialitātes līgumi

Patlaban notiek sarunas ar pieciem potenciālajiem nacionālās aviokompānijas “airBaltic” investoriem, un Satiksmes ministrija (SM) cer pārdošanas līgumu noslēgt nākamā gada otrajā pusē, otrdien vakarā vēstīja “LNT Ziņas”.

SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš raidījumam potenciālo investoru vārdus nevarēja atklāt, jo noslēgti konfidencialitātes līgumi. Kā atgādina “LNT Ziņas”, iepriekš ir izskanējuši ķīniešu, arābu, turku, kā arī Eiropas valstu lidsabiedrību vārdi.

Tomēr valsts un “airBaltic” konsultantu “Prudentia” viedoklis par iespējām piesaistīt stratēģisko investoru būtiski atšķiras. “Prudentia” partneris Ģirts Rungainis uzskata, ka lielu darījumu ar “airBaltic” arī 2015.gadā nevar prognozēt, jo tam neesot objektīva pamata. Viņš uzskata, ka drīzāk Latvijai būtu jāveido aviācijas nozares holdings, tajā spēkus apvienojot “airBaltic” un lidostai “Rīga”.

“Vienīgais, kam “airBaltic” ir vajadzīgs, ir Latvijas iedzīvotāji. Viņiem ir vajadzīgs, lai veicinātu Rīgas starptautiskās lidostas, Rīgas kā centra un valsts attīstību, ņemot vērā mūsu slikto transporta integrētību Eiropā. Mēs esam tālu, ar sliktiem ceļiem, bez dzelzceļa, bez saites ar pārējo Eiropu. Mums aviācija ir būtiski svarīga,” savu viedokli pamatoja Rungainis.

Viņš uzskata, ka neviena ārvalstu aviokompānija nestrādās ilgtermiņā Latvijas interesēs un tas būtu jāsaprot arī valdībai, kura baidoties to pateikt saviem vēlētājiem.

“Sagaidīt, ka ieradīsies kāds onkulis, vienalga kādas izcelsmes, bagāts, un sakārtos visu ar “airBaltic” vai noņems no mums rūpes par to un Rīgas lidostas attīstību – tā ir vēlmju domāšana. Iespējams, jāpiesaista kāds investors, kurš atrodas mazākuma pozīcijā. Bet jautājums – kas ir tas, ko viņš pienes,” sprieda finanšu eksperts. Viņaprāt, valstij ir jāpaliek līdzīpašniekam un “airBaltic” būtu jākotē biržā.

Valsts savukārt uzskata, ka pēc dažu grūtu mājasdarbu izpildes investoru beidzot izdosies atrast. Patlaban valstij pieder 99,8% “airBaltic” akciju, bet potenciālie investori var pretendēt uz ne vairāk kā 49%, norādīja raidījums.

SM valsts sekretārs raidījumam atzina, ka ministrija vienmēr ir gatava izskatīt arī plānu “B” un “C”, taču par Rungaiņa minēto akciju kotēšanu biržā neesot spriests. “Mēs runājam par nopietnu sinerģijas veidošanu ar stratēģisko investoru, kurš varētu nest labumu gan pašai kompānijai, gan arī nodrošināt tās attīstību, ne tikai saglabāšanu,” norādīja Ozoliņš.

Lai investoru vispār varētu piesaistīt, tiesvedībā ar bijušo “airBaltic” vadītāju un līdzīpašnieku Bertoltu Fliku jāpanāk, lai tiktu atcelts liegums veikt darbības ar lidsabiedrības pamatkapitālu. To ministrija cer izdarīt nākamā gada pirmajā pusē, lai jau vasarā potenciālie investori varētu sākt padziļinātu “airBaltic” izpēti.

Raidījums piebilst, ka valsts nolēmusi palielināt “airBaltic” pamatkapitālu par 82 miljoniem eiro, ieguldot iepriekš aizdotos līdzekļus. Ja to neizdosies izdarīt un pamatkapitāls paliks 700 000 eiro apmērā, ļaunākajā scenārijā pastāv risks, ka par 47% “airBaltic” akciju īpašnieku kļūst nezināms investors. Tas tādēļ, ka nākamgad pienāks termiņš “airBaltic” 20 miljonu eiro vērto obligāciju konvertācijai akcijās. Iepriekš šīs obligācijas piederēja privātajam akcionāram “Baltijas aviācijas sistēmas”, bet tagad, pēc Ozoliņa teiktā, to īpašnieks neesot identificējams.

“airBaltic” dibināta 1995.gadā, bet kopš 2011.gada beigām tās galvenā īpašniece ir valsts. Investors “airBaltic” tiek meklēts jau vairākus gadus.