Kreditēšanas struktūra un dinamika Latvijā un citās eirozonas valstīs

Latvijā, lai gan ģeopolitisko risku iespaids ir potenciāli lielāks, ekonomikai ir turpmākās izaugsmes potenciāls

Jau vairākus gadus vērojamais kreditēšanas kritums Latvijā turpina viest bažas par tā negatīvo iespaidu uz tautsaimniecības izaugsmi, ierobežojot gan investīciju un eksporta potenciālu, gan, palēninot privātā pieprasījuma pieaugumu. Tas savukārt bremzē ne tikai importu, bet arī ražošanu un pakalpojumu sniegšanu iekšzemē.

Latvijā izteikts kreditēšanas sarukums vērojams jau kopš 2008. – 2009.gada, tomēr paradoksāli, ka tautsaimniecības izaugsme pēdējos gados mūsu valstī bijusi straujāka nekā vairumā citu eirozonas dalībvalstu. Te gan jāatzīmē, ka izaugsmes finansējumu Latvijā uzturēja Eiropas Savienības (ES) fondi, uzņēmumu pašu līdzekļi, ārvalstu tiešās investīcijas un arī kredīti atsevišķiem projektiem, tomēr tālākā izaugsmes uzturēšanā bez kreditēšanas paplašināšanās neiztikt.

Līdzīga kreditēšanas dinamika (gan ar lēnāku kredītu kritumu, tomēr arī lēnāku tautsaimniecības izaugsmi) jau kopš 2012.gada pavasara vērojama arī eirozonā kopumā un apmēram pusē tās dalībvalstu. Līdz ar to Eiropas Centrālās bankas (ECB) pēdējā laikā veiktie kreditēšanu veicinošie pasākumi ir aktuāli arī Latvijai, ļaujot gaidīt pozitīvu ietekmi, ja ne tuvākajā laikā, tad vismaz vidējā termiņā. Tātad vismaz no kredītresursu pieejamības un to cenas viedokļa kreditēšanai būtu visas iespējas attīstīties, tomēr vairākās eirozonas valstīs, tai skaitā un it īpaši Latvijā, saglabājas ietekmīgi kreditēšanu bremzējošie faktori – paaugstināts kredītrisks, piesardzība par ekonomiskās attīstības perspektīvām, juridiskās vides nesakārtotība un zināma neprognozējamība.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda ir kredītu struktūra un galvenās attīstības tendences pēdējos gados eirozonā, tostarp Latvijā un citās eirozonas valstīs.

Kredītu attiecība pret iekšzemes kopproduktu

Kreditēšanas situācijas un nebanku parāda banku sektoram līmeņa saistību ar ekonomikas reālā sektora attīstību ilustrē kredītu attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP). Tā norāda uz tautsaimniecības piesātinātību ar kredītiem, jo ekonomikas izaugsme nav iespējama bez papildu finansējuma investīcijām un kredīti tajās var spēlēt nozīmīgu lomu.

Kopējais iekšzemes kredītportfelis eirozonā kopumā un arī vairumā eirozonas valstu pārsniedz IKP apjomu (sk. 1.att.). Tas norāda uz kredītu tirgus dziļo integrāciju tautsaimniecības kopainā un tā lielo lomu ekonomikas nodrošināšanā ar resursiem. Tomēr pēdējā desmitgadē eirozonas jaunākajās dalībvalstīs kredīti veido vien 50-70% no IKP. Tāda situācija ir Latvijā, kur kredītu līmenis veido ap 60% IKP, apsteidzot Slovākiju (apmēram 50%), bet atpaliekot no Igaunijas un Slovēnijas (abās ap 70% no IKP). Jāatzīmē, ka Latvija īslaicīgi pirmskrīzes periodā bija sasniegusi pat 100% kredītu/IKP attiecību (sk. 2.att.), tomēr tā izrādījās vien nekustamā īpašuma kreditēšanas burbuļa ietekme un, krīzes laikā kreditēšanai sarūkot, arī attiecība pret IKP krasi samazinājās. 2014.gadā, kredītu kritumam palēninoties un IKP augot, kredītu attiecība pret IKP Latvijā samazinās lēnāk, joprojām saglabājoties virs līmeņa, kādā tā atradās, Latvijai pievienojoties ES. 2007. – 2009.gadā kredītu attiecība pret IKP auga un pēckrīzes gados kritās arī citās eirozonas valstīs, tomēr gandrīz simtprocentīgais kredītu gada pieauguma temps pirmskrīzes gados un nu jau piecus gadus ilgstošais kredītportfeļa kritums padarīja Latviju par valsti ar krasāk izteikto kredītu attiecības pret IKP svārstīgumu.

Tā kā eirozonas ietvaros par iekšzemes kredītiem tiek uzskatīti arī citu eirozonas valstu rezidentiem izsniegtie kredīti, no kopējās ainas izceļas valstis, kurās finanšu sektora īpatnību dēļ šādi kredīti tiek izsniegti pastiprināti (Luksemburga, Nīderlande, Īrija, Kipra, Malta). Tomēr kredītu attiecības pret IKP līdere eirozonā ir Kipra, kur to galvenokārt ietekmē tādu Kiprā reģistrēto uzņēmumu kreditēšana, kuri faktiski šajā valstī neatrodas. Savukārt Latvijas gadījumā citu eirozonas valstu rezidentiem izsniegto kredītu apjoms ir visai neliels (2014. gada septembrī 398.5 milj. eiro jeb 3% no kopējā kredītportfeļa) un kopējo ainu gandrīz nemaina.

1.attēls. Eirozonas uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu attiecība pret IKP 2013. gadā, %

Datu avots: ECB, Eurostat

2.attēls. Iekšzemes uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu attiecība pret IKP Latvijā, %

Datu avots: Latvijas Banka, Centrālā statistikas pārvalde

Kreditēšanas sarukums palēninās, tendence izlīdzinās

Pēdējie desmit gadi gan ES ekonomikā kopumā, gan arī izteikti Latvijā bija raksturīgi ar optimistisku izaugsmi perioda pirmajos gados, ko nomainīja ekonomiskā krīze un krass tautsaimniecības sarukums. Ja eirozonas valstīs šie procesi bija izteikti mērenāki, tad Latvijā ekonomikas pārkaršanai sekoja rekordliels IKP kritums un kredītu pieaugums, kas atsevišķos gados pārsniedza 50%, ilgstoša parāda līmeņa samazināšanās un kreditēšanas apsīkums. Kā redzams 3.attēlā, kreditēšanas dinamika pirmskrīzes, krīzes un pēckrīzes laikā Latvijā nav būtiski atšķīrusies no eirozonā vērojamās (vien līmeņi bijuši citi), bet pēc Latvijas pievienošanās eirozonai tuvinājušās gan tendences, gan paši samazinājuma tempi. Šāda kreditēšanas cikla līdzība ir pozitīva ziņa kreditēšanas stimulēšanas nepieciešamības skatījumā, proti, ECB veiktie ekonomikas, tostarp kreditēšanas veicināšanas pasākumi ir lietderīgi situācijas risināšanai arī Latvijā.

3.attēls. Kredītu gada pieauguma temps eiro zonā un Latvijā, %

Datu avots: Latvijas Banka, ECB

Jāpiezīmē, ka arī eirozonā ir valstis, kur kreditēšanā vērojams kāpums (sk. 4.att.) un īpaši stimulēšanas pasākumi nav tik aktuāli, savukārt Latvija nebūt nav līdere kreditēšanas krituma jomā.

4.attēls Kredītu gada pieauguma temps eirozonas valstīs 2014.gada septembrī, %

Datu avots: ECB

Uzņēmumu un mājsaimniecību kreditēšana: izteikta pārsvara nav nevienai pusei

Tautsaimniecības attīstības kontekstā nozīmīga ir gan ražotāju, gan patērētāju kreditēšana un, aplūkojot banku izsniegto kredītu saņēmējus sektoru skatījumā, redzams, ka kredīti līdzīgā apjomā nonāk kā uzņēmumu, tā mājsaimniecību rīcībā. Piemēram, Latvijā 2013.gada beigās kredīti nefinanšu uzņēmumiem veidoja 52%, mājsaimniecībām – 45% un nebanku finanšu iestādēm – 3% no visiem iekšzemes kredītiem. Savukārt eirozonā kopumā, kur mājsaimniecību kreditēšanas tradīcijas ir ilgstošas un to finansiālais stāvoklis kopumā stabilāks, mājsaimniecības ir lielākā aizņēmēju grupa: 49%; nefinanšu sabiedrības saņēmušas 41% kredītu, finanšu iestādes – 10% (sk. 5.att.). Tostarp gandrīz 60% no izsniegtajiem kredītiem mājsaimniecības saņēmušas Vācijā un Somijā, ap 55% – Slovākijā un Portugālē. Vismazāk – tikai 30% no kredītportfeļa mājsaimniecību sektorā – nonāk Luksemburgā, kas savukārt ir līdere finanšu iestādēm izsniegto kredītu īpatsvara ziņā (32%). Līdzīgi kā Latvijā, nefinanšu sabiedrību kreditēšana dominē arī Slovēnijā (58% kredītu) un Maltā (50%).

5.attēls. Kredītportfeļa struktūra eiro zonas valstīs 2013.gadā, %

Datu avots: ECB

Nefinanšu sabiedrību kreditēšana Latvijā dominējusi visus pēdējos 10 gadus, lai gan mājokļu kredītu aktīvā izsniegšana tautsaimniecības pārkaršanas gados satuvināja mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību kredītu īpatsvaru (sk. 6.att.). Pēdējos gados bankas atkal aktīvāk pievērsušās uzņēmēju kreditēšanai, savukārt mājsaimniecību kredītportfelis sarūk izteiktāk un arī īpatsvars kredītu kopapjomā turpina mazināties.

6.attēls. Nefinanšu uzņēmumiem, mājsaimniecībām un finanšu iestādēm izsniegto kredītu īpatsvars kredītu kopapjomā Latvijā, %

Datu avots: Latvijas Banka

Arī kredītportfeļa kopējā apjoma un nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu dinamika Latvijā bijusi līdzīga eirozonas kopējiem rādītājiem (sk. 7.att.), kamēr mājsaimniecību kreditēšanā eirozonā atšķirībā no Latvijas izteikts kritums nav bijis vērojams arī krīzes un pēckrīzes gados.

7.attēls. Iekšzemes kredītu atlikums perioda beigās eirozonā un Latvijā

Datu avots: ECB, Latvijas Banka

Latvijas īpatsvars eirozonā neliels

Latvijas kredītiestāžu izsniegto kredītu apjoma īpatsvars kopējā eiro zonas rādītājā ir neliels un, līdzīgi kā ar piesaistītajiem noguldījumiem, veido 0.1% no kopapjoma, apmēram atbilstot mūsu tautsaimniecības lielumam (sk. 8.att.). Vērtējot pēc izsniegto kredītu apjoma, līdzīga situācija kā Latvijā ir arī Igaunijā, nedaudz mazāk izsniegto kredītu ir Maltā, taču nedaudz vairāk – Slovēnijai, Slovākijai un Kiprai. Līdzīgi kā apskatot kredītu attiecību pret IKP, arī, salīdzinot kredītu un IKP īpatsvaru kopējos eirozonas rādītājos, redzams, ka kredīti Latvijā ieņem mazāku lomu IKP veidošanā, kamēr vairākās citās valstīs aina ir pretēja.

8.attēls. Eirozonas valstu IKP un iekšzemes kredītu īpatsvars eirozonas kopējos rādītājos 2014.gada 2.ceturksnī, %

Datu avots: Eurostat, ECB

Zems kredītu procentu likmju līmenis vēl nenosaka kreditēšanas izaugsmi

ECB 2014.gadā pieņēmusi vairākus uz eirozonas inflācijas mērķa sasniegšanu un tautsaimniecības attīstību vērstus lēmumus un veikusi papildu pasākumus, lai stimulētu kredītu piešķiršanu privātajam sektoram. ECB lēmumu ietekmē samazinājās naudas tirgus procentu likmes, atsevišķos laika periodos pat kļūstot negatīvas. Arī trīs mēnešu EURIBOR, kuram bieži piesaistītas izsniegto kredītu likmes, bija tendence samazināties – šā gada novembrī tas atradās vien 0.08% līmenī. Minētā ECB politika lejupvērsti ietekmēja kredītu procentu likmes eirozonā kopumā, savukārt Latvijā kredītu procentu likmes vairāk ietekmē virs naudas tirgus indeksiem pievienotās procentu likmes daļas svārstības. Tādējādi, lai gan ilgākā termiņā kredītu procentu likmju dinamika eirozonā un Latvijā bijusi līdzīga (sk. 9.att.), pēdējā laikā uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu procentu likmju līmenis Latvijā, atšķirībā no eirozonas kopējā rādītāja, nav mazinājies.

Kredītu likmes dažādās valstīs ietekmē atšķirīgi faktori. Latvijas gadījumā, piemēram, riska prēmija saistībā ar politisko norišu nenoteiktību tirdzniecības partnervalstīs vai neskaidrajiem risinājumiem likumdošanā. Līdz ar to eirozonā joprojām ir būtiskas atšķirības starp kredītu procentu likmēm dažādās valstīs (sk. 10.att.), turklāt valstīs ar vājāku tautsaimniecības attīstību, kurās vienlaikus risinās parāda līmeņa mazināšanās, kredītu procentu likmes ir augstākas. Augstāks risks un mazāk elastīga pieeja patēriņa kreditēšanai izceļ Latviju (un arī Igauniju) patēriņa kredītu procentu likmju ziņā – šajās valstīs tās ir vairākkārt augstākas nekā citviet eirozonā. Savukārt uzņēmēju un mājokļa kreditēšanā Latvijā kredītu likmes nav pašas augstākās, tomēr pārsniedz likmju līmeni vairumā pārējo eirozonas valstu.

9.attēls. No jauna izsniegto kredītu ar mainīgo vai līdz 1 gadam fiksēto likmi vidējās procentu likmes eirozonā un Latvijā, %

Datu avots: ECB

10.attēls. No jauna izsniegto kredītu ar mainīgo vai līdz vienam gadam fiksēto likmi vidējās procentu likmes eirozonas valstīs 2014.gada oktobrī, %

Datu avots: ECB

Eirozonas ietvaros veiktie stimulējošie monetārās politikas pasākumi līdz ar strukturālo reformu aktīvāku īstenošanu tuvākajos gados varētu dot jūtamu ieguldījumu gan IKP izaugsmē, gan kreditēšanas veicināšanā. Kopumā jāatzīmē, ka eirozonā kopumā attīstības tendences perspektīvā šķiet pozitīvas, nākamajos divos gados prognozējot tautsaimniecības izaugsmi gan globālās ekonomikas, gan privātā patēriņa atkopšanās iespaidā.

Tai skaitā arī Latvijā, lai gan ģeopolitisko risku iespaids ir potenciāli lielāks, ekonomikai ir turpmākās izaugsmes potenciāls, taču, lai šo potenciālu varētu pilnībā izmantot, ir nepieciešama aktīvāka kreditēšana. Ja banku sektora finansiālais stāvoklis un Eirosistēmas monetārā politika ir jau realizējušies kreditēšanas atkopšanās priekšnoteikumi, tad tiesiskās vides sakārtošana, ēnu ekonomikas mazināšana un vairāku citu būtisku faktoru sakārtošana ir tie nosacījumi, kas kreditēšanas attīstībai Latvijā ļautu straujāk atkopties un dot pienesumu ekonomikas izaugsmes potenciāla palielināšanā.

Autors ir Latvijas Bankas ekonomists