„Nolikto atslēgu” princips ar vienu roku dod, ar otru ņem 29

Foto: Ieva Lūka, LETA
Līga Briķēna

Tas varētu atvieglot iedzīvotāju spēju maksimāli ātri atgūties un atjaunot maksātspēju

Grozījumi Maksātnespējas likumā, kas paredz tā saukto “nolikto atslēgu” principu, nosaka, ka – no jauna izsniegtajiem hipotekārajiem aizdevumiem tiek piemērots “nolikto atslēgu” princips – tātad kredīta ņēmējs varēs atdot ieķīlāto mājokli un atteikties no savām saistībām. Šo strīdīgo Maksātnespējas likuma grozījumu spēkā stāšanās atlikta no 2015.gada 1.janvāra uz 2015.gada 1.martu ar solījumiem par papildus izmaiņām.

„Nolikto atslēgu” princips ir sava veida glābšanas riņķis, ko būtu bijis nepieciešams ieviest jau agrāk, lai izvairītos no daudzajiem gadījumiem, kad iedzīvotāji izdarījuši pārsteidzīgus nekustamā īpašuma iegādes lēmumus un pašlaik pēc īpašumu vērtības pazemināšanās nespēj kārtot tās saistības, kas izveidojušās pēc īpašuma pārdošanas par summu, kas nesedz kredītsaistības.

Principā, ja cilvēks piedzīvo finansiālu neveiksmi, piemēram, zaudē darbu, saslimst vai kļūst darbnespējīgs, viņš faktiski paliek parādā uz mūžu. Savukārt bankas ne vienmēr ir gatavas uzņemties saistību kredītrisku, nereti nostādot cilvēku bezizejas situācijā. Līdz ar to uzskatu, ka “nolikto atslēgu” principa ieviešana varētu atvieglot iedzīvotāju spēju maksimāli ātri atgūties un atjaunot maksātspēju.

Bez tam paredzams, ka “nolikto atslēgu” princips varētu veicināt, ka nekustamais īpašums, kura īpašnieks ir nonācis finansiālās grūtībās un “nolicis atslēgas”, atdodot nekustamo īpašumu kredītiestādei, daudz ātrāk nonāk apritē – tiek iegādāts izsolē, izīrēts vai kā citādāk apdzīvots.

Tas ir īpaši būtiski dzīvokļu īpašniekiem daudzdzīvokļu mājās, jo tādējādi tiek mazināts risks, ka par konkrēto dzīvokli veidojas komunālo pakalpojumu parādi, ko būs spiesti maksāt visi mājas iedzīvotāji kopā.

Parādnieku jautājums nozarē joprojām nav sakārtots, un kamēr mēs gaidām iespējamu risinājumu, komunālo pakalpojumu sniedzēji pieprasa tūlītēju pakalpojumu rēķinu apmaksu, pretējā gadījumā aprēķinot soda naudas vai pārtraucot komunālā pakalpojuma nodrošināšanu visai mājai kopumā.

Vienlaikus jānorāda, ka no “nolikto atslēgu” principa ieviešanas ir arī virkne zaudētāju, iespējams, pat vēl vairāk nekā ieguvēju. Pašlaik kredītiestādes jau cēlušas pirmo iemaksu apmērus un pieaugušas arī procentu likmes. Atskatoties uz periodu, kad pirmās iemaksas apmērs bija 10 procentu, ir skaidrs, ka risks bija ievērojams gan kredīta devējam, gan ņēmējam.

Ekonomiskā situācija ir neskaidra, izmaiņas normatīvajos aktos, kas atstāj ietekmi uz nekstamā īpašuma cenu, ir biežas, kaut vai ņemot vērā uzturēšanās atļauju jautājumu vai “nolikto atlēgu” principa atlikšanu mazāk nekā mēnesi pirms paredzētā spēkā stāšanās datuma. Varētu pat teikt, apzināti tiek veidota situācija, lai nekustamā īpašuma tirgus cena kristos.

To, kuri no strīdīgā “nolikto atslēgu” principa ieviešanas būs ieguvēji un kuri zaudētāji, rādīs laiks un principa ieviešana praksē. Jau sākotnēji likumprojekta grozījumu apstiprināšanas procesā redzam, ka stabilitāte šai jautājumā nav. Izsludinātais un apstiprinātais likums pēkšņi – mazāk nekā četras nedēļas pirms tā stāšanās spēkā – tiek atlikts vēl uz trīs mēnešiem. Tā noteikti nav laba prakse un nekādā veidā nerada biznesam paredzamu un stabilu vidi. Tomēr cerēsim, ka ne tik veiksmīgais sākums neietekmēs šā principa veiksmīgu pielietošanu realitātē, kaut gan patlaban joprojām jautājumu par šo ir vairāk nekā atbilžu.

Autore ir SIA ” Hausmaster” valdes locekle

 

Komentāri (29)

viedoklis_lv 12.12.2014. 08.01

Ja kārtējo reizi Banku lobijs ņems virsroku (un acīmredzot ka ņems) tad tiks atgriezta atpakaļ iespēja, kas paredz, ka nebūs obligāti nolikto atslēgu princips, bet gan kā vienmēr – kredīta ņēmējs riskē ar visu un nekas tam netiek atlaists, Bankas to tur parādu jūga līdz mūža beigām. Ja pastāv abi šie principi tad jebkuram loģiski domājošam cilvēkam, kas nav Banku lobija korumpēts ir spēja pateikt, ka nolikto atslēgu principa pakalpojuma produkts būs speciāli veidots absolūti neizdevīgs, nekonkurētspējīgs tikai ķeksīša pēc, lai tāds būtu, jo likums to prasa. Bankām nebūs nekāda motivācija konkurēt savā starpā par zemākiem % un mazāju iemaksu pie nolikto atslēgu principa. Pilnīgi nekāda – jo būs business as usual. Ja būtu tikai nolikto atslēgu princips, kas paredz ka Bankām jāuzņemas lielāka atbildība – tad tās būtu spiestas konkurēt savā starpā un mazināt gan % gan pirmo iemaksu. Tagad – tas ko dara valdība ar šīm jaunām izmaiņām ir darba simulācija kā rezultāts nozīmē, ka atgriežamies kur bijām – tikai vēl sliktāk – ir jau zaudēta šī nolikto atslēgu principa iespēja. Tā ir izgāzta.

+12
0
Atbildēt

2

    v_rostins > viedoklis_lv 12.12.2014. 15.21

    Piebildīšu.

    Ja banka līzingā pārdod pašas, savam bijušam klientam nolaupīto mājokli, tā bez kāda riska var piedalīties arī ar 95% pašas kapitālu.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    v_rostins > viedoklis_lv 12.12.2014. 09.56

    viedoklis_lv

    Ja būtu tikai nolikto atslēgu princips, kas paredz ka Bankām jāuzņemas lielāka atbildība

    ________________

    Kāda gan normālos apstākļos bankai liela atbildība, ja tā finansē 70 vai 80% no īpašuma cenas, kā citur pasaulē, es šeit nerunāju par mākslīgi uzpūstu NĪ tirgu? Vienīgais bankām piešķirtās visatļautības, kas padara cilvēku, pēc tam, kad banka ar kriminālu tiesas izpildītāju palīdzību pārdevusi ieķīlāto NĪ pati sev par 20% cenas, padarot klientu par mūža parādnieku, iemesls kremļa mauku, kleptokrātu un kolorādu, ZRP(v) centieni izspiest no Latvijas pēc iespējas vairāk latviešu.

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

Krix 12.12.2014. 12.22

Lai atslēgu princips strādātu, un iespējams vēl apkarotu pamatīgu ēnu ekonomikas elementu, vajag paralēli strādāt pie krietni paaugstinātām NĪN likmēm īpašumu spekulantiem un “marinētājiem” – visiem tukšu telpu turētājiem, jo neadekvātas īpašumu cenas nav vien jauno ģimeņu problēma – tas ir kā vēzis veselīgā ekonomikā, kas neļauj attīstīt ražošanu un arī būvniecību starp citu ! Minētie grozījumi arī ļautu vienreiz sakārtot LV nenormālo īres tirgu, kur valda milzu cenas un praktiski neviens neko nemaksā nodokļos par savu rūpalu !

Ir gan nepieciešams nolikto atslēgu princips, gan NĪ tirgus korekcija atbilstoši vietējai un nevis no Krievijas izzagtās naudas priktspējai, kā arī paaugstinātus nodokļus tiem, kuru īpašumā ir vairāki NĪ, un vēl lielākus tiem, kuru īpašumā ir konstanti tukši īpašumi !!!!

+11
0
Atbildēt

2

    v_rostins > Krix 12.12.2014. 14.53

    Krix

    Ir jābūt adekvātam NĪ nodoklim un ir jāaizliedz pašvaldībām sniegt nodokļu atlaides nerezidentiem, ja dzīvojamā īpašuma kadastrālā vērtība pārsniedz n summu uz vienu deklarēto un par otro un trešo mājokli. Apbrīnoju kādreiz Rietumberlīnes centru, kad ja kāds veikaliņš vai kafejnīca atstāja īrētās telpas, jau pēc nedēļas tur bija jauni īrnieki un izmainīts interjers. Rīgas centrā 25% dzīvokļu nav apdzīvots un ļoti daudz veikala telpu pa pusgadam vai pat ilgāk gaida jaunus īrniekus, jo saimnieks, vakardienas utubunga, grib vienā rāvienā nopelnīt miljonu.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Austras koks > Krix 12.12.2014. 12.33

    Pievienojos!

    +6
    0
    Atbildēt

    0

Normunds 12.12.2014. 12.54

Nekas netika minēts par to, ka nolikto atslēgu princips neļaus atkal zviedru bankām pūst NĪ burbuli.

+8
-1
Atbildēt

3

    v_rostins > Normunds 12.12.2014. 14.57

    Normunds

    Cik gan labi būtu, ja nebūtu NA, MNA, Lemberga un zviedru bankas, tikai nezinu ar ko tad intelektuāli alternatīvi apdāvinātie piesegtu savu atbaidošos plikumus.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    v_rostins > Normunds 12.12.2014. 14.39

    Normunds

    Burbuli pūta valsts kroplie kreditēšanas noteikumi, Krievijas pircēji un mūsu pašu idiotu, kā Dombrovska, neizmērojamā alkatība, kas aptumšo saprātu.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    Normunds > Normunds 12.12.2014. 14.45

    Valsts izdeva noteikumus, bet naudu deva bankas – bez abiem faktoriem nekāda burbuļa nebūtu.

    +5
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu