Vai tad katoļiem un protestantiem būtu jājūtas diskriminētiem Krievijā, ka valsts vara viņu svētāko dienu neatzīst par pietiekami svarīgu?
Kā ir saprotama „sabiedrības integrācija” un kā to veicināt? Vai katras reliģijas svētku noteikšana par oficiālām Latvijas svētku dienām (un, protams, līdz ar to par brīvdienām) veicinās „sabiedrības integrāciju”?
Tā, liekas, domā „Saskaņas” deputāti, kuri ir iesnieguši Saeimā likumprojektu Nr.69/Lp12, kas pārdefinēs Ziemassvētkus un ziemas saulgriežus par „24., 25., 26. decembri un 7.janvāri”, jo „Latvijā ir aptuveni 400 000 pareizticīgo un vecticībnieku un, atzīstot par svētku dienu arī 7.janvāri, tiktu veicināta sabiedrības integrācija”.
Labākais, ka šī papildus brīvdiena nebūšot uzņēmumiem papildus slogs, jo, kā deputāti lakoniski atbild uz obligāto jautājumu par ietekmi uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību: „Likumprojekts labvēlīgi ietekmēs pareizticīgo un vecticībnieku attieksmi pret valsts varu.” Tātad – neietekmēs tautsaimniecības attīstību. Tāpat šis likumprojekts neietekmēšot nedz valsts, nedz pašvaldību budžetus.
Kāpēc tad apstāties pie pareizticīgo Ziemassvētkiem? Ja ticam deputātiem, ka papildus brīvdiena neietekmēs ne tautsaimniecību, ne valsts budžetu, tad nav nekāda iemesla nepiešķirt arī pareizticīgo Lieldienām svētku dienu statusu. (Varbūt tas jau paredzēts kā nākamais solis.) Varam vēl turpināt – daudzās Vācijas zemēs, piemēram, ir dažādas reliģiskas brīvdienas, kuras nav Latvijā oficiālas svētku dienas, bet kuras varētu pie mums ievest, lai veicinātu katoļu un luterāņu integrāciju. Un kur nu vēl ebreju, musulmaņu un hindu brīvdienas!
Bet kā ir ar „sabiedrības integrāciju” citās zemēs? Vācijā ir ap 1,5 miljoni pareizticīgo, bet nav runas par papildus brīvdienu ieviešanu 7.janvārī, lai viņus integrētu. Interesanti, ka ap šo laiku, 6.janvāri, ir Zvaigznes jeb Trijkungu diena, kura ir oficiāla brīvdiena Austrijā, trijās Vācijas zemēs (Bādenē-Virtembergā, Bavārijā un Saksijā-Anhaltē) un trijos Šveices kantonos.
Krievijā ir ne mazums katoļu un protestantu, bet 25.decembris nav nekāda oficiālā brīvdiena. Tas gods pienākas tikai 7.janvārim. Vai tad katoļiem un protestantiem būtu jājūtas diskriminētiem Krievijā, ka valsts vara viņu svētāko dienu neatzīst par pietiekami svarīgu? Vai pareizticīgiem jājūtas diskriminētiem Vācijā?
Sabiedrības integrācija ir laba lieta, bet šis nav pareizais solis, kā to veicināt.
Autors ir laikraksta “Latvietis” redaktors Austrālijā
Komentāri (80)
Kalvis Apsītis 04.12.2014. 10.08
“Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.” (Satversmes 99.pants). Arvien jaunu reliģiska satura brīvdienu pievienošana neatbilstu Latvijas valsts laicīgajam raksturam. Ziemassvētki 24.-26.decembrī (ziemas saulgriežu laikā un sakrītot ar izejamām dienām citur Eiropā) nav konfesionāli svētki šaurā nozīmē. Starp citu, arī pareizticīgie var atzīmēt Ziemassvētkus šajā laikā – tad to gan sauc nevis par Gregoriānisko kalendāru, bet gan par Neojuliānisko kalendāru. Sk. http://en.wikipedia.org/wiki/Revised_Julian_calendar . Tas ir vēl precīzāks par Pāvesta Gregora ieviesto (bet līdz 2800.gadam sakritīs ar Gregoriānisko).
Latvijas sabiedrībai jau kopš seniem laikiem raksturīga reliģiju un pasaules uzskatu daudzveidība. Atšķirībā no Īrijas, Polijas vai Saūda Arābijas mēs neesam ticības ziņā viendabīgi. Jebkurš mēģinājums saasināt “reliģisko patriotismu” vai īpaši izcelt kādu no konfesijām galu galā šķels sabiedrību. Tai vietā vajadzīgs uzsvars uz apziņas un reliģisko uzskatu brīvību. Ja nu reiz ir nepieciešamas jaunas brīvdienas, ir ne mazums notikumu, kas mūs visus vieno. Piemēram, 22.jūnijā var atzīmēt Varoņu dienu jeb Cēsu kauju atceri – 1919.g. brīvības cīņas, kurās piedalījās jaunās Igaunijas un Latvijas bruņotie spēki. Igaunijā Cēsu kauju atceres piemin daudz redzamāk nekā pie mums. Un tas ir tikai viens piemērs.
8
dzeris49 > Kalvis Apsītis 04.12.2014. 19.53
Taisni tāpēc, ka uzskatu sevi par liberāli, arī domāju, ka
pareizticīgajiem jābūt vienādām tiesībām ar katoliem, un nevajag to demgoģiju par musulmaņiem, utt., pareizticīgie te dzīvo gadu simtiem, tā ir Latvijai tradicionalā reliģija, atšķirībā no islama.
Visi tie datumi, kurš un kad ko svin, ir stipri nosacīti, lai katrs svin, kad un ko tas uzskata par pareizu, ja tikai tas citiem netraucē, un valstij tur nav nekas jāatļauj vai jāaizliedz, bet, jānodrošina visiem vienādas tiesības.
0
dzeris49 > Kalvis Apsītis 04.12.2014. 14.34
Parastīe argumenti – tas mūs apdraud, kaut, neviens tā arī īsti nevar paskaidrot, kādā veidā.
Visi tie paši, kurus “apdraud” tie homseksualisti un to tiesību nodrošināšana, tos “apdraud” arī pareizticīgie un visi pārējie, kuru viedoklis par jebko atšķiras no viņu viedokļa, ieskaitot K. Apsīti, kurš, no vienas puses, apgalvo, ka visiem šeit tiesības ir vienādas, no otras puses, ir pret pareizticīgo tiesību pielīdzināšanu katoļticīgo tiesībām, kuru, īstenībā, Latvijā nav daudz mazāk, kā to katoļu vai luterāņu, un kuriem valsts pat sniedz materiālu atbalstu.
Manuprāt, tas viss ir tikai mūsu sabiedrības nedrošības, no vienas puses, un postsovoku mentalitātes, no otras puses, izpausmes.
0
kolpants > Kalvis Apsītis 04.12.2014. 18.53
un lai nesekmētu vienas konfesijas izcelšanu, latvieši uz Ziemassvētkiem..pielika vēl vienu dienu, lai būtu 24.-26., nevis 24.-25. Kā saka, lai uzskatāmi parādītu, ka grib vienot sabiedrību.
Droši vien lai stiprinātu vienotību, drīz 27.decembris arī būs brīvdiena.
0
v_rostins > Kalvis Apsītis 04.12.2014. 12.37
andrejs
1. jūliju, gadadienu, kad vācu karaspēks 1941. atbrīvoja Rīgu no krievu fašistiskiem okupantiem, planētas atkritumiem un izbeidza cilvēces vēsturē līdz tam vēl nepiedzīvotu genocīdu, “Baigo gadu”
0
andrejs > Kalvis Apsītis 04.12.2014. 10.43
Piemēram, 22.jūnijā var atzīmēt Varoņu dienu jeb Cēsu kauju atceri – 1919.g. brīvības cīņas,
——————————-
Labs priekšlikums. Otrs variants, kā atzīmējamo dienu varētu svinēt dienu, kad Krievijas armija 1994. gadā aizvācās no Latvijas.
0
aivarsk > Kalvis Apsītis 04.12.2014. 10.26
Bez tam mūsu sabiedrībā Ziemassvētki nav vairs tikai šauri reliģiski konfesionāli svētki. Arī faktiskie ateisti tos atzīmē izbaudot brīvdienas, iepērkot dāvanas, gaidot Ziemassvētku vecīti, apmeklējot tirdziņus, tingeltangeļus utt.
0
aivarsk > Kalvis Apsītis 05.12.2014. 12.35
džeri, pareizticīgie varbūt arī dzīvo, bet visi Eiropas pareizticīgie ir pārgājuši uz normālu kalendāru un VIENOJOŠI svin Ziemassvētkus tad, kad ir Ziemassvētki, proti 25. decembrī. Savukārt sabiedrības šķēlēji grib kaut ko speciālu tikai vienai šaurai sabiedrības daļai! Kāpēc ne prezidenta uzrunu pēc moskovītu laika 23:00, satij novij god, novij starij god, un citus šķeltnieciskos mēslus????????
0
Kalvis Apsītis > Kalvis Apsītis 04.12.2014. 15.25
>>> Visi tie paši, kurus “apdraud” tie homseksualisti un to tiesību nodrošināšana, tos “apdraud” arī pareizticīgie un visi pārējie, kuru viedoklis par jebko atšķiras no viņu viedokļa, ieskaitot K. Apsīti, kurš, no vienas puses, apgalvo, ka visiem šeit tiesības ir vienādas, no otras puses, ir pret pareizticīgo tiesību pielīdzināšanu katoļticīgo tiesībām, kuru, īstenībā, Latvijā nav daudz mazāk, kā to katoļu vai luterāņu, un kuriem valsts pat sniedz materiālu atbalstu.
=========
Vēlos precizēt, ka mani neapdraud nedz homoseksuālisti nedz Ziemassvētki pēc juliāniskā kalendāra. Cita lieta – ja mūsu valstī nav oficiālas reliģijas un ir apziņas brīvība, tad brīvdienas atsevišķām konfesijām ir nevēlama lieta. Par Ziemassvētku brīvdienām (24.-26.decembrī) īsti nevar teikt, ka tās ir vienas konfesijas svētki. Līdzīgi kā Jāņi – tie ir saulgriežu svētki, kas mūsu reģionā atzīmēti kopš neatminamiem laikiem. Zinot Ievas Skrebeles nostāju (sk. http://satori.lv/raksts/8261/Mits_par_to_ka_Latvijas_himna_celusies ) var, protams, diskutēt arī par 24.-26.decembri kā izejamo dienu, jo arī tā ir sava veida Dieva uzspiešana ar valstiskiem līdzekļiem – bet, cik es saprotu, Ziemassvētkiem un Jāņiem ir ļoti plašs atbalsts sabiedrībā; tās ir valsti vienojošas lietas – kas ieaustas arī laicīgās sabiedrības tradīcijās, nevis reliģisks sektantisms.
Savukārt dažnedažādas citas reliģiskas brīvdienas (vienalga, vai ir runa par pareizticīgo vai musulmaņu vai judaistu reliģiskiem svētkiem), manuprāt, ir nevēlamas kā VALSTS svētki – lai cik lielu respektu arī neraisītu konkrēto ticīgo sekošana tradīcijām. Arī Lielo Piektdienu vai 2.Lieldienas diez vai vajadzēja padarīt par brīvdienām – daudzkur citur Eiropā tā nedara; varbūt ir vienkāršāk pavasara sezonā izejamās dienas ieplānot kaut kā citādi (sacīsim, vienmēr marta pēdējā nedēļā) – lai sakristu ar skolēnu brīvdienām un ģimenes varētu šo laiku kaut kā kopīgi izmantot. Jūs, Dzeri49, uzskatāt sevi par liberāli – es nesaprotu, kādēļ Jūs apmierina valsts un baznīcas lomu sapludināšana. Ja es esmu ticīgs – tā ir mana privāta izvēle, man nevajag, lai manā vietā svētkus svinētu valsts.
Bet ja nu Saeima nobalsos par 7.janvāri kā brīvdienu, tad būs jāpieprasa, lai Latvijā arī divi galvenie musulmaņu svētki būtu brīvdienas. Konkrēti Eid Al-Fitr (Ramadāna gavēņa beigas) un Eid Al-Adha (jēra upurēšanas svētki). Es to saku pavisam nopietni. Ja reiz vienlīdzība, tad vienlīdzība visām ticībām! Man, protams, labāk patiktu saglabāt Latvijas valsts sekulāro raksturu (līdz ar respektu pret visām šeit praktizētajām reliģijām) – ja ne citādi, tad kaut vai tiesājoties Satversmes tiesā.
0
Austras koks 04.12.2014. 07.58
No kurienes uzradās 400 tūkstoši pareizticīgo? Gandrīz visi kolonisti kļuvuši par ticīgajiem?
Eiropā pareizticīgie dzīvo pēc vispārpieņemtā kalendāra. Tā kā Latvijas pareizticīgie – atdalieties no Maskavas patriarhāta, un būs jums daudz brīvdienu kopā ar pārējiem valsts iedzīvotājiem decembra beigās. Un tad arī integrācija veicināsies. Tas, ka pareizticīgie Latvijā dzīvo pēc krievu pareizticīgo kalendāra, un ja viņiem vēl piešķirs brīvdienu 7. janvārī, veicina un veicinās viņu integrāciju Krievijā, tāpat kā izglītība divās valodās jau to dara.
Vecticībnieki vispār varētu paklusēt. Savu nelojalitāti jau pierādīja valodu referendumā. Ja kaut kas nepatīk, vecticībnieki var droši doties atpakaļ uz savu vēsturisko dzimteni, tur taču viņus vairs neviens nevajā, kas bija iemesls, kādēļ pirms dažiem gadsimtiem viņi meklēja patvērumu Latvijas teritorijā.
Tas pats ar pareizticīgajiem – ja gribas būt zem Maskavas un dzīvot pēc arhaiska kalendāra, lūdzu – ceļš uz Krieviju ir vaļā, laipni lūgti pārcelties.
12
dzeris49 > Austras koks 04.12.2014. 10.08
Tad visiem, kam šeit “kas nepatīk”, jādodas uz savu “vēsturisko dzimteni”?
un kur tu iesaki doties tiem, kam tā “vēsturiskā dzimtene” ir Latvija?
Tā tu izproti demokrātiju?
Ja cilvēks ir šīs valsts pilsonis, viņam ir tādas pat tiesības, kā tev vai jebkuram, un viņam var būt jebkuras prasības un ierosinājumi, un tāpēc viņam nekur nav jādodas, lai viņš būtu pareizticīgais, katolis, vai luterānis.
Normālās valstīs ar saviem pilsoņiem mēģina panākt kompromisu, nevis lūdz tiem “aizvākties”.
Pie kam šī prasība absolūti nerada nekādus draudus Latvijas valstij.
0
dzeris49 > Austras koks 04.12.2014. 17.38
klans – ko, konkrēti, tu ar to “āža kāju” gribi teikt?
dullaiasdauka – “izdabāt” un “panākt pretī” vai “meklēt kompromisus” nav sinonīmi, un kur tu rāvi, ka es teicu, ka mums ir 400000 pareizticīgo, mums īsti ticīgo kopā labi, ja sanāks puse, visām konfesijām kopā.
Tie, kas ierosina brīvdienas arī pareizticīgo svetkos, nebūt ne visi ir Latvijas ienaidnieki, un ar to vēlas nodarīt Latvijai ko ļaunu.
Vispār, ar to savu komentāru vairāk iebildu “Austras koks” komentāram par to ieteikumu visiem “citādi domājošiem” no šejienes pazust, par tām pareizticīgo brīvdienām var, protams, diskutēt.
K. Apsītis – katrai konfesijai izejamās dienas nevajag, nevajadzētu to demagoģiju un visu novest lidz absurdam, bet, ja tās būtu arī pareizticīgajiem, no tā Latvija tikai iegūtu.
0
dzeris49 > Austras koks 04.12.2014. 20.43
Aizmirsti par kolonistiem, šeit ir tikai Latvijas pilsoņi, kuriem visiem vienādas tiesības, un nepilsoņi. Var jau ilgi vaimanāt par “kolonistiem”, okupāciju, utt., bet, tas viss ir bezjēdzīgi, situācija ir, kāda ir, patīk tev, vai nepatīk.
0
andrejs > Austras koks 04.12.2014. 19.31
ja tās būtu arī pareizticīgajiem, no tā Latvija tikai iegūtu.
———————–
noteikti, tāpat kā mēs iegūstam no kolonistu izmangotās 8. marta legalizācijas
0
lno > Austras koks 04.12.2014. 10.29
Dzeris tāpat kā vairums saeimas deputātu ticības brīvību izprot kā pakļaušanos Maskavas patriarham. Ļiberālis, kas dzīvo pēc 16. g.s. kalendāra:) Ja jau esam Eiropā, tad lai Latvijas pareizticīgie svin svētkus kopā ar Eiropas pareizticīgajiem. Ko saprot Judins, to nesaprot dzeris un “liberālie” latvieši, vienmēr atrod sev atbilstošo “laikmeta godu, prātu un sirdsapziņu”. Dzimtcilvēki.
0
aivarsk > Austras koks 04.12.2014. 10.23
Austras koks Rada gan draudus, jo tie cilvēki, kas dzīvo pēc kalendāra, pie kura pieturas Maskavas patriarhāts, ir integrējušies un turpina integrējas nevis Latvijā, bet Krievijā.
________________________
Pilnīgi precīzi!
Tas, ko dara džeris ir prasība pēc speciālas prezidenta uzrunas krieviem jaungada naktī plkst. 23:00, jo viņi taču sagaida jaungadu pēc maskavas laika!
Viss Ķengarags raķetēs!
0
KRUSTTEVS > Austras koks 05.12.2014. 02.17
aktivo pravoslavu labi ka 10 augstakais 20 tukst..visa Latvijaa bus.
0
aivarsk > Austras koks 05.12.2014. 12.25
džeri, kolonists ir un paliek kolonists ar pilsonību, bez pilsonības.
paskaties uz Ukrainas piemēru. sauc, kā gribi, vatņiki, kremlisti, – tie ir kolonisti, kas de facto dzīvo citā valstī.
0
klans > Austras koks 04.12.2014. 17.16
Āža kāja izlīda.
0
dullaisdauka > Austras koks 04.12.2014. 10.39
dzeri49, nezinu, kur tu rāvi apgalvojumu, ka 400 000-iem “pareizticīgo” (skaitlis, kas ir absurds un ir kremļa satelītu – ušakiešu izdomāts, jeb, lai būtu skaidrāk, tie izdomājuši pareizticīgajiem pieskaitīt visus nelatviešu izcelsmes cilvēkus (vienkāršības labad!), lai arī liela daļa no tiem ir bijušie padomju militāristi, čekisti, komunisti etc, jeb, skaidri sakot, ateisti) vēsturiskā dzimtene ir Latvija? Es domāju ka viena, vecāka gadu gājuma daļa, ieradās, vai tika iepludināta tagadējās Latvijas teritorijā kā okupantu varas pārstāvoši kolonisti un liela daļa to pēcnācēju dzimusi Latvijas PSR, jeb laikā, kad Latvijas valsts eksistence bija pārtraukta, kālab tava aizstāvība šiem okupantiem un okupantu atvasēm ir pilnīgi nevietā! Ja starp šiem cilvēkiem ir tādi, kuri ir lojāli pret savu mītnes zemi, tiem būtu jāpiemērojas noteikumiem, kādi tur tradicionāli ir bijuši. Starp citu, patiesības labad, gribētu atgādināt ka Ziemassvētki un citi kristīgo svētki visām kristīgo reliģiju konfesijām iekrīt vienā un tai pašā laikā un, ja Krievijas pareizticīgie atšķirībā no saviem grieķu, bulgāru vai rumāņu ticības brāļiem dzīvo pēc arhaiska kalendāra, kurš nav pat Krievijā pieņemts kā oficiāls, nenozīmē ka Latvijas valsts pienākums tiem izdabāt. Kā pareizi savā rakstā norādījis autors, ja sāksim izdabāt kādai vienai interešu grupai (Maskavas pareizticīgajiem), kur mēs tad apstāsimies, kādu “kompromisu” panāksim, jo brīvdienas savu svētku atzīmēšanai tad pamatoti varēs pieprasīt Jūdaisma piekritēji, Islāmticīgie, Budisti, jebkuras reliģijas piekritējs. Nedomāju ka Latvijas vai, jebkuras citas valsts, ekonomika varētu tādu slogu panest.
0
Austras koks > Austras koks 04.12.2014. 10.17
Rada gan draudus, jo tie cilvēki, kas dzīvo pēc kalendāra, pie kura pieturas Maskavas patriarhāts, ir integrējušies un turpina integrējas nevis Latvijā, bet Krievijā. Kā jau teicu, Eiropā pareizticīgie, kas nav zem Maskavas patriarhāta, dzīvo saskaņā ar to pašu kalendāru, ko pārējie.
Un aizbraukt es piedāvāju tiem, kuri ir ar vēlmi integrēties Krievijā, nevis Latvijā un Eiropā. Ja šie cilvēki uzstāj uz 7. janvāri, nevis atdalīšanos no Maskavas patriarhāta, tātad šie cilvēki vēlas integrēties Krievijā. Nu tad uz turieni arī viņiem ceļš.
0
Kalvis Apsītis > Austras koks 04.12.2014. 10.16
>>> Dzeris49: Normālās valstīs ar saviem pilsoņiem mēģina panākt kompromisu, nevis lūdz tiem “aizvākties”.
========
Jā, spriedumi par “aizvākšanos” nekur neder – visi Latvijas pilsoņi ir vienlīdzīgi savās tiesībās; atsevišķu garīdznieku nepārdomāti izteikumi nevar būt pamats aizspriedumiem pret ticīgajiem kopumā. Bet “kompromiss” ir jāsasniedz kā savstarpēja cieņa un apziņas brīvība. Prasība “katrai konfesijai pa izejamajai dienai” ir nejēdzīga.
0
DD1 04.12.2014. 14.15
dzeris49
“šī prasība absolūti nerada nekādus draudus Latvijas valstij.”
Jebkura reliģiskas kopienas prasība valstij rada draudus. Valsts ir sekulāra (laicīga) un jāminimizē jebkāda saistība ar reliģiskiem novirzieniem.
12
dzeris49 > DD1 04.12.2014. 14.19
Tad jau mūs apdraud arī Ziemassvētki?
0
dzeris49 > DD1 04.12.2014. 21.58
Vairākums to iebraucēju te dzīvo vairākās paaudzēs, un tā muldēšana par “okupantiem” ir tikai kārtējā bezjēdzīgā infantīlā vāvuļošana un realitātes ignorēšana,, visi viņi ir Latvijas pilsoņi ar att. tiesībām.
0
kolpants > DD1 04.12.2014. 19.16
kas traucē svinēt kopā ar Eiropas pareizticīgajiem?:):):)
=
tas, ka viņi pieder pie Maskavas patriarhāta, nevis Konstantinopoles.
Un Kiršteina teiktais, ka Pirmās republikas laikā svinēja decembrī ir apzināti meli, jo svinēt sākuši tikai tad, kad tika nogalināts Jānis Pommers un “nākamais arhibīskaps Augustīns Pētersons panāca neatkarīgas (autokefālas) Latvijas pareizticīgās baznīcas izveidi Konstantinopoles patriarhāta jurisdikcijā un kļuva par metropolītu.”
Starp citu, visai dīvaina sakritība – vienu nogalina, slepkavība palika neatklāta un nākamais tā strauji visu mainīja.
0
dzeris49 > DD1 04.12.2014. 18.56
Un tu domā, ka mums būtu Latvijas pareizticīgajiem jānosaka, kad un ko svinēt?
Tās ir pareizticīgo problemas, lai viņi svin kad un ko grib, valsts, protams, to brīvdienu var dod, var nedod, bet, viņu iekšējās lietās mums nav jājaucas.
0
dzeris49 > DD1 04.12.2014. 14.42
Nu nevaru piekrist, vairākums Latvijā, vairāk vai mazāk, apzināti vai neapzināti, saista sevi ar kristietību, un pie tās pieder gan katoļi, gan luterāņi, gan pareizticīgie.
Cita lieta, ka ne jau visi ir kādā draudzē, apmeklē baznīcu, svin reliģiskos svētkus, ievēro dogmas, bet, sisrdī, vairākums šeit, tomēr, ir kristieši.
Manuprāt, to pierāda pat nedzirdēta atsaucība, ja vajag palīdzēt kādam slimam bērnam, utt., te jau tas izpaužas.
0
v_rostins > DD1 04.12.2014. 23.45
andrejs
Sen jau, kopš nopārdevis pēdējos durkā nozagtos haloperidola krājumus, pārgājis uz septiņgrādīgo apinīti.
0
DD1 > DD1 04.12.2014. 14.27
> dzeris49
“mūs apdraud arī Ziemassvētki?”
Jau teicu, ka ASV, piemēram, izvairās valstiskā mērogā tos saukt par Ziemassvētkiem un tur ir savs pamats. Nepārspīlēsim, jo no sendienām arī mēs latvieši ekvinokcijas esam atzīmējuši, to noteica dabas ritmi. Mēs, kas neizjūtam reliģisko piederību, šodien svinam svētkus, t.sk., izmantojot visu atribūtiku.
Globalizācija laikā cilvēku migrācijas dēļ, valstij pēc iespējas mazāk jāsaista sevi ar, piemēram, Kristietību, jo daudzi sevi ar to neidentificē.
0
lno > DD1 04.12.2014. 21.45
dzeris49. Neviens viņu iekšējās lietās netaisās iejaukties, lai viņi nejaucas valsts lietās, jo pirms kara Latvijas pareizticīgie Ziemassvētkus svinēja 24. decembrī.
kolpants.
Ne jau nu iebraucēji te noteiks kārtību. Okupants paliek okupants, lai kādās drānās tas tērptos:)
0
aivarsk > DD1 05.12.2014. 20.20
dzeris49 Un tu domā, ka mums būtu Latvijas pareizticīgajiem jānosaka, kad un ko svinēt?
_________________________
un tu domā, ka pareizticīgie PĒKŠŅI noteiks, kādas brīvdienas noteikt??????
Slims esi?
0
lno > DD1 04.12.2014. 16.07
dzeris49. Nu izskaidro publikai, kādēl Eiropas valsts pareizticīgajiem jābūt brīvdienai pēc Maskavas patriarhāta kalendāra, kas traucē svinēt kopā ar Eiropas pareizticīgajiem?:):):)
0
DD1 > DD1 04.12.2014. 15.05
> dzeris49
“vairākums šeit, tomēr, ir kristieši… to pierāda pat nedzirdēta atsaucība, ja vajag palīdzēt kādam slimam bērnam”
Tas tikai pierāda, ka pastāv vispārcilvēciskas vērtības, ko daži saista ar reliģiju, citi ar komunistisko kodeksu utml.
Starp citu, vairums cilvēku tic Dieva esamībai, bet tam nav nekāda sakara ar reliģiskajām konfesijām, kas ir rituālu kopums, ko veidojuši cilvēki, ja vēlaties,- savā ziņā lomu spēles.
0
andrejs > DD1 04.12.2014. 23.31
Vairākums to iebraucēju te dzīvo vairākās paaudzēs
———————————————
neesi ieņēmis tā pavairāk absinta?
0