“Re:Baltica” pētījums: Baltijā visveselīgākā mediju vide ir Igaunijā

Tikai Igaunijas laikraksti var lepoties ar skaidru īpašnieku struktūru un kontrolējamu zaudējumu apjomu, kas nepārsniedz pāris procentus no apgrozījuma

No Baltijas valstīm Igaunijā ir vislabākā situācija gan finanšu, gan sabiedrības uzticības, gan patēriņa, gan brīvības ziņā, liecina jaunākais “Re:Baltica” pētījums par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas populārāko tirgus spēlētāju finansēm.

Četras pētnieces un žurnālistes – Rudīte Spakovska, Sanita Jemberga, Aija Krūtaine, Inga Spriņģe – pētījumā “Vai ir dzīve pēc krīzes?”, ar kuru sabiedrība tika iepazīstināta šonedēļ, analizējušas Baltijas valstu mediju tirgu un mediju iespējas pildīt savu sargsuņa funkciju laikā, kad arvien pieaug īpašnieku ietekme uz medija neatkarīgo viedokli.

“Re:Baltica” pētījumā secināts, ka ir sarukuši ienākumi, aizgājuši lielie, starptautiskie spēlētāji un noticis atkritiens preses brīvībā Latvijā. Tādi ir trīs galvenie zaudējumi, aplūkojot Baltijas populārāko mediju situāciju piecus gadus pēc pasaules finanšu krīzes sākuma.

“Re:Baltica” jaunākajā pētījumā pirmo reizi apkopoti finanšu un auditorijas rādītāji 75 populārākajiem Baltijas valstu medijiem (piecām populārākajām avīzēm, žurnāliem, interneta portāliem, radio un televīzijām katrā no Baltijas valstīm 2008. un 2013. gadā), kā arī izveidots pārskats par to īpašniekiem.

No pētījuma izriet, ka 80% no populārāko mediju mātes kompānijām arvien nav atguvušas pirmskrīzes apgrozījuma līmeni.

Vissmagākais trieciens bijis avīzēm, lai gan turbulence nozarē sākās jau pirms krīzes lasītāju paradumu maiņas dēļ. Lai gan individuāli lielākie zaudētāji Baltijas tirgū ir bijuši laikraksta “Diena” izdevēji (76% apgrozījuma kritums), kopumā vissmagāk cietis Lietuvas avīžu tirgus, kur izdevēju apgrozījumi krituši par 41,2 – 72,4%.

Pētījumā norādīts, ka Latvijā, saskaņā ar “Freedom House” ziņojumu, bažas raisa mediju pieaugošā konsolidācija pāris īpašnieku rokās, tā liekot šaubīties par mediju spēju kalpot kā neatkarīgam sabiedrības interešu sargsunim.

Starp Baltijas valstīm vissliktākā situācija ar preses brīvību ir tieši Latvijā. Uztraucoši, ka ar 27 punktiem Latvija ir tikai dažus soļus no 30 punktu barjeras, kuru sasniedzot, mediji valstī tiek vērtēti nevis kā brīvi, bet tikai daļēji brīvi, norāda “Re:Baltica” pētījums.

Vislielākās problēmas Latvijā iezīmējas ar politiskās vides mēģinājumiem kontrolēt mediju saturu. Desmit gados šis vērtējums indeksā pieaudzis no 4 līdz 11 punktiem. Latvijā medijiem tagad jārēķinās ar lielāku iespējamību, ka dažādas varas iestādes var mēģināt ietekmēt to saturu, norāda pētnieces.

Pētījumā secināts, ka populārākos interneta medijus Baltijā kontrolē Igaunijas uzņēmumi, kam pieder populārākie ziņu portāli visās Baltijas valstīs. Radio nozīmīgākais spēlētājs visās trijās valstīs ir sabiedriskais medijs, bet TV Baltijas tirgū dominē divas grupas – zviedru MTG un Baltijas mediju alianse, kura ir līderis satura izplatīšanā krieviski.

Krīzes rezultātā Baltijas tirgu pametušas lielas skandināvu investoru grupas – norvēģu “Schibsted” (piederēja “Eesti Media”) un somu “Sanoma” (tvnet.lv) un “Alma Media” (piederēja ziņu aģentūra BNS). Kompānijas nopirkuši igauņu investori.

Visu pētījumu varat lasīt šeit.