100 000 cilvēku protestē pret Ungārijas interneta nodokli

ES nosoda Ungārija “interneta nodokli”

Budapeštas ielās otrdienas vakarā izgājuši, iespējams, pat 100 000 cilvēku, lai protestētu pret Ungārijas valdības ieceri no 2015.gada ieviest tā dēvēto interneta nodokli, kas izpelnījusies arī Eiropas Savienības (ES) nosodījumu.

Šī jau bija otrā masu protesta akcija pret premjerministra Viktora Orbāna valdības pagājušajā nedēļā atklātībā nodoto likumprojektu, kas paredz paplašināt telekomunikāciju nodokļa piemērošanu, attiecinot to arī uz interneta pakalpojumiem un apliekot katru saņemtās informācijas gigabaitu ar 150 forintus (0,50 eiro) lielu nodokli, vēsta LETA/DW.

Protesti likuši Orbāna valdībai jau piekāpties, piedāvājot papildus nodokļa griestus, kas privātiem lietotājiem būtu 700 forinti (2,3 eiro) mēnesī, bet uzņēmumiem – 5000 forintu (16 eiro).

Tomēr piekāpšanās nav nomierinājusi ieceres kritiķus, kuri norāda, ka jaunais nodoklis pat savā ierobežotajā variantā apgrūtinās mazo uzņēmumu un nabadzīgo piekļuvi internetam. “Mēs neļausim tam notikt,” skandēja protestētāji, kas devās gājienā uz Ekonomikas ministriju Budapeštas centrā.

“Interneta nodoklis ir valdības autokrātijas simbols,” uzrunājot pūli norādīja Ungārijas sociālās saziņas vietnes dibinātājs Žolts Vāradi.

Eiropas Savienība (ES) otrdien nosodījusi Ungārijas ieceri ieviest interneta nodokli, norādot, ka tas ir kārtējais pilsonisko brīvību apdraudējums, kas var negatīvi ietekmēt arī ekonomikas izaugsmi visā Eiropā.

EK digitālo lietu komisāre Nēlija Krusa uzskata, ka tā ir “īpaši slikta ideja”, un turpinās paust atbalstu protestiem pret Budapeštas ieceri, norādīja viņas pārstāvis Raiens Hīts. Viņš piebilda, ka iecerētais interneta nodoklis ir kārtējais premjerministra Viktora Orbāna valdības solis “brīvību ierobežošanas” virzienā.

“Ja Ungārija kļūs par precedentu šajā jautājumā, tas var kļūt par problēmu daudzās citās dalībvalstīs, un kļūt par problēmu ekonomikas izaugsmei plašākā Eiropā,” sacīja Hīts, norādot, ka tā dēvētā digitālā ekonomika, iespējams, ir vienīgais, ka Eiropu šobrīd glābj no lejupslīdes.

Hīts arī uzsvēra, ka iecerētais nodoklis ir pretrunā ar Krusas personiskajiem centieniem pēdējo piecu gadu laikā propagandēt digitālās ekonomikas ideju.

Pagājušajā nedēļā atklātībā nodotais likumprojekts paredz paplašināt telekomunikāciju nodokļa piemērošanu, attiecinot to arī uz interneta pakalpojumiem, apliekot katru saņemtās informācijas gigabaitu ar 150 forintus (0,50 eiro) lielu nodokli. Hīts jau iepriekš norādīja, ka, piemērojot jauno nodokli, ungāriem, piemēram, par filmas straumēšanu turpmāk nāksies papildus samaksāt 15 eiro, bet vesela televīzijas seriāla noskatīšanās var izmaksāt 254 eiro.

Ar jauno nodokli paredzēts aplikt interneta pakalpojumu sniedzējus, un tā mērķis ir papildināt valsts kasi, kuru māc parāda slogs.

Kā izteicies Ungārijas ekonomikas ministrs Mihājs Varga, jaunais nodoklis esot nepieciešams tāpēc, ka ļaudis tālruņu vietā sākuši izmantot tīmekli. Valdība arī uzstāj, ka nodokļa slogs gulšoties tikai uz interneta pakalpojumu sniedzēju pleciem un ka visiem sabiedrības sektoriem esot jādod savs ieguldījums Ungārijas budžeta sabalansēšanā.

Orbāna valdība jau iepriekš ieviesusi īpašus nodokļus banku, mazumtirdzniecības, enerģētikas un telekomunikāciju sektoriem, izsaucot zināmu satraukumu investoru aprindās.

Tikmēr kritiķi apgalvo, ka jaunā nodokļa patiesais mērķis esot ierobežot interneta brīvību, tai skaitā piekļuvi ārvalstu medijiem, kas kritiski izturas pret valdošo konservatīvo partiju “Fidesz”.

Šķiet, ka otrdienas demonstrācija ir lielākā protesta akcija, kādu Ungārija pieredzējusi kopš Orbāna nākšanas pie varas 2010.gadā.