Kad VOX POPULI nav VOX DEI

Replika par zinātnieku savstarpējiem kariem meža zemsedzes kontrolētās dedzināšanas jautājumā GNP

„Sabiedrības neizpratnes dēļ” Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības pārvalde tikko atcēlusi Gaujas Nacionālā parka dabas atveseļošanas projekta FOR-REST gaitā paredzēto meža zemsedzes (nevis meža!) kontrolēto dedzināšanu ekosistēmas atjaunināšanas un atveseļošanas nolūkos.

Spriežot pēc publikācijām presē, pirmā vārdos nenosauktās „sabiedrības” daļa, kas iebildusi biologiem, bijuši vairāki dabas aizsardzības jautājumos neizglītoti vietējie iedzīvotāji, par kuru „neizpratni” nav ko brīnīties. Otrā un ietekmīgākā – 44 zinātnieki, galvenokārt no valsts mežu pētniecības institūta „Silava” ar direktoru Jurģi Jansonu priekšgalā. Par to gan jābrīnās.

„Silavas” pārstāvji FOR-REST projekta apspriešanā nekādu brēku par „barbarisko dedzināšanu” agrāk nav cēluši. Un kā nu cels, ja šī metode, par ko tīmeklī ieklikšķinot “prescribed burning” vai “controlled burning” vien var iegūt lērumu informācijas, sen aprobēta gan dabas aizsardzības, gan mežsaimniecības praksē visā pasaulē, tai skaitā Latvijā.

Jābrīnās arīdzan, ka mežu pētnieki nediskutē ar projekta īstenotājiem (arī zinātniekiem), bet bliež sūdzību vēstuli pašai ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, savu uzskatu pamatojumu diemžēl aizstādami ar vispārējiem apgalvojumiem.

No viņiem uzzinām tikvien, ka FOR-REST „mērķis – atjaunot bioloģisko daudzveidību neiztur kritiku”, ka „ekosistēmu daudzveidības veidošanai…nelielā administratīvā teritorijā nav ne zinātniskas, ne dabu sargājošas nozīmes”, ka „dedzināšanas eksperiments nav nepieciešams” utt.

Vēl vairāk jābrīnās par „Silavas” direktora J.Jansona tīmekļa izdevumā delfi.lv (Apzinātā meža dedzināšana Gaujas nacionālajā parkā – posts vai sīks bizness?) doto padomu biologiem mesties visu mežu ugunsgrēkos izdegušu teritoriju izpētē. Meža nozares doktoram nevarētu būt noslēpums: lai saprastu, kas notiek „pēc”, jābūt pilnīgā skaidrībā, kas bijis „pirms”, un to nav iespējams izzināt, ja koku masīvs kaut kur plašajā Latvijā nodedzis negaidīti.

Pilnīgi nevietā šoreiz ir arīdzan pārmetums ornitologiem par viņu pamatoto vēlmi ierobežot mežsaimnieciskos darbus visai īsajā putnu ligzdošanas laikā. Tai nav nekāda sakara ar kontrolēto zemsedzes dedzināšanu.

Varētu domāt, ka „Silavas” vadība ar „tautas balss” palīdzību šoreiz it kā mēģinājusi ieriebt dabaspētniekiem un „zaļajiem”, kuri pēluši silaviešus tieši par „bioloģiskās komponentes” iztrūkumu viņu aprēķinos.

Kas tur apakšā – profesionāla greizsirdība, cīņa par projektiem – grūti spriest. Acīmredzams tikai tas, ka divas ar Latvijas mežu pētniecību saistītas zinātnieku grupas diemžēl nevis sadarbojas, bet karo. 

Vēl acīmredzamāks, ka „tautas balss” Gaujas Nacionālā parka šķietamai aizstāvībai nav bijusi „dieva balss”. Rotaļas ar publikas neziņu vai tumsonību līdzīgos gadījumos ir ne tikai zinātnes necienīgas, bet arī sabiedriski bīstamas nodarbes.

Autors ir publicists