Valdība apstiprina VDK dokumentu izpētes komisijas izveidi

Komisija publicēs arī atsevišķu čekas ziņotāju vārdus

Valdības sēdē otrdien apstiprināta zinātnieku komisija, kas pētīs VDK dokumentus, lai sabiedrību infomētu par VDK darbību Latvijā, represēto personu lietām, atbildīgo personu pārkāpumiem un padomju sistēmu kopumā, kā arī informāciju nodotu sabiedrībai digitālā formātā līdz 2018. gadam.

Izglītības un zinātnes ministrija, kuras pārziņā ir komisija, norādīja, ka šogad komisija ir gatava strādāt bez atlīdzības. Ministre Ina Druviete (Vienotība) uzsvēra, ka no 2015. līdz 2017. gadam komisijai būs vajadzīgi 250 tūkstoši eiro gadā, lai finansētu komisijas darbību: “Pārsvarā līdzekļi nepieciešami materiālu digitalizācijai. Dokumentu teksti strauji izbāl, jo rakstīti ar ķīmisku zīmuli uz sliktas kvalitātes papīra.” Šogad līdzekļi nav nepieciešami, jo komisija izmantos jau apkopotus dokumentus no Latvijas Valsts arhīva (LVA), kā arī Igaunijas, Lietuvas un Krievijas arhīviem.

Komisiju vadīs Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta pētnieks Kārlis Kangeris (Dr. hist). Komisijas priekšsēdētāja vietnieks vēstures jautājumos un Latvijas Okupācijas muzeja direktora vietnieks Ritvars Jansons (Dr.hist) Ir.lv teica, ka pēc būtības komisija savu darbu jau sākusi. Viņš uzsvēra, ka komisijas mērķis ir parādīt, ka “VDK nebija autonoma iestāde, bet pavēles saņēma no Maskavas un kompartijas. VDK darbība bijusi noziedzīga, un sabiedrība par to ir atbilstoši jāinformē.”

Jansons uzsvēra, ka šogad ir plānots sniegt detalizētu aprakstu par komisijas mērķiem un uzdevumiem, kā arī īsu aprakstu par VDK darbību Latvijā un padomju sistēmu kopumā. Nākamajos trīs gados komisija vēlas padziļināti izpētīt VDK darbību, kā arī digitalizēt un publicēt pētījumus par šo periodu, īpašu uzsvaru liekot uz čekas darbību 60.-80. gados, kas ir salīdzinoši maz izpētīta. Tāpat tiks digitalizētas arī represēto personu lietas, kas jau tagad ir pieejamas LVA pēc radinieku pieprasījuma.

“VDK kartotēka bija pieejama zinātniskiem pētījumiem 20 gadus pēc tās darbības beigām. Pēc komisijas izvērtējuma juridiski un zinātniski pamatoti dokumenti, iekļaujot atsevišķu ziņotāju vārdus, tiks publicēti pēc likumā noteiktajām normām arī tad, ja lietā nav oficiāla tiesas sprieduma,” teica Jansons.

Viņš uzsvēra: “Ja mēs spējam pierādīt kāda cilvēka atbildību gan zinātniski, gan juridiski, likums mums atļauj šos pētījumus publicēt.” Tajā pašā laikā viņš izcēla, ka komisija nevēlas radīt šķelšanos sabiedrībā, bet veicināt vēsturisko mantojumu.

Viņš nenoliedza, ka atsevišķu vārdu publicēšana sabiedrībā var radīt satraukumu, bet svarīgāka par vienkārši vārdu publicēšanu ir visas sistēmas izpēte. Tāpēc komisija strādās, lai sabiedrību atbilstoši informētu par varas kanāliem, dažādiem VDK ziņojumiem, saziņu ar PSRS un LPSR varas iestādēm, represētāju un represēto lietām.

Komisijā darbosies zinātnieki no Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes, Latvijas Vēstures institūta, Sociālās atmiņas pētniecības centra, Filozofijas un socioloģijas institūta, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva, Latvijas Okupācijas muzeja, Latvijas Vēstures muzeja un Latvijas Okupācijas izpētes biedrības.