Sagaidot jaunu Latvijas karstuma rekordu

Rīgā absolūtais gaisa temperatūras rekords reģistrēts 1858.gada 21.jūlijā, un tas ir bijis +38,3 grādi

Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem karstums Latvijā valda jau vairākas nedēļas, termometra stabiņam sasniedzot +30…+33 grādu atzīmi. Gaidāms, ka karstums atgriezīsies ar jaunu sparu – 3. un 4. augustā no jauna gandrīz visā Latvijā dienas laikā gaisa temperatūra paaugstināsies virs +30 grādiem, vietām sasniedzot +33…+34 grādus, bet pastāv varbūtība, ka arī vēl par vienu vai diviem grādiem vairāk. Pēc tam karstums nedaudz mazināsies, bet nevar teikt, ka tas atkāpsies pavisam – augusta pirmajā dekādē vēl būs daudz karstu dienu.

Kā stāsta LVĢMC prognožu daļas vadītāja Laura Krūmiņa, ja gaisa temperatūra sasniegs +35…+36 grādu atzīmi, tas būs ļoti tuvu jebkad novērotajai maksimālajai gaisa temperatūrai Latvijā. Tagad apgalvot, ka šīs nedēļas beigās vai nākamās nedēļas sākumā tiks uzstādīts jauns jebkad Latvijā novērotās maksimālās gaisa temperatūras rekords, nevar. Tomēr tāda varbūtība pastāv, to nevar neņemt vērā.

Latvijā 21.gadsimtā nav bijusi neviena vasara, kurā reģistrētā maksimālā gaisa temperatūra būtu bijusi zemāka par 30 grādiem.

LVĢMC Gaisa un klimata daļas vecākā speciāliste Lita Lizuma stāsta, ka maksimālā gaisa temperatūra gada griezumā parasti tiek sasniegta vasaras mēnešos, visbiežāk jūlijā un augustā. 21.gs. nav bijusi neviena vasara, kurās reģistrētā maksimālā gaisa temperatūra būtu bijusi zemāka par +30 grādiem (skat. tabulu). Bez tam vairākās vasarās maksimālās gaisa temperatūras rekords nav stipri atpalicis no kopš 20.gs. sākuma novērojumu stacijās reģistrētā lieluma, kas ir +36,4 grādi – tas novērots 1943.gada 4.augustā Daugavpilī.

Jāpiemin gan, ka temperatūras rekords reģistrēts novērojumu stacijā, kas tajā laikā atradās Daugavpils pilsētā, savukārt pašlaik novērojumi tiek veikti ārpus pilsētas Daugavpils lidostas teritorijā. Pārējos vasaras mēnešos līdz šim reģistrētie mēneša absolūtās gaisa temperatūras rekordi ir jūnijā +34,6 un jūlijā +36,0 grādi.

Runājot par gaisa temperatūras rekordiem un maksimālajām reģistrētajām gaisa temperatūrām, noteikti jāņem vērā, ka informācija no LVĢMC monitoringa stacijām var atšķirties no tā, ko rāda termometri, kas novietoti dažādās vietās. Lokālās teritorijās, īpaši pilsētās, apbūves, ielu segumu, zaļās zonas, ūdens objektu tuvuma un citu apstākļu ietekmē gaisa temperatūra pat nelielās teritorijās var krietni atšķirties.

Interesants fakts, ka novērojumu stacijā Rīgā absolūtais gaisa temperatūras rekords reģistrēts 1858.gada 21.jūlijā, un tas ir bijis +38,3 grādi. Tā kā šajā laikā temperatūras novērojumu instrumenti un novērojumu veikšanas metodika ļoti atšķīrās no mūsdienu metodēm, šis rādījums netiek uzskatīts par rekordu Latvijas teritorijai. Iespējams, ka šādu vai pat augstāku gaisa temperatūru karstajās vasaras dienās iedzīvotāji var nolasīt no saviem pie logiem novietotajiem termometriem.

2014. gada vasaras laika apstākļu novērojumi

Šogad laika apstākļi vasarā bijuši diezgan svārstīgi. Tā meteoroloģiskā vasara Latvijas teritorijā kopumā iesākās maija vidū, lai gan pēc ilggadīgajiem novērojumu datiem tā vidēji Latvijā sākas apmēram mēnesi vēlāk – jūnija vidū. Maija otrajā pusē maksimālā diennakts gaisa temperatūra daudzviet Latvijā jau pārsniedza +30 grādus, tika laboti vairāki konkrēto dienu diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi.

Šāda agra vasaras iestāšanās nav nekas neparasts, arī 2013.gadā meteoroloģiskā vasara sākās jau maija vidū. Šā gada kalendārā vasara ir raksturīga ar lielām gaisa temperatūras svārstībām salīdzinoši nelielā laika periodā. Jūnijs bija otrais vēsākais 21.gs laikā, savukārt jūnija noslēgums – visaukstākais visu meteoroloģisko novērojumu vēsturē kopš 20.gs. divdesmitajiem gadiem. Savukārt jūlijā diennakts vidējās gaisa temperatūras lielākoties ir bijušas daudz augstākas par normu, un maksimālās gaisa temperatūras vairākās dienās, īpaši mēneša beigās ir augstākas par +30 grādiem.

Latvijas teritorijas vidējās diennakts gaisa temperatūras 2014.gadā un diennakts gaisa temperatūras norma

Karstākā vasara meteoroloģisko novērojumu vēsturē piedzīvota 2010.gadā

Gan Eiropā, gan Latvijas teritorijā vērojamas vasaras vidējo gaisa temperatūru straujāks pieaugums kopš 20.gs. astoņdesmitajiem gadiem. Tas ietekmē arī „karstuma viļņu” biežuma palielināšanos, kas ir viena no bīstamākajām ekstremālajām meteoroloģiskajām parādībām.

21.gs. laikā vien Latvija ir piedzīvojusi vairākas ekstremāli karstas vasaras sezonas. 2002., 2010. un 2011.gadu vasaras sezonas ir bijušas trīs siltākās 89 gadu ilgajā regulāru meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Latvijas teritorijā 21.gs. laikā 10 kalendārajās vasarās vidējā gaisa temperatūra ir bijusi augstāka par ilggadīgo vidējo rādītāju laika periodam 1925. – 2013.g.

Vissiltākā vasara metroloģisko novērojumu vēsturē tika piedzīvota 2010.gadā, kad Latvijas teritorijā trīs vasaras mēnešu vidējā gaisa temperatūra bija +18.4oC. 2010.gadā visās novērojumu stacijās Latvijas teritorijā tika reģistrēta vismaz viena diena ar gaisa temperatūru augstāku par +30 grādiem, bet teritorijas dienvidaustrumu daļā tika reģistrētas pat 15-17 dienas ar šādu temperatūru.

2010.gada vasara bija raksturīga arī ar stabilu karstumu. No 24.jūnija gaisa temperatūra bija augstāka par klimatisko normu vairāk nekā divus mēnešus. 2010.gada 13.jūlijs bija viskarstākā diena, kad maksimālā reģistrētā gaisa temperatūra sasniedza +34,8 grādu, kas tikai par 1,6 grādiem atpalika no absolūtā maksimālās gaisa temperatūras rekorda Latvijas teritorijai.

Vēsturiskie dati liecina arī par lielām atšķirībām meteoroloģiskās vasaras ilgumā. Aukstajās 1976. un 1978.gadu kalendārajās vasarās vasarai atbilstošs siltums bija tikai 16-18 dienas, bet karstā 2002.gada vasara ilga 107 dienas – no 27.maija līdz 10.septembrim.

Kardiologs aicina karstajā laikā neuzturēties tiešos saules staros

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Latvijas kardioloģijas centra virsārsts Dr. Iļja Zakke uzsver, ka šādos laika apstākļos, kuri ar katru dienu pārsniedz iepriekšējās dienas rekordus, jābūt ļoti uzmanīgiem, it īpaši cilvēkiem, kuri slimo ar sirds un asinsvadu slimībām. Šī cilvēku kopa slikti panes šādus karstuma viļņus, līdz ar to var rasties dažādas komplikācijas.

Laika apstākļos, kad termometra stabiņš pakāpjas pāri 30 grādu atzīmei, speciālists iesaka bez īpašas vajadzības ārpus mājas nedoties, būtiski arī ir uzņemt pietiekamu daudzumu šķidruma, vismaz divus litrus dienā, jo šādos laika apstākļos mēs pastiprināti zaudējam šķidrumu.

Šie nosacījumi attiecas ne tikai uz sirds un asinsvadu slimniekiem, bet arī sabiedrību kopumā. Ārsts stāsta, ka jābūt ļoti uzmanīgiem un pēc iespējas mazāk jācenšas uzturēties tiešos saules staros.

Autors ir Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sabiedrisko attiecību konsultants