Dūmi un pelni aizsedz sauli, atstājot uz zemes vienu, cilvēces pēdējo gadalaiku - kodolziemu. Neapturama pandēmija kā neredzama uguns izdedzina daudzmiljonu pilsētas, līdz tās pārvēršas stikla un dzelzsbetona kapenēs. Tehnoloģiskais progress beidzas ar jaunu verdzību, kad mākslīgais intelekts pārņem varu pasaulē.
Šie un līdzīgi pastardienas scenāriji ir nodarbinājuši neskaitāmus mūzu kalpus, liekot skatītājiem šausmās aizturēt elpu kinozāļu tumsā, taču jau ilgāku laiku arī zinātnes prāti nopietni analizē riskus, kas var novest pie cilvēku sugas bojāejas.
Kā intervijā šajā žurnāla numurā stāsta Oksfordas Cilvēces nākotnes institūta zinātnieks Stjuarts Ārmstrongs, visbīstamākais drauds nav nekas jauns - tās ir pandēmijas, vēsturē lielākās slepkavas. Taču pārējie riski visbīstamāko piecniekā gan ir cilvēku pašu radīti - manipulācijas ar dzīvajiem organismiem jeb sintētiskā bioloģija, atomkarš, mākslīgā intelekta iziešana ārpus cilvēku kontroles un totalitārisma izplatīšanās pasaulē.
