Āfrikas cūku mēra lielākais riska faktors – cilvēks

Cūkgaļa jebkura iedzīvotāja ledusskapī var izrādīties inficēta

Uzskats, ka drošības un piesardzības pasākumi jāievēro vien pašiem cūku īpašniekiem Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartajā teritorijā, ir maldīgs un nepareizs. ĀCM vīrusu var pārnest jebkurš – kukaiņi, putni, plēsīgie zvēri, tostarp cilvēks. Par vilinoši zemu cenu lauku sētā iegādāta cūkgaļa var izrādīties inficēta un pārnest vīrusu tālāk.

ĀCM izplatību vairo biodrošības pasākumu neievērošana un cilvēku migrācija no reģiona uz reģionu. Izbraucot no inficētās zonas uz neinficēto, vīrusu var pārnest ar apaviem, rokām, kaut tikai nejauši aizskarot cūku novietnēs esošos priekšmetus.

Pirmkārt, būtiska ir biodrošība, kuras nozīmību diemžēl neapzinās paši lopu turētāji. Lai gan dzīvnieku novietnes jānorobežo no apkārtējās vides, ierīkojot žogus, lai tur neiekļūtu meža zvēri, klaiņojoši suņi un nepiederošas personas, joprojām ir saimniecības, kurās tas nav izdarīts. Otrkārt, dzīvnieku novietņu ieejās un izejās obligāti jānovieto dezinfekcijas barjeras. Treškārt, transports, kas iebrauc dzīvnieku novietnes teritorijā, jādezinficē kā pirms iebraukšanas, tā ārā braucot.

Bezatbildīgi rīkojas arī tie cilvēki, kuri ārkārtas situācijas teritorijā nokautās cūkas gaļu vēlas izvest ārpus tās.

Lai gan cilvēki zina, ka nekāds kaitējums nerodas viņiem pašam, lietojot uzturā inficēto cūkgaļu, viņi neaizdomājas, ka sunim pasviestais kauliņš vai kaķim iedotās gaļas gabaliņš var palikt apkārtējā vidē, kur to atrod un apēd savvaļas dzīvnieki, nogādājot ĀCM vīrusu tālāk. Tādēļ jāatceras – gaļu ĀCM ārkārtas situācijas teritorijā drīkst lietot tikai konkrētas saimniecības robežās.

Sliktā ekonomiskā situācija cilvēkus ĀCM skartajā teritorijā mudina meklēt iespēju kaut nedaudz nopelnīt, pārdodot inficēto cūkas gaļu draugiem, radiem, paziņām. Taču te slēpjas lielākā bīstamība – ĀCM vīruss ir ļoti noturīgs. Vienīgais, ar ko to var iznīdēt, ir dezinfekcijas līdzekļi.

Tiešā saulē vīruss var izdzīvot pat trīs mēnešus, īpaši labi tas ”jūtas”, sasaldēts ledusskapī.

Runāt kaut vai par provizoriskiem skaitļiem, kas ieskicētu zaudējumus, izsludinot ārkārtas situāciju saistībā ar ĀCM visā valsts teritorijā, kā tas izdarīts Lietuvā, vai daļā valsts teritorijas kā Latvijas gadījumā, pagaidām nav iespējams. Ja vīrusa infekcija tiks ierobežota un jaunas saslimšanas nereģistrēs vismaz divus trīs mēnešus, varēs uzskatīt, ka slimību izdevies ierobežot. Ja atklās atkal jaunus saslimšanas gadījumus, veiktie pasākumi nebūs bijuši efektīvi un zaudējumu apmērs tikai pieaugs. Katrā ziņā Pārtikas un veterināro dienestu pašlaik [ar slimības tālāku izplatīšanos vainot nevar. Vainot var cilvēkus, kuriem joprojām ir nepietiekama izpratne par situācijas nopietnību un pašu atbildību.

Dainis Arbidāns ir Lauku konsultāciju un izglītības centra veterinārmedicīnas eksperts.