Baltijas valstīm pasniedz pirmo Pasaules koru Miera balvu
Novērtējot Baltijas kordziedāšanas tradīcijas, Latvijai, Igaunijai un Lietuvai vakar Pasaules koru olimpiādes Lielkoncertā Mežaparkā pasniegta pirmā Pasaules koru Miera balva, vēsta aģentūra LETA. Mežaparkā notikušais koncerts bija ļoti saviļņojošs, uz mūsu nacionālo tradīciju fona izceļot daudzveidīgās viesu kolektīvu krāsas.
Pasaules koru Miera balvu izveidojusi “Interkultur”, un to piešķir Pasaules koru padome, ko veido atzīti mūzikas eksperti no vairāk nekā 80 pasaules valstīm. Miera balvu Mežaparkā Baltijas valstu kordziedātāju un diriģentu vārdā saņēma divi pārstāvji no katras valsts – Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde (NA) un Latvijas pārstāvis Pasaules koru padomē diriģents Romāns Vanags, Igaunijas vēstnieks Latvijā Mati Vārmans un Igaunijas pārstāvis Pasaules koru padomē Ārne Saluvērs, Lietuvas vēstnieks Latvijā Ričards Degutis un Lietuvas pārstāvis Pasaules koru padomē Vītauts Miškins.
“Trīs Baltijas valstīm kordziedāšana vienmēr ir bijis veids, kā apliecināt savu nacionālo identitāti un brīvību,” teikts balvas mākslinieciskās komitejas paziņojumā. Olimpiādes rīkotāju, Vācijas kultūras organizācijas “Interkultur” prezidents Ginters Tīčs uzsver, ka “kopš Pasaules koru olimpiādes pirmsākumiem tās mērķis ir bijis veicināt mieru un sapratni starp pasaules tautām, tāpēc Pasaules koru padomes lēmums par pirmās Pasaules koru Miera balvas piešķiršanu trim Baltijas valstīm ir dziļi simbolisks apliecinājums pasaules koru nozares cieņai pret kordziedāšanas tradīcijām Baltijā”.
Šodien Koru olimpiāde Latvijā turpinās. Jau piedzīvoto viesi novērtējuši ļoti atzinīgi, uzslavējot Latvijas organizatoru prasmi un norādot, ka no latviešiem šādu pasākumu rīkošanu varētu tikai mācīties, vēsta Latvijas Radio 1.
Pasaules koru olimpiāde ir lielākais pasaules koru mūzikas festivāls, kas no 9.jūlija līdz 19.jūlijam Rīgā pulcē piecu kontinentu 73 valstu 460 koru 27 000 dalībniekus. Pasaules koru olimpiādes tiek rīkotas kopš 2000.gada un notiek reizi divos gados. Desmit dienu laikā Rīgas koncertzālēs un parkos norisinās konkursi 29 kategorijās, meistarklases un semināri, īpašie koncerti un koru sadraudzības koncerti, dalībnieku gājiens un daudzi citi pasākumi.
Komentāri (24)
silvija_vitina 14.07.2014. 15.03
Lai gan esmu kormūzikas, varētu pat teikt, fanātiķe, gribu iemest nedaudz darvas. Lielkoncertā “pasaules elpa” bija tāds sīks gaisa malks lielajā un nomācošajā latviešu dziesmu jūrā.
Šis pasākums ir skaidrs apliecinājums tam, ka “kas par daudz, tas par skādi”. Pavisam nesen mums bija Dziesmu svētki. Tīri svaigā atmiņā. Uz šo koncertu gāju tāpēc, ka cerēju tur sajust izslavēto “pasaules elpu”. Nekā. Viss tas pats vecais – standarta uznāciens, standarta repertuārs. Man kā latvietei, kas šoreiz negāja uz pasākumu gremdēties pagātnes mantojumā, bija garlaicīgi. Mēģināju iedomāties sevi “ārzemnieka ādā” – ar kādām emocijām viņš klausītos žēlabainu dziesmu, kurai nezina vārdus, nezina kontekstu, nezina ar to saistītās asociācijas. Domāju, ka neko viņš (ārzemnieks/viesis) no tā neuzņēma. Dzirdēju aiz muguras kādu pāri sarunājamies “Baltijas dziesmu bloka” laikā – “kas viņiem [t.i., mums skatītājiem] ir, ka viņi pie katras dziesmas ceļas kājās?” Nu, kā lai gan viņi var iedomāties par to, ka kopš neatminamiem laikiem šīs dziesmas dziedātas kājās stāvot un jau ir kļuvis par automātisku refleksu. Bet arī man tas likās kaitinoši. Es atnācu uz “pasaules elpu”. Es atnācu redzēt kaut ko citu, kas tikai FORMAS ziņā būtu līdzīgs mūsu tradīcijai, ne SATURĀ.
Svaigu elpu tiešām deva tikai Ešenvalds ar savu bezgala skaisto dziesmu un tie pāris “pasaules” skaņdarbi. Elpas bija pamaz.
0