Vēlētāji bez pasēm Saeimas vēlēšanās, iespējams, balsos ar apliecībām

Gandrīz 25 000 ID karšu īpašnieki vēlētāja apliecības varētu saņemt no 22.septembra

Lai piedalītos šoruden notiekošajās 12.Saeimas vēlēšanās, tie gandrīz 25 000 cilvēku, kuriem ir tikai personas identifikācijas karte, no 22.septembra Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodaļās varēs saņemt bezmaksas vienreizlietojamu vēlētāja apliecību, vēsta Saeimas preses dienests. Dodoties vēlēt, personai vajadzēs uzrādīt gan vēlētāja apliecību, gan ID karti.

Tā kā ID kartēm nevar uzspiest zīmodziņu, kas apliecina piedalīšanos Saeimas vēlēšanās, un Saeimas vēlēšanām nav vēlētāju reģistra, identifikācijas karšu īpašnieki rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās nevarētu balsot. Kā zināms, Saeimas vēlēšanās var balsot, uzrādot Latvijas pilsoņa pasi, kurā tiek izdarīta atzīme par balsojumu. Vēlētāju apliecība būtu pagaidu risinājums tam, ka liels skaits cilvēku nav izņēmuši jaunās pilsoņa pases, bet gan tikai ID kartes.

Tomēr līdz tam Saeimai jāpaspēj veikt grozījumus Personu apliecinošo dokumentu likumā, lai šādas vēlētāja apliecības varētu uzskatīt par vēlēšanām derīgu dokumentu.

Ritvars Eglājs, Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs, Ir.lv skaidro, ka vēlētāju apliecības līdzināsies ID kartei – tajās būs īpašnieka vārds, uzvārds un personas kods. Tās varēs izņemt tikai vienreiz. Ja apliecību pazaudēs, otru vietā dabūt nevarēs. Tiem ID karšu īpašniekiem, kuri pēdējā mirklī vēlēsies tikt arī pie pases, jaunajā dokumentā būs spiedogs, kas apliecinās personas piedalīšanos vēlēšanās.

Eglājs izteica minējumu, ka vēlētāju apliecības varēs saņemt tajā pašā PLMP nodaļā, kurā izņemta ID karte. Iespējams, varētu būt arī iespēja nokārtot, ka vēlētāja apliecību var saņemt arī kādā citā, iedzīvotājam tuvākā filiālē. Taču Ir.lv aptaujātie PMPL pārstāvji izvairījās runāt par konkrētu vēlētāju apliecību saņemšanas kārtību, sakot, ka par to tiks domāts pēc tam, kad likumā būs veikti attiecīgie grozījumi.

Vienas vēlētāja apliecības izmaksas ir 16 centi, neskaitot PVN, informē Eglājs. Tomēr tā, kā pašlaik nav zināms, cik vēlētāja apliecības būs nepieciešamas, Ritvars Eglājs izvairās minēt, kādas varētu būt kopējās izmaksas.

Eglājs teic, ka to, vai ID karšu īpašnieki izvēlēsies piedalīties vēlēšanās, lielā mērā noteiks šo cilvēku demogrāfiskais raksturojums. Lielākoties ID karšu īpašnieki ir gados jauni un laukos dzīvojoši Latvijas pilsoņi.

Pēc Eglāja domām, ID karšu īpašnieki nevarētu īpaši ietekmēt vēlēšanu rezultātus 12.Saeimas vēlēšanās, jo vēlētājs nobalsot var jebkurā vēlēšanu iecirknī atšķirībā no Eiroparlamenta vai pašvaldību vēlēšanām.

Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Andrejs Judins (Vienotība) uzskata, ka vēlēšanu digitalizācija noteikti ir jāturpina. Pārpratumu ar ID kartēm, kad iedzīvotājiem neapdomīgi tika solīts – ar ID kartēm varēs balsot arī vēlēšanās -, deputāts nodēvē par procesa pārejas rezultātu.

Viņaprāt, ja Saeimas vēlēšanu iecirkņiem būtu sasaiste ar CVK datu bāzi, pašreizējais risinājums būtu lieks. Judina ierosinājums ir, ka persona balsojot uzrādītu personu apliecinošu dokumentu un tiktu iereģistrēta CVK datu bāzē. Vairākkārtēju balsošanu Saeimas vēlēšanās varētu novērst, pārbaudot CVK datu bāzē, vai persona jau ir nobalsojusi.

Tomēr vēlētāju apliecības Judins nosauc par gana veiksmīgu risinājumu, jo valstij jānodrošina visiem tās iedzīvotājiem iespēja nobalsot par savu parlamentu. Deputāts cer, ka līdz nākamajām vēlēšanām jautājums par ID kartēm būs nokārtots.

Līdz 12.jūnijam Latvijā bija reģistrētas 24 988 personas, kurām kā personu apliecinošs dokuments ir tikai identifikācijas kartes.

PMLP statistika par cilvēkiem, kuriem vienīgais personu apliecinošais dokuments ir ID karte un kuri to izņēmuši kādā no lielākajām PMPL nodaļām, liecina, ka Rīgā tie ir pāri 3000, Valmierā nedaudz vairāk nekā 2000, Bauskā – 1328, Kuldīgā – 1390, Saldū – 1431, Talsos – 1729. Savukārt Cēsīs un Dobelē ID karšu izņēmēju skaits nepārsniedz tūkstoti – Cēsīs tas 901 cilvēks, bet Dobelē – 884.

12.Saeimas vēlēšanas notiks 4.oktobrī.