Latvijas robežsargi. Foto: LETA
Kāpēc valsts drošība vairs nav tikai drošības dienestu un bruņoto spēku nošķirti specifisks lauciņš
Krievijas izlūkošanas dienestu augstāka aktivitāte nekā iepriekšējos gados pērn novērota par Latvijas ārpolitikas un drošības politikas jautājumiem, secināts Satversmes aizsardzības biroja pārskatā par iepriekšējo gadu. Birojs prognozē, ka arī šogad kaimiņvalsts specdienestu aktivitāte pret Latviju saglabāsies augsta, bet īpaša interese sagaidāma „par Latvijas iekšpolitikas procesiem saistībā ar rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām".
Latvijas galvenā drošības iestāde tradicionāli atturas vērtēt politiskus procesus Latvijā, un arī nule publicētājā lakoniskajā "SAB 2013.gada darba pārskatā" neatradīsim tādu Krievijas ietekmes sviru aprakstu, kuras politikas veidošanas hierarhijā ir augstāk par biroja pastāvīgas uzmanības lokā esošām krievu tautiešu organizācijām un kustībām, kuras finansē un kuru darbību virza un koordinē ar Krievijas specdienestiem saistīti fondi un organizācijas. Birojam ar likumu noteiktais uzdevums ir izlūkošana un pretizlūkošana, un Latvijas, NATO un Eiropas Savienības slepenās informācijas sargāšana. Gan desmit gados, kad SAB vadīja Jānis Kažociņš, gan, kā redzams arī no šā gada ziņojuma, pašlaik Jāņa Maizīša vadībā SAB izvairījies un izvairās iesaistīties politiskās diskusijās, kur nu vēl politiskās darbībās.
