Tas ir nopietni

Krimas aneksijas fakts svētdien notiekošajām EP vēlēšanām piešķir jaunu dimensiju. Pastāv risks, ka mēs tiekam iemesti atpakaļ laikā, kad attīstības vietā dominēja militāri konflikti, raksta aizsardzības ministrs Karls Bilts un finanšu ministrs Anderss Borgs.

EP vēlēšanām svētdien dramatiskāku fonu grūti rast. Eiropu ir izaicinājusi kopš depresijas laikiem smagākā ekonomiskā krīze. Atgūšanās ir grūta un spējas cīnīties ar jaunu krīzi ir novājinātas daudzu valstu augsto parādu dēļ. Tādēļ šis darbs Zviedrijā un citur Eiropā ir izaicinošāks kā jebkad. Vienlaicīgi Krievija ir vērsusi agresiju un draudus pret Ukrainu. Tas uzliek lielas prasības politikai, kas vērsta uz pieaugumu, stabilitāti un drošību. EP tajā ir nozīmīga loma. Vēlēšanas ir ļoti svarīgas darbam un mieram.

Attīstība Krievijā un Ukrainā liek uzsvaru uz ES sadarbības būtību: brīvas kustības, tirdzniecības un cilvēktiesību nodrošināts miers un drošība. Pēc aukstā kara mēs esam mēģinājuši Eiropā veidot kārtību, kurā robežām ir arvien mazāka nozīme, toties tiek veicināts tiesiskums un brīvība. Krievijas uzbrukums Ukrainai šo kārtību izaicina. Pastāv risks, ka mēs tiekam iemesti atpakaļ laikā, kad attīstības vietā atkal dominēs militāri konflikti.

Uzbrukums Ukrainai ir uzbrukums visai mūsu sabiedrībai. Tas ne tikai padara Eiropu nedrošāku, bet arī pasauli nestabilāku. Tāpēc vienīgais ceļš, kā pretoties šim uzbrukumam, ir arvien vairāk stiprināt sadarbību starp Eiropas demokrātijām.

Miera un drošības aizstāvībai ir nepieciešama atbildīga politika. Svētdien nodotās balss nozīmi sevišķi pastiprina ES faktiski risināmie jautājumi. Krievijas rīcība pārredzamā laikā politikai uzliks augstas prasības. Mūsu izvēlēm būs tālejoša nozīme mūsu ikdienas attīstībai. Kad Eiropas valstis kļūs par pieauguma, darba un konkurences spēka paraugu, mūsu balss par mieru un cilvēktiesībām kļūs par stiprāko pasaulē.

Mēs atrodamies ilgstošas zemas konjunktūras seku periodā. Arvien smagāka ir arī starptautiskā konkurence. Kopš krīzes sākuma bezdarbs ES pieaudzis par 9 miljoniem. Kopumā ir 26 miljoni bezdarbnieku. Vienlaicīgi krīzes laikā ES valstu parādsaistības pieaugušas par vidēji 90% no IKP. Tas apgrūtina iespējas tikt galā ar attīstības kavējumiem ekonomikā un ir liels risks īpaši tiem, kas jau ir bezdarbnieki.

ES ir izšķirīgi atgriezties pie spēcīgām valsts finansēm un atvērtākiem darba tirgiem. Tāpēc rūpes rada sociāldemokrātu balsis par valsts finanšu pavājināšanu un neuzmanīgāku attieksmi pret ES ekonomiku. Ja šāda attieksme radīs atbalsi, tad pastāv risks, ka bezdarba aukstais līmeni ES nostiprināsies uz ilgiem laikiem.

ES un Eiropas valstīm ir nepieciešama politika, kas nodrošina stipras finanses un palielinātu konkurētspēju. Darba tirgus atvēršana, investīciju palielināšana un pētniecības veicināšana uzliek prasības dalībvalstīm un to sadarbībai. Visur Eiropā ir saglabājušās regulācijas, monopoli un subsīdijas. Tas kavē jaunu darba vietu pieaugumu. ES virzība uz subsīdiju mazināšanu un pieauguma veicināšanu ir pareizais ceļš. Bet lielākais darbs ir palicis. Mums jāturpina reformēt ES, lai mūsu kopīgās spējas un kopīgie resursi tiku izmantoti darba nodrošināšanai. Tas ir labāk nekā subsidēt ātri novecojušas struktūras.

Zviedrija ir labs piemērs reformu nozīmei. Pēc 1990.gadu krīzes moderātu un sociāldemokrātu valdības ar stabilitāti un stipras ekonomikas veicinošām reformām palielināja Zviedrijas konkurētspējas. 2006.gadā nākot pie varas aliansei tā virzījusi skaidru politiku, kas vērsta uz darba veicināšanu un tas devis darbu vēl 250 000 cilvēkiem. Vērtējot salīdzināmas valstis, pieaugums ir bijis augsts. Visspēcīgāk ir pieauguši disponējamie ienākumi. Mēs piederam tām ES valstīm, kuru valsts parāds kopš 2006.gada ir mazinājies. Tagad mēs esam valsts ar visaugstāko nodarbinātības pakāpi.

Sociāldemokrātu jaunā kreisā pozīcija nozīmē atbildības par valsts finansēm mazināšanu, darba veicināšanas mehānismu vājināšanu un pabalstu sistēmas attīstīšanu. Tas riskē vājināt spēcīgās Zviedrijas pozīcijas un neveicinās darba pieaugumu ES. Zviedrijā viņi negrib atklāt savus budžeta pārpalikuma aprēķinus, EP viņi nebalso par ekonomiku sakārtošanu. Šeit viņi liek priekšā nodokļu paaugstināšanu, kas iedragās darba politiku un palielinās pabalstus, kas uz ilgu laiku izstums cilvēkus ārpus darba tirgus. ES viņi ir balsojuši par izdevumu palielināšanu un nodokļu palielināšanas tiesībām.

Svētdienas vēlēšanās uz spēles likts daudz. Ar darba veicināšanu un konkurētspējas palielināšanu mēs ilglaicīgi veidojam stipru Zviedriju un ES. Tādējādi mēs varam būt kopīgi stipri pret Krievijas agresiju. Un otrādi – noturoties pret Ukrainā notiekošajiem uzbrukumiem mēs radam priekšnoteikumus mieram un drošībai. Tas rada drošību investīcijām un attīstībai. Tādējādi mēs stiprinām konkurētspējas un darba iespējas var pieaugt.

Tas ir nopietni.

Carl Bildt, Zviedrijas ārlietu ministrs

Anders Borg, Zviedrijas finanšu ministrs

Raksta oriģināls šeit – http://www.di.se/artiklar/2014/5/22/debatt-det-ar-allvar-nu/