Kartes ieviešanas izmaksas un daudzi citi jautājumi ir neskaidri pašiem neatlaidīgajiem idejas virzītājiem
Aizvadītajā Rīgas domes sēdē deputāti lēma – būt galvaspilsētā „Rīdzinieku kartei”! Tajā pašā laikā jāatzīst, ka kartes ieviešanas gaita, iespējamās atlaides rīdziniekiem, to mērķauditorija, ieviešanas izmaksas un daudzi citi jautājumi ir neskaidri pašiem neatlaidīgajiem idejas virzītājiem.
Ja nesen „Rīdzinieku karte” asociējās ar nevienlīdzību un ārpus Rīgas dzīvojošo cilvēku diskrimināciju, nosakot viņiem divreiz lielāku braukšanas maksu sabiedriskajā transportā, tad tagad „Rīdzinieku kartes” ieviešanai varētu būt arī kādi pozitīvi vērtējami mērķi. Diemžēl lielais neskaidrību apjoms vēl nepārliecina, ka jaunā karte būs patiesi noderīga lielākajai pilsētnieku daļai.
Rīdzinieki maksā nodokļus pilsētas budžetā, kas nodrošina gan sociālos maksājumus, ceļu un tiltu infrastruktūru, gan pilsētas svētkus, krāsainus salūtus un citus izdevumus. Galvaspilsētas iedzīvotāji ir pelnījuši noteiktas priekšrocības. Tomēr tām ir jābūt pamatotām, loģiskām un bez jebkādām citu Latvijas iedzīvotāju diskriminācijas pazīmēm.
Jebkura veida sociālā palīdzība ir efektīva tad, ja tā ir mērķtiecīga, orientēta konkrētam sabiedrības slānim, kam tā ir patiesi nepieciešama. Tas nozīmē, ka atsevišķiem rīdziniekiem kartes saturam ir jāatšķiras. Piemēram, jau vairākus gadus ierosinām piešķirt Rīgā skolēniem no maznodrošinātajām daudzbērnu ģimenēm brīvpusdienas. Viens no domes vairākuma pretargumentiem ir it kā iespējamie pazemojumi no skolasbiedru puses, ja kļūs zināms, ka pusdienas apmaksā pašvaldība. „Rīdzinieka karte” varētu būs veiksmīgs risinājums. Pašvaldība tajā ieskaitītu pusdienu naudu skolēnam, un neviens nezinātu no kādiem avotiem tā nāk.
„Vienotības” Rīgas programmā pirms pašvaldības vēlēšanām ierosinājām ieviest katram pilsētniekam, kam nepieciešama sociālā palīdzība, karti, kurā tiktu ieskaitīta noteikta virtuālās naudas summa. Pats palīdzības saņēmējs varētu izlemt, vai izlietot to sabiedriskā transporta biļetēm, vai, piemēram, nosegt daļu no komunālajiem maksājumiem vai nopirkt biļeti uz teātri. Varbūt pensionārs sabiedrisko transportu gandrīz nemaz neizmanto un bezmaksas braucieni nav īsti nepieciešami, savukārt ziemā maksa par siltumu rada problēmas.
Kartei ir jābūt kā maciņam, kas tiek piepildīts, izvērtējot konkrēto rīdzinieku vajadzības.
Papildus priekšrocības, kuras piedāvāšot Ušakova karte, būšot pašvaldības sadarbības partneru piedāvātie atvieglojumu, ko varam saprast kā atlaides noteiktos uzņēmumos. Piemēram, uzrādot „Rīdzinieka karti”, iedzīvotājs saņems 10% atlaidi kādā veikalā, frizētavā vai sporta klubā. Šajā gadījumā dalījums starp iedzīvotājiem nebūtu nepieciešams un atlaides saņemtu visi kartes īpašnieki. Pretējā gadījumā nevienam uzņēmējam nebūs interese šādā mārketinga programmā iesaistīties.
Patlaban neskaidrs ir sadarbības partneru atlases mehānisms. Svarīgi, lai pašvaldība neizmantotu savu administratīvo resursu, lai izdarītu spiedienu uz komersantiem. Dalībai programmā jābūt brīvprātīgai un abpusēji izdevīgai.
Vēl jautājumus izraisa plānotā funkcija – apliecināt rīdzinieka statusu un personas identitāti. „Rīgas satiksmei”, kas administrēs kartes, būs tiesības saņemt visu informāciju, lai šo funkciju nodrošinātu.
Viena uzņēmuma, kas nodarbojas ar satiksmes organizācijas jautājumiem, rīcībā būs informācija par katru rīdzinieku. Būtu jānodrošina neatkarīgas kontroles mehānisms, kā tik svarīga informācija tiek glabāta un izmantota.
Turklāt Latvijā līdz šim ir divi personas identifikācijas dokumenti – pase un identifikācijas karte -, tādēļ iedzīvotājiem būs nepieciešams skaidrojums, kur šādu identifikācijas dokumentu var izmantot.
Rīgas domes pieņemtajā lēmumā par „Rīdzinieku karti” ir teikts, ka informācija par atvieglojumiem, pakalpojumiem un priekšrocībām pieejama „Rīgas satiksmes” interneta vietnē. Patlaban gan nekas par atvieglojumiem un priekšrocībā, kā arī sadarbības partneriem nav izlasāms. Šai informācijai ir jāparādās pēc iespējas ātrāk, lai „Rīdzinieku kartes” ieviešana un iespējamie ieguvumi būtu labi saprotami, neradītu baumas un haosu, kā tas bija aizvadītā gada Ziemassvētku laikā, kad daļa rīdzinieku stāvēja garās rindās, lai saņemtu nevienam nevajadzīgas kartes.
Sarmīte Ēlerte, RD „Vienotības” frakcijas priekšsēdētāja
Olafs Pulks, RD „Vienotības” frakcijas priekšsēdētāja vietnieks
Komentāri (36)